Līdz šim tradicionālais ieteikums latvāņus regulāri appļaut patiesībā veicina latvāņu izplatīšanos, nevis iznīkšanu, secinājuši SIA “Integrētās audzēšanas skola” speciālisti. Pļaušana veicina labāku jauno latvāņu sadīgšanu.
“Zinātnieku pētījumi gan mūsu valstī, gan citur pierādījuši, ka, tikai appļaujot, latvānis nav iznīcināms,” teic agronoms Guntis Gulbis. “Manuprāt, lai latvāņu iznīcināšana būtu veiksmīga, latvāņu skartajos reģionos jāorganizē kvalificētas apmācības vietējo pašvaldību un reģionālo Satiksmes ministrijas uzņēmumu amatpersonām.” Agronoms uzsver, ka latvāņu ierobežošana intensīvāk būtu jāveic tieši valsts uzņēmumiem – “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Latvijas valsts ceļi” u. c., kuru pārvaldībā ir ievērojamas zemes platības.
Šobrīd valsts iestādēm trūkst precīzas informācijas par teritorijām, kas piesārņotas ar Sosnovska latvāni. Tiek pieņemts, ka ar latvāņiem Latvijā aizauguši varētu būt apmēram 10 tūkstoši ha. Vietas, kur latvānis ir ierobežots pilnībā, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Organizēta un koordinēta ierobežošana notiek vairākos novados, piemēram, Siguldas, Ķekavas, Jelgavas novadā.
Ja pļauj, tad reizi nedēļā
Teritorijās, kur iepriekš mēģināts latvāni iznīcināt, neregulāri pļaujot, latvāņu skaits ir lielāks nekā nepļautajās platībās, secinājuši Integrētās audzēšanas skolas speciālisti. Viņu pieredzi latvāņu ierobežošanā pārņem arī citas Eiropas valstis.
Agronome Inga Gaile atzīst, ka pēc pļaušanas latvāņi attīsta pilnvērtīgas sēklas. Tie spēj uzziedēt un izveidot sēklas pat 2 – 5 cm augstumā no zemes. Pēc pļaušanas tie ir lielāki un spēcīgāki. Nopļautie latvāņi spēj uzziedēt līdz pat pirmajām salnām rudenī. Pļaušana veicina labāku jauno latvāņu sadīgšanu.
Latvāņu pašpārvietošanās ātrums, ja zāle netiek pļauta, ir 2,65 metri 13 gados. “Bioloģiski daudzveidīga kūla vai nepļauta zāle ir galvenais bioloģiskais līdzeklis – metode latvāņu izplatības ierobežošanai,” atzīst Inga Gaile. “Tāpēc platības, kas mums nav vajadzīgas, labāk neaiztikt. Cilvēks latvāni izplata ātrāk, nekā latvānis izplatās pats. Latvāņu pļaušana ir efektīva tikai tad, ja tos pļauj reizi nedēļā no maija līdz oktobrim. Vai jūs to varat nodrošināt?” vaicā agronome.
Ar latvāni daba parāda savu spēku – gan nopļauts, gan nocirsts latvānis, ja nav saņēmis no ziedneša sēklām signālu, ka misija ir izpildīta, cenšas izveidot jaunas ziedkopas un nogatavināt sēklas. Ja veic latvāņu ziedkātu nogriešanu, tad tas ir jāveic tikai laikā, kad auga centrālajā čemurā izveidojušās sēklas, sānu ziedkopas zied un tajās jau, iespējams, izveidojušās sēklas. Latvijas apstākļos tas ir starp 5. jūliju un 5. augustu. Ja latvānis ir nogriezts neīstā laikā, tas atkal uzzied divās trīs nedēļās. Jo tam ir jāizpilda misija – jānobriedina sēklas.
Latvāņu ziedkopu nogriešana un savākšana ir galvenā invazīvo augu ierobežošanas metode ūdensteču aizsargjoslās. I. Gaile atgādina, ka nogrieztās latvāņu ziedkopas ir jāsavāc izturīgos maisos un vai nu jāiznīcina, vai jākompostē.
Latvāņi Latvijas apstākļos veģetāciju uzsāk agri pavasarī – marta beigās, aprīļa sākumā, kad sāk ataugt ziemojošie latvāņi un dīgst latvāņu sēklas.