Ķīmijas vietā smiltis
Pavasarī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) koku stādaudzētavā “Mazsili” testa režīmā darbu sākusi automātiskā līnija – robots, kas noklāj priežu stādus ar Zviedrijā patentētu alternatīvu aizsarglīdzeki “Conniflex”, kas sastāv no speciālas līmes un smilts. Aizsargājot pret priežu smecernieku, šīs bruņas stādiņiem derēs divus gadus.
Stādaudzētavas “Mazsili” vadītājs Kārlis Strazdiņš ir apmierināts – celtniecība un sarežģītais iekārtu uzstādīšanas darbs ir galā, viss izdevies un rudenī gandrīz miljonu eiro vērtais automāts jau darbosies ar pilnu jaudu – vienā minūtē tas apstrādās 240 priežu un egļu stādu.
K. Strazdiņš: “Caur līniju, kur notiek apstrāde, stādus laiž ar visām ietvarstādu kasetēm. Pēc tam tos pako kartona kastēs un ved uz mežu vai ievieto saldētavās – uzglabāšanai ziemā. Apstrāde darbojas divus gadus, jo, stādiņam augot, līme stiepjas. Aizsardzībai pret kukaiņiem Latvijā šo paņēmienu izmantojam pirmo reizi, līdz šim stādus apstrādāja ar ķīmiju vai izmantojot vasku.”
Priežu smecernieks ir viens no lielākajiem stādījumu apdraudējumiem. Kukainim garšo priede, bet tas nesmādē arī egli. Smecernieks nograuž stādiem miziņu, un kociņš nokalst. Mežsaimnieki pat saka – tur, kur bijis smecernieks, zvēriem vairs neesot ko darīt.
Lielākais jaunā aizsarglīdzekļa pluss ir tas, ka “Conniflex” iedarbību nav zaudējis arī vasarā, kad izlido otrā smecernieku paaudze. Tad stādījumi nav jāmiglo, kā tas reizēm notiek, ja tos apstrādā ar ķīmiju. K. Strazdiņš: “Vasarā nāk smecernieku otrā paaudze, kas turpina uzbrukumu stādiņiem, bet ķīmisko vielu aizsardzība mēneša laikā ir beigusies. Tad visi stādījumi jāmiglo. Tas prasa daudz darba. “Conniflex” nav paredzēts aizsardzībai pret zvēriem, taču reizēm līdzot.”
Zviedrijā “Conniflex” ir jau pazīstams aizsarglīdzeklis. Latvija aiz Zviedrijas ir pirmā valsts Eiropā, kurā izmanto šādu apstrādes līniju.
Paliksi aizmugurē – zaudēsi tirgu
Ap 300 000 ar “Conniflex” apstrādātu stādu valsts mežos tiks iedēstīti jau šajā pavasarī. Kaut gan ir arī vietējie meža īpašnieki, kuri par šādiem stādiem interesējas, stādu audzētāji nebūt nedomā, ka šis aizsarglīdzeklis Latvijā ātri kļūs populārs, jo šādi ar alternatīviem, ilgi aktīviem aizsarglīdzekļiem apstrādāti stādi maksās par kādiem 30% vairāk nekā tie, kas apstrādāti ar ķīmiju.
“Sākotnēji liekas, ka parastie stādi ir lētāki, taču jārēķinās ar papildu darbu un izmaksām, kas radīsies, lai jaunos kociņus pasargātu no kukaiņiem. Tāpēc jāsāk nopietni rēķināt. Kad izmaksas par darbaspēku celsies, tad noteikti izdevīgāk būs nopirkt stādus, kas jau apstrādāti,” secina K. Strazdiņš, piebilstot, ka viss mainās ļoti strauji. Taču pagaidām ar jauno augu aizsardzības līdzekli apstrādātie stādi pamatā domāti dēstīšanai valsts mežos un eksportēšanai.
Nākotnē “Mazsilos” stādu ražošanu paredzēts kāpināt līdz 20 milj. gadā, no kuriem puse tiks apsrādāta ar “Conniflex”. Ļoti iespējams, ka valsts mežu apsaimniekotāju izvēle liks nopietni par stādu aizsardzību domāt arī tiem meža īpašniekiem, kuru cirsmas atjaunojas dabiski. Jo smecernieks, visticamāk, barības meklējumos rāpos uz neapstrādātām jaunaudzēm.
Pagājušajā gadā “LVM” pārdeva 47,2 miljonus stādu salīdzinājumā ar 45,9 milj. 2015. gadā. Par miljonu stādu pērn palielinājies arī stādu eksports.