“PF Vecauce” pašlaik vēl strādā no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) brīvā teritorijā, bet tas ir tikai laika jautājums, kad mēra riska zonā būs visa valsts teritorija. Valdība pagājušajā nedēļā jau kārtējo reizi paplašināja šīs bīstamās slimības riska zonu, un tagad tā jau sasniegusi Kurzemes robežu. Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Tukuma novada Smārdes pagastā šā gada augustā konstatēja slimību mežacūkām tuvu pie pirmās ĀCM riska zonas, tādēļ ar valdības noteikumu grozījumiem paplašināta pirmā un otrā ĀCM riska zona šajā apgabalā. Savukārt Gulbenes novada Stradu pagastā slimību konstatēja mājas cūkām, līdz ar to otrā ĀCM riska zona pārveidota par trešo.
Mežacūkas ir galvenie bīstamās slimības izplatītāji. Joprojām šo dzīvnieku populācija ir ļoti blīva, tādējādi radot draudus mājas cūkām. Jau pērn oktobrī PVD speciālisti atzina – mēris virzās ar ātrumu 150 – 200 km gadā, un prognozēja, ka šī slimība jau pēc gada varētu pārņemt visu Latviju. Par laimi, tas vēl nav noticis, bet pēdējie notikumi rāda, ka šobrīd no mēra brīvā teritorija – Kurzemes cietoksnis – varētu tikt ieņemta pavisam drīz. Tieši Kurzemes mežos mežacūku populācija ir visblīvākā – aptuveni 20 dzīvnieku uz vienu kvadrātkilometru.
Darbs apgrūtināts
Latvijas cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece atklāj – pašlaik visvairāk darbība apgrūtināta tām saimniecībām, kas atrodas 3. riska zonā. Tas nozīmē, ka tiem uzņēmumiem, kas atrodas Rēzeknes, Daugavpils, Krāslavas, Rūjienas, Naukšēnu, Salacgrīvas, tagad arī Gulbenes un vēl vairākos novados, saimnieciskā darbība ir ierobežota. Lejniece min fermas “Kunturi”, “Lelles”, “Pakalni”, “Līvas”, “Latgales bekons”. Turklāt ir vēl vairākas saimniecības, kam fermas atrodas dažādās riska zonās, un tām ir vēl sarežģītāk, jo pastāv ierobežojumi dzīvnieku pārvietošanā.
Cūkkopji šobrīd ir ļoti noraizējušies jeb, kā saka Lejniece, “nervi visiem ir nospriegoti”. Daļa fermu saimnieku bija ļoti mazrunīgi, kad vēlējos noskaidrot, kā noris darbs pašreizējos apstākļos un kādi ir zaudējumi tiem, kas jau strādā riska zonās. “Druvas Unguri” pašlaik atrodas mēra neskartajā teritorijā, taču tās īpašnieks Teovils Stengrevics kategoriski atteicās sniegt komentārus.
Uzņēmuma “PF Vecauce” valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis sarunā ar “LA” skaidro, ka visas Latvijas teritorijas noteikšana par ĀCM riska zonu būtiski ietekmēs tos uzņēmumus, kas izaudzēto izved no valsts. “Ja uzņēmuma mērķauditorija ir eksports, tad, aizliedzot eksportu, radīsies realizācijas spriedze vietējā tirgū. Tas nozīmē pārprodukciju, vietējās preces realizācijas krišanos, jo imports jau nemazināsies, var būt arī cenas samazinājums,” prognozē Melbārdis.
Tas gan nozīmē, ka patērētājam būs labi, jo viņš varēs nopirkt lētāku gaļu, taču ražotāji var nokļūt uz izdzīvošanas robežas. Šobrīd pašmāju ražotāji saražo aptuveni 60% no cūkgaļas pašpatēriņa, pārējais ir cūkgaļas imports.
Citās domās gan ir uzņēmuma “Kunturi” ražošanas vadītāja Santa Preimane. “Kunturi” atrodas 3. riska zonā, kur ierobežojumi ir visdrastiskākie – saimniecība nevar eksportēt, gaļu nevar realizēt bez kautuves eksperta atzinuma, sivēnus tā drīkst realizēt tikai 3. zonas ietvaros, bet tie nevienam neesot vajadzīgi, dzīvās cūkas nedrīkst izvest uz Lietuvu un Poliju. “Pašlaik dalīšana zonās mums kā uzņēmējiem ļoti apgrūtina dzīvi. Turklāt slimības apkarošanai tas neko nav devis, mēris joprojām izplatās. Miljoni ir iztērēti, bet slimības apkarošanai ar to ir maz sakara. Ja mēris pārņems visu teritoriju, tad mums būs labāk, lai tikai beidzas dalīšana labākos un sliktākos. Tā arī būs, daudz laika vairs nav palicis,” sarunā ar “LA” teica Santa Preimane. Viņa lēš, ka cūku mēra dēļ divu gadu laikā saimniecības zaudējumi ir ap 100 tūkstošiem eiro. Tajā skaitā jārēķina neiegūtie ieņēmumi – ap 60 tūkstošiem eiro, kā arī biodrošības pasākumos ieguldītā nauda. Pērn saimniecība strādāja ar 1,6 miljonu eiro apgrozījumu.
Viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA “Ulbroka” atrodas 1. riska zonā, kur ierobežojumi ir minimāli. Ja visu Latvijas teritoriju noteiks kā riska zonu, uz biznesu tas var būtiski atsaukties, proti, tas nozīmēs, ka no citām valstīm varēs ievest cūkas un cūkgaļu, bet no Latvijas nevarēs. “Problēmas kādu brīdi būs. Tas nav uz vienu vai diviem gadiem, bet ilgāku laiku,” norāda “Ulbrokas” vadītājs Aivars Kokts.
Kļūda var dārgi maksāt
Dz. Lejniece teic – situācija nav bezcerīga un tikai no katra saimnieka rīcības ir atkarīgs, kā tiks pasargātas novietnes. “Esam piesardzīgi optimistiski. Šobrīd saimnieki aktīvi izmanto atbalstu un stiprina savu biodrošību. Situācija nav bezcerīga. Spānijā un Portugālē ļoti ilgi cīnījās ar šo slimību, taču šīs abas valstis pierādīja, ka fermas var būt kā drošības saliņas. Jātiek galā ar mēri un mežacūku populāciju,” teica Lejniece. Viņa stāsta, ka šobrīd pārrunas notiekot ar katru fermas saimnieku un ir bažas, vai fermas noturēsies.
Jāatgādina, ka nule kā Zemkopības ministrija izsludinājusi 3. kārtas pieteikšanos pasākumam, kas ļaus ieviest biodrošības pasākumus. Šī pasākuma publiskais finansējums ir 0,5 milj. eiro un pieteikumus LAD varēs iesniegt no šā gada 26. septembra līdz 30. decembrim. PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga norāda, ka šobrīd nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk tas pārklās visu Latvijas teritoriju, apgrūtinot darbu cūkkopības nozarē un pārtikas ražošanā strādājošajiem. PVD šobrīd saskata vairākus būtiskus aspektus Āfrikas cūku mēra ierobežošanā.
Tā kā mežacūkas ir galvenais slimības izplatītājs savvaļā, ir būtiski jāsamazina to skaits, tādēļ PVD aicina medniekus būt aktīviem – medīt mežacūkas visu gadu, it īpaši aicinām medīt sieviešu kārtas cūkas. Līdz 5. decembrim par nomedītajām sieviešu kārtas mežacūkām iespējams saņemt 50 eiro samaksu. Līdz šim ar Latvijas Valsts mežu atbalstu viens miljons eiro novirzīts mednieku atbalstam – saldētavu iegādei – visā Latvijas teritorijā, arī no Āfrikas cūku mēra vēl brīvajās zonās, lai mežacūkas varētu medīt cauru gadu (arī vasaras sezonā) un būtu kur tās uzglabāt līdz laboratorisko rezultātu saņemšanai.
Bīstamās slimības uzraudzīšanai un apkarošanai līdz šim iztērēti 12,9 miljoni eiro, taču mēra izplatību nav izdevies ierobežot.
Kā būs tālāk? “Smagi,” atbild K. Melbārdis. Viņš domā, ka turpmākā būs politiskā izšķiršanās par to, vai zonējums būs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas teritorijās un vai būs atļauja šajās teritorijās savstarpēji tirgoties.
Uzziņa
Šogad PVD konstatējis 746 saslimšanas gadījumus mežacūkām, bet inficēto mājas cūku skaits divās saimniecībās sasniedzis 192.
2015. gadā konstatētas 1048 slimās mežacūkas, bet 10 saimniecībās konstatētas 213 inficētas mājas cūkas.
2014. gadā, kad uzliesmoja ĀCM, tika konstatētas 72 inficētas mājas cūkas, iznīcinātas 564, bet saslimušo mežacūku skaits bija 217.