Lielie briti aizgājuši ar mūsu zemnieku naudu – ar šādu skumju atziņu piektdien notikušajā biedrības “Zemnieku saeima” gadskārtējā kongresā savu uzrunu sāka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, apliecinot, ka “breksita” atstātais “sausais atlikums” Eiropas Savienības budžetā diemžēl var pārvilkt svītru daudzām iecerēm un cerībām. Tostarp arī mūsu lauksaimnieku sapņiem par vienlīdzīgākiem tiešmaksājumiem.
Taču tas nenozīmējot, ka, piedaloties jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidošanā, mums nevajadzētu šo vienlīdzību prasīt. Bet samazinātā ES budžeta apstākļos turpmākā cīņa būšot daudz sarežģītāka. Ja Viduseiropas valstu vidū vēl varot atrast kādu sapratni, tad Eiropas “dienvidu gals” diezgan strikti iestājoties pret maksājumu palielināšanu kādai valstu grupai “ziemeļgalā”. Piemēram, Francija jau tagad pateikusi, ka no savas lauksaimniecības programmas negrasoties noņemt ne centa. Droši vien šādu pozīciju ieņems arī daudzu citu valstu lauksaimnieki.
Taču gala lēmumus, kā labi zinām, nepieņem vis nozaru pārstāvji, bet gan valstu vadītāji.
Toties Zemnieku saeimas kongresa dalībnieki no ministra saņēma arī vērtīgus padomus. Piemēram, piesakoties tiešmaksājumiem, svarīgi atzīmēt katru maksājumu, kam piesakās, citādi var zaudēt ievērojamas atbalsta summas, kas pēc tam nav atgūstamas. Aizvadītajā gadā viens neievilkts ‘ķeksītis” kādam no mūsu lauksaimniekiem maksājis vairāk nekā 60 tūkstošus eiro!
Diskusijas kongresā izraisīja Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta kopīgi pieņemtais lēmums šogad apstiprināt un finansēt visus investīciju projektus, kas tiks atzīti par atbilstīgiem, neraugoties uz savākto punktu skaitu. Par šo iespēju ne visi no klātesošajiem izrādīja sajūsmu, jo daudzi, kas savus savāktos punktus vērtēja kā nepietiekamus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, šai kārtai nemaz nepieteicās un nu jūtas kā zaudētāji. Vēl citi izteica pieņēmumu, ka “zinātāji”, iespējams, pieteikušies nevis akūtas vajadzības, bet gan tikai iespējas tikt pie atbalsta naudas dēļ. Diemžēl ministram nebija nekādas informācijas par investīciju projektiem pieejamo finansējumu un finansēšanas noteikumiem 2019. un 2020. gadā, tāpēc viņš aicināja sniegt šos projektus pēc iespējas ātrāk.
Tāpat nozares vadītājs apliecināja, ka piensaimniecības krīzi varot uzskatīt par vairāk vai mazāk veiksmīgi pārciestu. 2016. gada jūlijā bija fiksēta zemākā piena cena valstī – 18 centu par litru. Taču jau rudenī piena cena sākusi celties – burtiski par 12-13% mēnesī. Nu kāpums sasniedzis 75%, un patlaban piena cena nostabilizējusies 29-31 centa robežās. Piensaimnieki atzinuši, ka ar šādām cenām piena nozare atguvusi perspektīvu. Jāpiebilst, ka nopietni strādāts arī pie eksporta tirgiem un šobrīd Latvijas piena produkcija tiek eksportēta uz 21 pasaules valsti. Piemēram, Tukuma piena ražotais bioloģiskais biezpiens Dubajas lielveikalos maksājot vairāk nekā 20 eiro/kg! Dūklava kungs to redzējis savām acīm.
Ministrs nomierināja arī cūkkopjus – bažu, ka šī nozare varētu beigt savu pastāvēšanu, neesot, taču apšaubīja dažu mūsu bioloģisko lauksaimnieku godprātību. Lai saņemtu vilinošos atbalsta maksājumus, daudzi demonstrējuši tiešām apbrīnojamu fantāziju, pat apņemoties vairāku simtu hektāru platībā audzēt ķimenes…
J. Dūklavs uzsvēra arī savu apņēmību turpināt cīnīties par PVN samazināšanu Latvijā ražotām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.
“Visā ES ir tikai četras valstis, kas nepiemēro samazinātu PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, no tām – visas trīs Baltijas valstis. Negribas ticēt, ka visas pārējās valstis neprot saimniekot. Ir pat atsevišķas valstis, kas ar likumu noteikušas piecenojuma griestus pirmās nepieciešamības pārtikas precēm veikalu tīklos. Domāju, tas būs nākamais solis, ko spersim arī mēs, taču vispirms vajadzētu panākt, ka tiek samazināts PVN no 21 līdz 5% Latvijā audzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Jā, Konkurences padomei tas varētu nepatikt, taču, jādomā, šāda padome darbojas arī citās ES dalībvalstīs, kur minētie ierobežojumi tomēr stājušies spēkā,” teica ministrs.
Tāpat ministrs apņēmās noskaidrot, kāpēc pastāv būtiskas cenu atšķirības, sniedzot smidzinātāju pārbaudes pakalpojumu. Cik zināms, patlaban šīs pārbaudes veic Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra, Sertificēšanas un testēšanas centrs, SIA “Precīzo tehnoloģiju skola” un SIA “Lauksaimniecības konsultāciju un inovāciju centrs”. Tā kā smidzinātāja pārbaude un tā sertifikācija ir obligāta prasība un pieprasījums pēc šā pakalpojuma ir liels, iespējams, smidzinātāju īpašnieki, kuru darbā netiks konstatēti pārkāpumi, šogad par neveiktu smidzinātāja sertificēšanu sodīti netiks.
Savukārt Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Burmistre atzina, ka šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ES kopējās klimata politikas veidošana. “Klimata politikas veidošanā piedalāmies jau kopš 2014. gada, darot zināmu mūsu valsts pozīciju emisiju jautājumā. Šobrīd visvairāk pietrūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu saprast, kādus izmešu daudzumus rada katra lauksaimnieciskā darbība. Ir jāatrod nauda, ko investēt šādu pētījumu veikšanā, lai turpmākās sarunās varam operēt ar pamatotiem argumentiem, aprēķiniem un lai Latvijai nepiemēro vidējos Eiropas koeficientus,” tā Dzelzkalēja Burmistre.
Cita starpā kongresā it kā tika ievēlēta jauna valde un jauns valdes priekšsēdētājs. “It kā” tāpēc, ka 170 delegāti, kas piedalījās savas biedrības kongresā (no 882 biedriem), atkārtoti ievēlēja to pašu priekššēdētāju – Juri Lazdiņu – un tieši tos pašus valdes locekļus, diemžēl bez sava pārstāvja atstājot Latgali un Kurzemi.