Taču secinājumi par to, kur un kādas platības jāaizsargā, tiks izdarīti tikai pēc 2019. gada, kad kartēšana būs pabeigta un iegūtās ziņas apkopotas, – mežu apsaimniekošanai veltītajā konferencē “Izaicinājumi un iespējas” pagājušajā nedēļā skaidroja Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne: “Ik pēc septiņiem gadiem mums jāsniedz EK ziņojums par dabas un vides stāvokli. Veicot kartēšanu, reālais stāvoklis tiks apzināts daudz precīzāk. Varēsim arī saprast, vai mūsu aizsargājamo teritoriju tīkls ir adekvāts, vai nepieciešams mainīt robežas.”
00
Kartēšanas mērķis ir iegūt informāciju par ES nozīmes biotopu izplatību un stāvokli, par retām un aizsargājamām sugām, dižkokiem, bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Vērība tiks pievērsta arī invazīvām sugām. Kartēšana jābeidz 2019. gada 31. decembrī. Informācija tiks ievietota dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” un būs pieejama visiem zemes īpašniekiem un valdītājiem.
“Meža un ar mežu saistīto sugu un biotopu aizsardzībai izveidoto teritoriju platības ar saimnieciskās darbības ierobežojumu tiks noteiktas tādā apjomā, kas nesamazinās meža audzēšanai un koksnes ieguvei pieejamās platības. Saimnieciskās darbības ierobežojumus noteiks tikai saskaņā ar normatīviem aktiem par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu,” solīja G. Gabrāne. Viņa arī mierināja meža īpašniekus, ka nevajagot uzķerties uz populistiskām frāzēm, ka atnāks kartētājs, iezīmēs īpašumu un no tā brīža tur būs liegums. Tas, ka viena cilvēka interpretācijas dēļ kaut kur tikšot uzlikts saimnieciskās darbības ierobežojums, neesot iespējams.
Visa valsts tiks iedalīta 495 kvadrātiņos, izveidots kartējamais un nekartējamais slānis. Eksperti veiks apsekojumu dabā, novelkot biotopu robežas, par katru poligonu aizpildot anketu. Dabā tiks pārbaudīti 10% ekspertu veikuma. Viņu darbu kontrolēs arī GPS ierīces. Ja eksperts konkrētajā vietā nebūs bijis, to varēs redzēt serverī.
Uz jautājumu, vai Latvijā kopumā nesamazināsies platības, kurās nebūs saimnieciskās darbības ierobežojumi, vai arī tās nesamazināsies katrā konkrētā īpašumā, G. Gabrāne atbildēja, ka kartēšana tiks veikta Latvijas Republikā kopumā. Taču aizliegumus saimnieciskai darbībai varēs noteikt tikai tad, kad būs izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija.
Par to, cik daudz zemju plānots atvēlēt dabas aizsardzībai, G. Gabrāne skaidroja, ka to varēs pateikt tikai pēc biotopu kartēšanas, kad būs redzama kopējā aina. G. Gabrāne: “Tad varēsim līdz galam secināt, kādi biotopi Latvijā pārstāvēti daudz un pietiekami lielā skaitā. Tādas teritorijas netiks no jauna ietvertas aizsargājamajās platībās.”
Kā meža īpašnieks uzzinās, ka viņa īpašumā izveidots mikroliegums? G. Gabrāne pārliecina: “Lai izveidotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, jāiziet visas nepieciešamās procedūras. Par to meža īpašnieks tiks informēts un arī jautāts viņa viedoklis.”
Darbi sadalīti trim gadiem. Ar zilo krāsu iezīmēts nākamais – 2017. – gads, dzeltenu – 2018. gads, bet 2019. gads ir zaļā krāsā. Īpašnieku informēšana par kartēšanu trīs gadu laikā notiks ar vēstulēm katru gadu atbilstoši kartējamai platībai.