Pirmajās četrās dienās “ABLV Bank” klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 21,4 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja bankas “Citadele” klientu komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.

Pirmo četru dienu laikā valsts garantētā atlīdzība izmaksāta kopumā 1440 “ABLV Bank” klientu.

Prauliņa atzina, ka valsts garantēto atlīdzību izmaksas “ABLV Bank” klientiem norit mierīgi. Taču aicināja ņemt vērā, ka, nākot uz banku bez iepriekšēja pieteikuma, var būt nepieciešams uzgaidīt.

“Klientu ērtībai aicinām gan iedzīvotājus, gan juridiskās personas iepriekš pieteikt bankas apmeklējumu, zvanot pa diennakts tālruni +371 67010076 vai piesakoties bankas “Citadele” mājaslapā. Bankas “Citadele” darbinieki piedāvās klientam ērtāko pieejamo laiku un filiāli atlīdzības saņemšanai,” norādīja Prauliņa.

Pēc viņas teiktā, lielākā klientu aktivitāte ir ap pusdienlaiku, tādēļ bankas pārstāvji aicina apmeklējumam izvēlēties pēcpusdienu, kad klientu aktivitāte ir mazāka.

No piecām filiālēm, kur tiek veikta valsts garantētās atlīdzības izmaksa, lielākā klientu aktivitāte ir klientu apkalpošanas centrā “Mols”, savukārt mazākā – Jūrmalas filiālē. Tādēļ banka aicina klientus apmeklējumam pēc iespējas izvēlēties Jūrmalas filiāli, bet Rīgā – filiāli “Citadele” Republikas laukumā 2A vai filiāli “Laimdota” Kr. Barona ielā 20-1.

Bankā atgādināja, ka tie klienti, kuriem ir bankas “Citadele” internetbanka, valsts garantēto atlīdzību var pieteikt internetbankā un uz bankas filiāli nav nepieciešams doties. Tāpat Latvijas vietējiem iedzīvotājiem un juridiskām personām ir iespēja pieteikt bankā “Citadele” konta atvēršanu jebkurā no 30 filiālēm visā Latvijā un pēc tam pieteikties valsts garantētajai atlīdzībai, izmantojot internetbanku.

Savukārt starptautiskie klienti valsts garantēto atlīdzību var saņemt filiālē “Citadele”. Arī starptautiskie klienti ir aicināti iepriekš pieteikties bankas apmeklējumam, zvanot pa diennakts tālruni +371 67010076 vai bankas mājaslapā.

Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa aģentūrai LETA atzina, ka banka “Citadele” valsts garantēto atlīdzību izmaksu “ABLV Bank” klientiem veic profesionāli, padomājot, kā maksimāli ērti apkalpot un nodrošināt kvalitatīvu servisu gan bankas esošajiem klientiem, gan “ABLV Bank” klientiem.

“Banka “Citadele” kārtējo reizi apliecina savu spēju būt elastīgiem un ļoti īsā laikā ieviest jaunus risinājumus. Valsts garantēto atlīdzību izmaksu “ABLV Bank” klientiem banka “Citadele” spēja uzsākt jau pēc piecām darba dienām no “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Tas ir ātrāk nekā nosaka Noguldījumu garantiju likums,” pauda Liepiņa, norādot, ka atbilstoši likumam garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai noguldītājiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka banka “Citadele” kopš 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu “ABLV Bank” klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt piecus gadus – līdz 2023.gada 3.martam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva iepriekš žurnālistiem sacīja, ka 87,8% “ABLV Bank” klientu tiks segti pilnībā visi noguldījumi, tostarp no iekšzemes klientiem visi noguldījumi tiks segti 97,8%. Kopumā “ABLV Bank” ir 22 830 klientu, tostarp iekšzemes klientu skaits ir 8468.

Garantētā atlīdzība segs noguldījumu 20 051 klientam, bet pilnā apmērā noguldījumi netiks segti 2779 klientiem, no tiem 184 ir vietējie klienti, pārsvarā juridiskas personas. No 2595 ārvalstu klientiem, kuriem noguldījums pilnībā netiks segts, ir 1859 juridiskas personas un 736 fiziskas personas.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Šodien, 7.martā, AS MADARA Cosmetics atklāja jauna formāta veikalu t/p Alfa. Jaunais veikals atšķiras no līdzšinējiem MADARA zīmola veikaliem – tā dizainā liela uzmanība veltīta ilgtspējīgiem un dabiskiem materiāliem, kā arī tehnoloģiju risinājumiem, kas klientiem palīdzēs uzzināt visu nepieciešamo informāciju arī bez veikala konsultanta palīdzības, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar veikala atklāšanu, uzņēmuma līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere un zinātniece Anna Ramata-Stunda informēja par atklājumiem augu cilmes šūnu izmantošanā kosmētikas produktos un prezentēja jaunākos MADARA ādas kopšanas līdzekļus, kuru pamatfunkcija ir aizsargāt no saules un pilsētvides kaitīgās iedarbības.

“Esmu gaidījusi šo brīdi vairāk nekā desmit gadus! Līdz ar šo jauno MADARA produktu atklāšanu, mēs palīdzam atrisināt vienu no vissarežģītākajām dilemmām kosmētikas nozarē – kā efektīvi un droši aizsargāt ādu no UV starojumu graujošās ietekmes? Šie atklājumi arī iedvesmojuši jaunā veikala koncepta izveidē, kur svarīga funkcija ir mūsu klientu izglītošana unikālā veidā par saules kaitīgo iedarbību un iespējām kā no tās sevi pasargāt,” stāsta MADARA dibinātāja Lotte Tisenkopfa Iltnere.

Veikala atvēršana ir arī AS MADARA Cosmetics jauno akcionāru priekšrocību programmas biedru pirmā kopīgā tikšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem. Kopš AS MADARA Cosmetics akciju iekļaušanas biržā pagājušā gada otrajā pusē, akcionāru lojalitātes programmai pieteikušies vairāk kā 300 akcionāru. Šī programma paredz vairākas priekšrocības un unikālus piedāvājumus, kas ir pieejami tikai akcionāriem.

Uzņēmuma līdzdibinātājs Uldis Iltners papildina: “Līdz ar akciju kotāciju biržā, AS MADARA Cosmetics komanda no sākotnējiem četriem uzņēmuma dibinātājiem ir izaugusi līdz vairāk nekā 800 līdzīpašniekiem. Gribam vērst uzmanību, ka akcionāru statuss dod iespēju ne tikai līdzdarboties uzņēmuma darbības procesos, bet arī gūt privilēģijas, iegādājoties uzņēmuma produkciju. Kā arī, tā ir iespēja mums visiem satikties un apmainīties idejām, uzzināt jaunumus nozarē un kopīgi iesaistīties mūsu uzņēmuma attīstībā. Gan par uzņēmuma akcionāru, gan akcionāru priekšrocību programmas biedru var kļūt ikviens, visa nepieciešamā informācija ir pieejama mūsu mājaslapā.”

Lai pievienotos AS MADARA Cosmetics akcionāru priekšrocību programmai un baudītu visas akcionāru priekšrocības, primāri ir jābūt uzņēmuma akcionāram, kā arī jāreģistrējas mājaslapā pie sadaļas investoriem.

Ja divu pensionāru ģimene vai tie, kas dzīvo kopā ar bērniem, bez papildu ienākumiem vēl var savilkt galus kopā, vientuļie seniori, kas vecuma vai slimības dēļ nespēj strādāt un spiesti iztikt tikai no pensijas, ir neapskaužamā situācijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, nabadzības riskam Latvijā šobrīd pakļauti 72,8% cilvēki vecumā virs 65 gadiem, kuri dzīvo vieni.

Vidējā pensija nabadzības zonā

Pērn veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju, it īpaši vecuma grupā virs 65 gadiem, kurā šis skaits gada laikā audzis no 38,1% līdz 39,9%. Palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, audzis arī nabadzības riska slieksnis – 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro). Taču, kā liecina Labklājības ministrijas statistika par 2016. gadu, vecuma pensijas vidējais apmērs valstī bija tikai 296 eiro. No 463 270 vecuma pensijas saņēmējiem 7,2% tā nepārsniedza 150 eiro, 32% bija robežās no 150 līdz 250, bet 43% robežās no 250 līdz 350 eiro. Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs norāda, ka šis nabadzības riska slieksnis tiek rēķināts pēc Eiropas Savienības formulas un atkarīgs no vidējās algas valstī. “Tā gadā pieaug par 50 eiro, kamēr mazās pensijas tikai par 12 eiro. Tas nozīmē, ka nabadzības riskam pakļauto pensionāru skaits gadu no gada palielinās, jo algas aug daudz straujāk par pensijām,” viņš saka.

Daudzās valstīs nabadzības mazināšanai izmanto dažādus sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, pabalstu sadali, bet to efektivitāti pārbauda, salīdzinot nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem. Pēc “Eurostat” datiem, Rumānijā, Grieķijā, Latvijā, Polijā un Itālijā sociālo pabalstu ietekme bija zema, savukārt Īrijā, Somijā un Dānijā, kā arī Norvēģijā un Islandē pusei vai vairāk personu, kas bija pakļautas nabadzības riskam, sociālo pabalstu pārskaitījumi ļāva pacelties virs nabadzības sliekšņa. Piemēram, Īrijā vientuļajiem pensionāriem piešķir speciālu pabalstu.

Arī Lietuvā un Igaunijā šiem senioriem sniedz atbalstu no pamatbudžeta. Tas gan nav liels – Lietuvā 15 eiro mēnesī, Igaunijā – 155 eiro gadā. Piemēram, Luksemburgā pensionārs pēc laulātā nāves sāk saņemt palielinātu pensiju.

No pagājušā gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veica Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu, konstatējot, ka veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, it sevišķi sievietēm un tiem, kas vecāki par 75 gadiem. Atzinumā teikts, ka pamata pensiju līmenis Latvijā ir ļoti zems un nominālā izteiksmē nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadu. Organizācija norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā, kā arī ierosina samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai un ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem.

“Pirms nedēļas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā darba grupa pensiju jautājumos skatīja likumprojektu, kas ļautu pensionāram pēc laulātā nāves vienu gadu saņemt 50% no viņa pensijas, lai šajā laikā varētu sakārtot mantojuma lietas, samainīt dzīvokli pret mazāku platību un tamlīdzīgi. Ja tas tiks pieņemts, jau esošajiem vientuļajiem pensionāriem vēl ilgi nāksies gaidīt uz sava finansiālā stāvokļa uzlabošanos,” domā Jānis Felsbergs, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir ap 105 000 vientuļo pensionāru.

Vienots mazturīgā statuss

Uz dažādiem pašvaldību pabalstiem, atvieglojumiem un bezmaksas pakalpojumiem var cerēt tie vientuļie pensionāri, kas atbilst trūcīgās jeb maznodrošinātās personas statusam. Taču, ja trūcīgā statusam atbilstošais ienākumu līmenis ir vienots visā valstī – šobrīd tie ir 128 eiro, maznodrošinātajiem to nosaka pašvaldības, tādēļ to līmenis var atšķirties pat vairākas reizes. Tā, piemēram, Garkalnes novadā vientuļš, nestrādājošs vecuma pensijas saņēmējs atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 430 eiro, Rīgā – 400, Daugavpilī – 344, Saldū – 290, Jelgavā – 276, bet Valkas novadā – 175 eiro.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš stāsta, ka ministrija sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. “Šajā plānā iecerēts lielāks atbalsts trūcīgajiem pensionāriem, kuri dzīvo vieni. Taču šobrīd precīzus skaitļus vēl nav iespējams nosaukt, jo plāna projekts ir izstrādes stadijā, tāpēc var mainīties, kamēr tiks pieņemta galīgā redakcija. To paredzēts iesniegt valdībā šā gada pavasarī,” viņš saka.

Ministrija jau bija sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018. – 2020. gadam, kas pērn pat tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas paredzēja no 2019. gada paaugstināt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 188 eiro līdzšinējo 128,06 eiro vietā, garantēto minimālo ienākumu līmeni līdz 94 – 49,80 eiro vietā, kā arī palielināt minimālo atbalstu pensijas vecumu sasniegušiem iedzīvotājiem, kuri nesaņem pensijas līdz 94 eiro. Savukārt ar 2020. gadu plānots noteikt valstī vienotu dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību un maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, iespējams, 282 eiro (agrāk bija runa par divkāršotu trūcīgās personas ienākuma līmeni), kas pensionāriem ar līdzīgiem ienākumiem varētu nodrošināt vienādas iespējas saņemt atbalstu. Jānis Felsbergs stāsta, ka šis plāns ir iestrēdzis un līdz šim brīdim nav pat izskatīts. Turklāt, nosakot tik zemu “latiņu” maznodrošinātā statusa iegūšanai, atbalsta saņēmēju skaits turīgajās pašvaldībās saruks, bet trūcīgajās – augs.

Saeimas vairākums šodien nolēma noraidīt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas rosināto ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisijas pieprasījumu.

Šo pieprasījumu atbalstīja 34 deputāti, pret bija 48 parlamentārieši, bet Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) balsojumā atturējās.

Jautājums par viņa atbilstību amatam radās pēc elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieauguma OIK sistēmas dēļ. Ekonomikas ministrijā (EM) nesen notikušajā sanāksmē rasts risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai.

Kā uzskatīja LRA, ministrs iesniedzis redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām. LRA pārstāvji sarunā secinājuši, ka ministrs negarantē, ka uzņēmējiem, zemniekiem un lauksaimniekiem, saņemot elektrības rēķinus par februāri, tajos vairs nebūs līdzšinējais sadārdzinājums, ko veido obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētie maksājumi par jaudu.
Tāpat Ašeradens neesot varējis sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt ST tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek “nemainīgs un nekustināms” līdz 2022.gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022.gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.

Politiskajam spēkam pieejamā informācija liecinot, ka Valsts kase ir aizdevusi līdzekļus AS “Augstsprieguma tīkls”, lai atpirktu akcijas no SIA “Itera Latvija”, proti, [Jura] Savicka, AS “Conexus Baltic Grid” un citiem, kas liek domāt, ka šis pirkums tiešā vai netiešā veidā atspoguļosies patērētāju rēķinos par gāzi vai elektrību. “Ministrs gan negribīgi, bet tomēr bija spiests atzīt, ka tā tas arī notiks,” norādīja LRA pārstāvji.

Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,2%, bet gada inflācija – šogad februārī salīdzinājumā ar 2017.gada februāri – samazinājās līdz 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

“Gada inflācijas samazināšanās pēdējos mēnešos liecina par cenu pieauguma tempa kritumu. Neskatoties uz to, ka cenas joprojām katru mēnesi ir augstākas nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bāzes efekta ietekmē gada inflācija vairs nepieaug tik strauji,” atzīmēja statistikas pārvaldē.

Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī audzis par 2,7%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2018.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, precēm cenas pieaugušas par 0,2%, bet pakalpojumiem – par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri precēm cenas augušas par 1,1%, bet pakalpojumiem – par 3,6%.

Februārī lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā, galvenokārt dažādu akciju noslēgumu ietekmē. Tāpat turpināja palielināties degvielas cenas, kā arī bija novērojams sezonālais cenu kāpums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, dažādām higiēnas un skaistumkopšanas precēm.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Dārgāki bija svaigi augļi (+3,7%), tostarp banāni, vīnogas, citroni un bumbieri. Augļu un dārzeņu sulas sadārdzinājās par 9,2%. Cenas palielinājās maizei (+2,3%), ko galvenokārt noteica dažādu akciju noslēgums rudzu maizei un baltmaizei. Dārgāka kļuva kafija (+2,8%), svaigi dārzeņi (+1,9%), galvenokārt gurķi un burkāni. Cenas palielinājās arī pienam, sviestam, skābajam krējumam.

Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,1%), siers un biezpiens (-1,6%), mājputnu gaļa (-1,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,5%), galvenokārt atdzesētam lasim, kā arī cenu kritums bija šokolādei (-2,2%) un cūkgaļai (-1%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,3%.

Vidējais cenu līmenis palielinājās cietajam kurināmajam, mājokļa īres maksai, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem.

Mājokļa iekārtai cenas samazinājās par 1,2%. Akciju ietekmē lētāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 0,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai par 0,9%, tostarp dīzeļdegvielai – par 1,3% un benzīnam – par 0,5%. Savukārt cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa jūru un lietotām automašīnām.

Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1%, ko, sezonālo faktoru ietekmē, galvenokārt noteica cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 4,5%. Akciju noslēguma ietekmē cenas kāpa lolojumdzīvnieku barībai.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un kompensējamiem medikamentiem, savukārt cenas samazinājās alum, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018.gada februārī, salīdzinot ar 2017.gada februāri, bija cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei.

Ja 2017.gada februārī būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+6,1%) un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupai (+6,7%), tad šogad šajās grupās cenas kāpa attiecīgi par 1,2% un 2,5%.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas pieauga sviestam (+36,5%), skābajam krējumam (+14,4%), pienam (+9,3%), olām (+21,2%), cūkgaļai (+6%), svaigiem augļiem (+5,1%), konditorejas izstrādājumiem (+4,2%), maizei (+3,4%), mājputnu gaļai (+3,4%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,2%), cukurs (-30,8%), kafija (-3,1%) un svaigas vai atdzesētas zivis (-8,8%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā pieauga par 2,4%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, dabasgāze.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,9%. Kāpumu galvenokārt veicināja cenu pieaugums zobārstniecības pakalpojumiem (+10,7%), farmaceitiskiem produktiem (+2,6%) un ārstu speciālistu pakalpojumiem (+2,7%).

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās degvielai – par 5,2%, tostarp dīzeļdegvielai par 5,2%, benzīnam – par 5,7% un auto gāzei – par 1,2%, kamēr pirms gada cenas degvielai palielinājās par 18,8%. Gada laikā cenas pieauga arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 8%, ko galvenokārt noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas sadārdzināšanās. Cenas palielinājās personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums gada laikā bija ēdināšanas pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, televīzijas abonēšanas maksai un telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās alum, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apaviem.

Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre šodien tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību. Tāpat tika runāts par Latvijas banku sadarbību ar riskantiem klientiem.

Puses gan neesot runājušas par problēmām konkrētās bankās, tomēr ASV partneri devuši signālu par konkrētiem pārkāpumiem, kas tiek veikti joprojām. “Latvijas finanšu sektoram tiek pārmests, ka bankas tiek izmantotas tādu līdzekļu pārskaitīšanai, kas saistīti ar sankcijām pakļautām personām, uzņēmumiem vai valstīm. Bet minētos faktus ASV partneri vēl nodos Latvijai. Tikšanās laikā tika skaidri norādīts, ka finanšu sektorā joprojām ir problēmas,” piebilda ministre.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.

“Mēs nerunājām par konkrētu laiku, bet sarunā skaidri uztvēru, ka riski ir jāsamazina ļoti īsā laikā. Bankām ir jārēķinās ar to, ka no šī riskantā biznesa modeļa ir jāatsakās. Šāds biznesa modelis ir vakardiena. Vai nu bankām ir jāmaina biznesa modelis, vai arī jāizbeidz darbība,” uzsvēra finanšu ministre.

Tajā pašā laikā ASV partneri pauduši atbalstu Latvijas valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.

Šodien, 7.martā, svinīgā apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī paziņoja Latvijas labākās būves konkursa “Latvijas Būvniecīgas Gada balva 2017” laureātus un konkursa “Gada būvinženieris Latvijā 2017” uzvarētājus, portālu LA.lv informēja Agrita Lūse, biedrības “Building Design and Construction council” valdes locekle.

Konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” GRAND PRIX ieguva rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas “Grand Hotel Kempinski Riga” ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Kopumā konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas.

Visveiksmīgākā fasāžu renovācija realizēta Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēkai, Ausekļa ielā 9. Nominācijā jauna inženierbūve pirmā vietā tika izvirzīts Augšlīgatnes jaunais tilts, bet vislabākā inženierbūves rekonstrukcija pagājušajā gadā tapa starptautiskajā Viļņas lidostā, kur skrejceļu un gaismas signalizācijas sistēmas rekonstrukciju veica latviešu būvnieki.

Labākā dzīvojamā ēka Latvijā pagājušajā gadā tika izbūvēta Rīgā, Citadeles ielā 6 – “KERN REZIDENCES”. Par labāko sabiedrisko jaunbūvi konkursā apbalvoja “CTB” biroju ēku Liepājā.

Par labāko koka būvi tika atzītas Latvijā pirmās peldmājas Sakas upē Pāvilostā. Publiskās ārtelpas nominācijā pirmo vietu ieguva Baltijā lielākais sporta un aktīvās atpūtas laukums pie Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas “Centra sporta kvartāls” Kr.Barona ielā 116a.

Pirmo vietu nominācijā ražotne ieguva īslaicīgas beramkravu uzglabāšanas terminālis Rīgas Brīvostā.

Nominācijā restaurācija laurus plūca Rīgas svētā Jēkaba katedrāle, bet labākā rekonstrukcija būvniecības nozarē noritēja Sporta skolā Kuldīgā, Kalna ielā 6, kur izbūvēts arī jauns baseins.

Īpašu patriotisku balvu pasniedza monuemntālā Latvijas karoga masta uz AB dambja veidotājiem.

Apbalvošanas ceremonijā sumināja arī konkursa “Gada būvinženieris Latvijā 2017” uzvarējus. Par būvniecības nozares labāko būvniecības projektu vadītāju izvirzīja Dzintaru Blumeru no būvkompānijas “A.C.B.”.

Labākais gada projektētājs ir Gatis Vilks no uzņēmuma “BICP”. Pirmo vietu nominācijā jaunais inženieris ieguva kompānijas “VELVE” darbinieks Aleksejs Tokarevs, bet par labākao būvdarbu vadītāju konkiursa žūrija izvirzīja Ansi Vormu no uzņēmuma “Norma-S”.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā piedalījās valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji, diplomāti, lielu uzņēmumu vadītāji, būvnieki, nekustamo īpašumu attīstītāji, arhitekti un viesi no visas Latvijas.

Jau ceturto gadu pēc kārtas būvniecības nozarē norit konkurss “Latvijas Būvniecības Gada balva”, kas aptver daudzveidīgo ēku tipoloģiju un novērtē Latvijas būvnieku sasniegumus ne tikai valsts teritorijā, bet arī ārpus tās robežām.

Šogad konkurss norisinās Latvijas simtgades zīmē. Konkurss saņēma 114 pieteikumus, kas pārstāv visdažādāko būvju tipoloģiju un aptver visu Latvijas teritoriju – Rīga, Liepāja, Valmiera, Sigulda, Gauja, Ventspils, Krāslava, Bauska, Ape, Kuldīga, Jūrmala, Krimūna, Pāvilosta, Pļaviņas, Ogre, Cēsis, Ķeipene, Skrunda, Viļaka, Babīte, Mazmežotne, Murjāņi, Āraiši, Preiļi, kā arī ārvalstis – Zviedriju un Lietuvu. Būvniecības nozarei nozīmīgajā konkursā ir pieteikti gan lieli un mazi objekti, gan tajā piedalās lieli, vidēji un mazi būvniecības uzņēmumi, kuriem ir nozīmīgi būvniecības nozares sasniegumi.

Visi konkursam pieteiktie objekti ir aplūkojami vides foto izstādē Rīgas sirdī – Līvu laukumā, kā arī mājas lapā www.buvniekupadome.lv

Konkursu “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017”organizē biedrība “Building Design and Construction Council” sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma departamentu, LR Ekonomikas ministriju, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Darba Devēju konfederāciju, biedrību “Zaļās mājas”, Valsts kultūras pieminekļu un aizsardzības inspekciju, aģentūru “Live Rīga”. Konkursu atbalsta “TechnoNicol”, “ThermoWhite”, “Peikko”, “Philosophers Residence”, “Pillar”, “Scania”, “Evopipes”.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētāju saraksts:

Fasāžu renovācija

1.vieta. Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Ausekļa iela 9, Liepāja. Pasūtītājs Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija. Projekts Ilze Mekša, “Wonderfull”. Būvnieks “UPTK”. Būvuzraudzība “FABRUM”, Alvis Krauklis.

2.vieta. Fasādes atjaunošana, Vīlandes iela 5, Rīga. Pasūtītājs dzīvokļu īpašnieki. Arhitekte Anita Ārmane. Būvnieks “FasādePRO”, projekta vadītājs Māris Veinbergs.

3.vieta. Fasāžu atjaunošana, Brīvības bulvāris 21, Rīga. Pasūtītājs “BB 21”. Projekts “Artzone”, Armands Francis, Valts Gūtmanis, Artis Gedrovics, Ingrīda Gaile. Būvnieks “Ramej Construction”. Būvuzraudzība “Būvniecības konsultants”, Egils Morītis.

Atzinība par rūpīgu veikumu Rīgas 1. slimnīcas 13. korpusa fasādei Bruņinieku ielā 5k-1, Rīgā. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts Anna Vasiļjeva. Būvnieks “RERE Meistari”, projekta vadītājs Andris Kalniņš.

Atzinība par iemirdzēšanos pilsētvidē Latvijas Nacionālā teātra ēkai, kur tika dibināta Latvijas valsts, Kronvalda bulvārī 2, Rīgā. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekta tonālā risinājuma autore Arta Goldberga. Būvnieks “VELVE”, projekta vadītājs Ainārs Leitēns. Būvuzraudzība “Rīgas Serviss”, Leonards Dubkevičs.

Atzinība par rūpīgu veikumu daudzdzīvokļu ēkai Brīvības ielā 161, Rīgā.
Pasūtītājs “BI 161”. Projekts “GRAF X”, Pēteris Strancis. Būvnieks “Kokneši Plus”, projekta vadītājs Kristaps Zvīgulis.

Atzinība par rūpīgu veikumu ēkai Mūrnieku ielā 12, Rīgā. Pasūtītājs “Plio”. Projekts Anda Ārgale, “Arhitekti Ārgaļi”. Būvnieks “Plio”, projekta vadītājs Viestarts Vidiņš.

Jauna inženierbūve

1.vieta. Ceļu pārvada pār dzelzceļu autoceļā A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža 63,70. km izbūve. Pasūtītājs VAS LVC. Projekts Ģirts Šķupelis, “Projekts 3”. Būvnieks “Tilts”, projekta vadītājs Artjoms Gridņevs. Būvuzraudzība “Firma L4”, Juris Rozīte.

2.vieta. Ūdensvada izbūve Krustpils ielā no Maskavas un Krustpils ielas krustojuma līdz Granīta un Malēju ielas krustojumam, Rīga. Pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens”. Projekts “AQUA-Brambis”, Guntars Maļina. Ģenerāluzņēmējs “VELVE-BGS-KULK”. Būvnieks “Norma-S”, Jānis Murāns. Būvuzraudzība “Lakalme”, Vladimirs Zagnibeda.

3.vieta. Transformatoru apakšstacija “Skanste”, Lapeņu iela 22, Rīga. Pasūtītājs AS “Latvenergo”. Projekts Guntars Vempers, “Inženierija”. Būvnieks “Empower”, projekta vadītājs Viktors Mironovs. Būvuzraudzība “Firma L4”, Uģis Matvejs.

Atzinība par inovācijām. GMP laboratorijas projektēšana un izbūve “iVF Riga” klīnikai, Zaļā iela 1, Rīga. Pasūtītājs “iVF Riga” klīnika. Projekts “FIMA”. Būvnieks “FIMA”, projekta vadītājs Toms Mols.

Inženierbūves rekonstrukcija

1.vieta. Starptautiskās Viļņas lidostas skrejceļa un gaismu signalizācijas sistēmas rekonstrukcija. Rodūnios kelias 2, LT-02189, Vilnius Lietuva. pasūtītājs Valstybės įmonė “Lietuvos oro uostai”. Projekts Antanas Edmundas Nausėda, UAB ”Vilniaus hidroprojektas”. Būvnieks “A.C.B.”, projekta vadītājs Dzintars Blumers. Būvuzraudzība AB ”Problematika”, Mečislovas Sivilevičius.

2.vieta. Gaujas tilta valsts reģionālā autoceļa P8 Inciems–Sigulda–Ķegums 10,70 km pārbūve. Pasūtītājs AS “Latvijas Valsts ceļi”. Projekts Andris Buliga, “BT Projekts”. Būvnieks “Rīgas tilti”, projekta vadītājs Pāvels Sidorovs. Būvuzraudzība Ziedonis Zviedris, “Ingway”.

3.vieta. Cempu un Paula Valdena ielas Valmierā pārbūve. Pasūtītājs Valmieras pilsētas pašvaldība. Projekts Edgars Leitis, “CEĻU KOMFORTS”. Būvnieks “LIMBAŽU CEĻI”, projekta vadītājs Sergejs Sozontovs. Būvuzraudzība “GEO CONSULTANTS”, Juris Ozols.

Jaunbūve dzīvojamā ēka

1.vieta. KERN RESIDENCES, daudzdzīvokļu ēkas jaunbūve, Citadeles iela 6, Rīga. Pasūtītājs “JŪRAS HOLDINGS ĪPAŠUMI”. Projekts Varis Rungevics, “V-studio”. Būvnieks “CASTOR CONSTRUCTION”, projekta vadītājs Ansis Tūls.

2.vieta. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa jaunbūve, Bultu iela 2, Rīga. Pasūtītājs “Bonava Latvija”. Projekts Elīna Kreice, Dace Vigule, “Bonava Latvija”. Būvnieks “Bonava Latvija”, projekta vadītājs Lauris Zaharāns.

3.vieta. Dzīvojamā ēka “JAUNĀ TEIKA”, jaunbūve, Ropažu iela 14 k-1, Rīga. Pasūtītājs “Jaunā Teika”/”Hanner Group”. Projekts A. Zlaugotnis, U. Bērziņš, “TECTUM”. Būvnieks “Alfa Construction”. Būvuzraudzība “Prokrial”, Kristaps Priede.

Atzinība par rūpīgu veikumu. Savrupmājas jaunbūve Jūrmalā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts “Balta Istaba”, Ilze Rukmane-Poča. Būvniecība saimnieciskā kārtā.

Atzinība par rūpīgu veikumu. “VILLA CORYLUS”, privātmājas jaunbūve projektā “Mežaparka Rezidences”, Georga Kūfalta iela 7, Rīga. Pasūtītājs “Mežaparka Rezidences”. Projekts “Westfourth Architecture” PC, Vladimir Arsene. Būvnieks “Merks”, projekta vadītājs Zigmunds Urtāns. Būvuzraudzība “Būvuzraugi LV”, Kalvis Gruntmanis.

Atzinība par rūpīgu veikumu daudzdzīvokļu ēkai Ogļu ielā 30, Rīgā. Pasūtītājs “BIIG” , projekts “Konvents”, Pēteris Blūms. Būvnieks “ALFA 1”.

Jauna sabiedriskā ēka

1.vieta. “CTB” biroja ēkas jaunbūve, Cukura iela 38A, Liepāja. Pasūtītājs “CTB”. Projekts Andris Kokins, “K IDEA”. Būvnieks “SELVA BŪVE”, projekta vadītājs Gvido Mičulis. Būvuzraudzība Juris Jākobsons.

2.vieta. Viesnīcas jaunbūve “MIĶELIS”, Gailīšu pagasts, Bauskas novads. Pasūtītājs “UZVARA-LAUKS”. Projekts Jānis Rinkevičs, “Projektēšanas birojs A.I.D.E”. Būvnieks “Benson Industry”, projekta vadītājs Dainis Benson. Būvuzraudzība “IJ Vide”, Indulis Jugans.

3.vieta. VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa jaunbūves 1. kārta, Pilsoņu iela 13, Rīga. Pasūtītājs VSIA ”Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Projekts “JKMM Architects” (Somija); skiču projekts “JKMM Architects” sadarbībā ar arhitektu biroju “NAMS”; būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība “SARMA&NORDE”. Būvnieks PS ”SBRE”, atbildīgais būvdarbu vadītājs Valdis Koks. Būvuzraudzība Rihards Ābols.

3.vieta. Biroju ēkas rekonstrukcija un biroju jaunbūve, 2. kārta, Mūkusalas iela 42, Rīga. Pasūtītājs “Mūkusalas Biznesa centrs”. Projekts Pēteris Bajārs, “OUTOFBOX”. Būvnieks “PRO DEV”, projekta vadītājs Gatis Krastiņš. Būvuzraudzība “FABRUM”, Sanita Rubene.

Atzinība par rūpīgu veikumu. Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūve, Dārza iela 5, Rīga. Pasūtītājs “RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE”. Projekts Māris Malahovskis, “Nams”. Būvnieks “Velve”, atbildīgais darbu vadītājs Ainārs Leitēns, projekta vadītājs Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība Artūrs Ščurs, “Baltline Globe”.

Atzinība par rūpīgu veikumu. VUGD depo ēkas un palīgēkas nojaukšana un jaunbūve, Dzirnavu iela 2A, Ape. Pasūtītājs Nodrošinājuma valsts aģentūra. Projekts Ēriks Zīle, “Sestais stils”, Aleksandrs Čiņajevs, “Komunālprojekts”. Būvnieks “RERE Būve”, projekta vadītājs Arvis Mūrnieks. Būvuzraudzība Pēteris Gudrinieks, PS ”Akorda un KPR”.

Koka būve

1.vieta. Peldmājas, koka jaunbūve, objekts atrodas uz peldošas piestātnes Sakas upē Pāvilostā. Pasūtītājs “PELDMAJA”. Projekts Līga Rutka, Jānis Sauka. Būvuzraudzība Jānis Sauka un Reinis Rutkis.

2.vieta. Krimūnu estrāde, koka būve, “Krimūnas”, Krimūnu pagasts, Dobeles novads. Pasūtītājs Dobeles novada pašvaldība. Projekts Anita Zariņa, “RBD”. Būvnieks “Igate Būve”, projekta vadītājs Jānis Kuļikovskis. Būvuzraudzība “Latvijas būvuzraugs”, Indulis Eglītis.

3.vieta. Trosa, privātmājas jaunbūve, PO Hallmans Gata 7, Stocholm, Sweden. Pasūtītājs “Vätteros i Trosa AB”. Projekts Vasco Trigueiros, “Trigueiros Architecture”. Būvnieks, būvuzraudzība “PAVASARS HOUSING CONSTRUCTION”.

Atzinība par augstvērtīgu māksliniecisko veikumu Latvijas paviljonam Pasaules EXPO izstādē Astanā, Kazahstānā, 55 Mangylik El street, Astana, koka būve. Pasūtītājs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Projekts Agnese Lāce, SIA ”12 līnijas”. Būvnieks un būvuzraudzība “Forma 2”, projekta vadītājs Jānis Zolbergs.

Publiskā ārtelpa

1.vieta. Stadiona izbūves un teritorijas labiekārtošanas darbi Rīgas Centra humanitārās vidusskolas lietojumā esošajā teritorijā “Centra sporta kvartāls”, Krišjāņa Barona iela 116A, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts Anna Vasiljeva, Rūdolfs Šķēle, RDĪD. Būvnieks PS ”LNK Industries Partnership”, projekta vadītājs Jevgenijs Volkovs. Būvuzraudzība “CMB”, Māris Briška.

2.vieta. Sinagogas dārzs, Rīgas iela 35B, Bauska. Pasūtītājs biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”. Tēlnieks Ģirts Burvis.

3.vieta. Vides objekts “Potjomkina aka”, dzelzceļa stacija Ķeipene, Ķeipenes pagasts, Ogres novads. Pasūtītājs kinorežisors Augusts Sukuts un Ogres novada pašvaldības Ķeipenes pagasta pārvalde. Projekts Guntis Grabovskis, “Arhitektu birojs MG arhitekti”. Būvnieks “Uceni”, projekta vadītājs Jānis Biezais, Pēteris Līcis. Būvuzraudzība Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Sirsonis.

Ražotne

1.vieta. Īslaicīgas uzglabāšanas beramkravu noliktava Kundziņsalā, Rīgas Brīvostas teritorijā, Uriekstes iela 28, Rīga. Pasūtītājs “Riga Bulk Terminal”. Projekts Atis Žvagiņš, “AI Engineering”. Būvnieks “Ostas Celtnieks”, projekta vadītājs Vladimirs Budigins. Būvuzraudzība “Būvniecības Konsultants”, Egils Morītis.

2.vieta. Koģenerācijas stacijas jaunbūve un esošo angāru demontāža, Vestienas iela 2, Rīga. Pasūtītājs “Rīgas Enerģija”. Projekts Aleksandrs Sološenko, “Arhiteh”. Būvnieks “Latvijas Energoceltnieks”, projektu vadītājs Albīns Ramiņš. Būvuzraudzība “RPD Consulting”.

3.vieta. MAN autoserviss un klientu apkalpošanas centrs, Mārupes novads, “Gatves”. Pasūtītājs “Avar Auto”. Projekts “KVITES”, Solvita Kvite-Belte. Būvnieks “Abora”, projektu vadītājs Ēriks Strumpmanis. Būvuzraudzība “Mieļēni”, Kristiāns Ozoliņš.

Atzinība par rūpīgu veikumu. Sēklas graudu glabātuve un pārstrādes ēka, Kotiņi, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads. Pasūtītājs zemnieku saimniecība “Kotiņi”. Projekts Igors Kiseļovs, “AUEGO GROUP”. Būvnieks “Arniks”, projekta vadītājs Anatolijs Melnis. Būvuzraudzība Vilhelms Pužulis, “Būves un būvsistēmas”, Mareks Zakutajevs.

Atzinība par rūpīgu veikumu. Biokurināmā katlumājas jaunbūve un esošās ēkas demontāža, Rencēnu iela 16, Rīga. Pasūtītājs “Rīgas BioEnerģija”. Projekts Aleksandrs Sološenko, “Arhiteh”. Būvnieks PA PS ”Velve, Moduls-Engineering”, “Axis Technologies”, dalībnieks SIA ”Velve”, projekta vadītājs Edgars Briedis. Būvuzraudzība “Geo Consultants”, būvuzraugs Zigurds Gutāns.

Rekonstrukcija

1.vieta. Sporta skolas rekonstrukcija‒atjaunošana, Kalna iela 6, Kuldīga. Pasūtītājs Kuldīgas novada pašvaldība. Projekts Diāna Zalāne, Toms Tovstuļaks, “Diānas Zalānes projektu birojs”. Būvnieks “Abora”, projekta vadītājs Aigars Priednieks. Būvuzraudzība “Būves un būvsistēmas”, Aldis Bitinieks.

2.vieta. Dzīvojamās ēkas atjaunošana un restaurācija, Alberta iela 5, Rīga. Pasūtītājs Krievijas vēstniecība Latvijā. Projekts “REM PRO”, Ilze Didrihsone, restaurācijas daļas arhitekte Marina Mihailova. Būvnieks AS ”LNK Industries”, projekta vadītājs Roberts Trautmanis. Būvuzraudzība “Būvuzraugi LV”, Sergejs Frolovs, Aleksandrs Frolovs.

3.vieta. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošana, Slokas iela 31, Rīga. Attīstītājs “Rīgas Industriālais Parks”. Projekts “Sintarh”, Iļja Miļgroms. Būvnieks “PassiveBuilding”, projekta vadītājs Gatis Jansons. Būvuzraudzība Indulis Egons Lazda.

Atzinība par rūpīgu veikumu. “Sparģeļu rezidence”, ēkas atjaunošana, Sparģeļu iela 8, Rīga. Pasūtītājs Kaspars Kukelis. Būvnieks un būvuzraudzība Uldis Mesters un Kaspars Kukelis.
Atzinība pasūtītājam par veiksmīgi novadītu projektu atjaunojot ēku Jēkaba iela 2, Rīga. Pasūtītājs “BlueOrange Bank” AS. Projekts Marina Mihailova, “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Būvnieks “RBSSKALS Būvvadība”, projekta vadītāja Santa Blāze. Būvuzraudzība Jāzeps Oļševskis, Sergejs Frolovs, Jānis Dzalbs, “Būvuzraugi.lv”.

Atzinība par augstvērtīgu māksliniecisko risinājumu ēkas atjaunošanā par viesnīcu, Raiņa bulvāris 5, 6, Rīga. Pasūtītājs “6.dimensija”. Projekts Jānis Norde, “Sarma&Norde”. Būvnieks: projekta vadība AS ”Integral Management Group”, ģenerāluzņēmējs SIA ”IMG Constructor”, projekta vadītājs Aivars Pļavenieks. Būvuzraudzība “Būves un būvsistēmas”, Česlavs Leonards Zarakovskis.

Restaurācija

1.vieta. Rīgas svētā Jēkaba katedrāles altārdaļas fasāžu un vitrāžu atjaunošanai–restaurācijai, Jēkaba iela 9, Rīga. Pasūtītājs Rīgas Metropolijas Romas Katoļu Kūrija. Projekts Artūrs Lapiņš, “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Būvnieks “Aqua Latvia”, projekta vadītājs Rihards Platais. Būvuzraudzība Agris Ķuze.

2.vieta. Paviljons‒rotonda “Tempļakalna parks”, restaurācija, Alūksne. Pasūtītājs Alūksnes novada pašvaldība. Projekts Artūrs Lapiņš, “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Būvnieks “BŪVFIRMA INBUV”. Būvuzraudzība Dāvis Priede, “Būvuzņēmums Restaurators”.

Atzinība par rūpīgu veikumu Viļa Plūdoņa muzeja “Lejenieki” klēts restaurācijai, Ceraukstes pagasts, Bauskas novads. Pasūtītājs Bauskas novada dome. Projekts “Livland group”. Būvnieks „Warss+”, būvdarbu vadītājs Matīss Markovskis. Būvuzraudzība Raimonds Bretšneiders, “Būves birojs”.

Atzinība par rūpīgu veikumu Āraišu baznīcas interjera restaurācijai, Drabešu novads. Pasūtītājs Āraišu evaņģēliski luteriskā draudze. Projekts Helēna Dekante, “Pastorāts”. Būvnieks “Velve-AE”, projekta vadītājs Egils Elksnis. Būvuzraudzība “Pastorāts”, Helēna Dekante, Mārtiņš Metāls.

Atzinība par patriotisku sajūtu veicināšanu Brīvības pieminekļa aprūpei‒restaurācijai, Brīvības bulvāris, Rīga. Pasūtītājs Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”. Būvnieks “Global Project”, projekta vadītājs Haralds Rutkovskis.

Grand Prix. VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Ropažu iela 2, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Arhitekti “GRAF X”, Rūta Krūskopa, Ludmila Potapova, Laima Baltiņa, Juris Gusevs, Aigars Tereško. Būvnieks “Velve”, projekta vadītāji Ainārs Leitēns, Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība “Rīgas serviss”, Oļģerts Jurgensons.

Grand Prix. Viesnīcas atjaunošana, Aspazijas bulvāris 22, Rīga. Pasūtītājs “Mira-G”. Projekts Mārtiņš Hermansons, “Arhiidea”. Būvnieks “Abora”, projekta vadītājs Ralfs Jurgens. Būvuzraudzība Sandris Paplavskis.

KonkursA “Gada būvinženieris Latvijā 2017” uzvarētāji

Gada Jaunais inžennieris:

1.vieta Aleksejs Tokarevs, “Velve”
2.vieta Krišjānis Auza, “Latvijas Energoceltnieks”
3.vieta Dāvis Seļakovs, “UPPE”
Atzinības – Miks Ieviņš, “Citrus Solutions”, Jānis Murāns “Norma-S”.

Gada Būvdarbu vadītāji:

1.vieta Ansis Vorms, “Norma-S”
2.vieta Arnis Teteris, “STRABAG”
3.vieta Andris Liniņš, “Moduls Engineering”

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Nikolajs Tapiļins, “Velve”

Gada Inženieris –projektētājs

1.vieta Gatis Vilks, “BICP”
2.vieta Didzis Dāle, “BM –projekts”
3.vieta Mare Mitrevica, “PH Consulting”

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Juris Krupinskis, “STRABAG”

Gada Projektu vadītājs
1.vieta Dzintars Blumers, “A.C.B.”
2.vieta Ralfs Jurgens, “Abora”
3.vieta Vadims Bogdanovs, “LNK Industries”

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “Bonava” labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no “Bonava” pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja “Bonava” reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

“Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,” skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban “Bonava” nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus – ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no “Bonava” uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

“Esam ļoti ieinteresēti arī Latvijā atrast tādu partneri, kas no mums pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu. Piemēram, drīz sāksim būvēt jaunu projektu Maskavas ielā 192, kas no īres tirgus viedokļa ir ļoti laba vieta. Iespējams, ka “Bonava” gūtu lielāku peļņu, pati izīrējot dzīvokļus, taču esam gatavi šo īpašumu pārdot uzņēmumiem vai fondiem, kuri ir ieinteresēti īres biznesā,” sacīja Bjorklunds.

Vaicāts, kāpēc Latvijā nav aktīvi šādi uzņēmumi vai fondi, kas varētu pirkt īpašumus un pēc tam nodarboties ar izīrēšanu, Bjorklunds norādīja, ka tam ir divi šķēršļi.

“Viens ir pievienotās vērtības nodokļa likmes, kas patlaban neļauj izvērsties īres tirgū. Tiesa, šo jautājumu valdība jau risina, cerams, ka kaut kas mainīsies. Otrs šķērslis ir tas, ka investīciju fondam nelielā un mazattīstītā īres tirgū būtu lieli zaudējumi, jo apjomi ir nelieli. Tā nav pati lielākā problēma, jo mēs būtu gatavi strādāt arī ar uzņēmumu, kas īpašumu apsaimnieko par zemākām cenām, tādējādi mazinot fonda risku. “Bonava” arī būtu gatava piekāpties, lai izmaksas būtu zemākas. Tomēr, cik esam runājuši ar dažādiem potenciālajiem partneriem, viņi ir ieinteresēti lielos apjomos, lai apsaimniekošanas izmaksas vienmērīgāk sadalītos pa objektiem. Ja izdosies iecere gadā tirgū piedāvāt 450-500 dzīvokļus, tad noteikti nonāksim arī pie īres mājokļiem,” sacīja Bjorklunds.

Viņš pauda cerību, ka Igaunijā jau pavisam drīz “Bonava” varēs publiski paziņot par šāda īres mājokļu projekta uzsākšanu, tādējādi parādot tirgum, ka tas ir iespējams.

“Iespējams, ka ar laiku to izdosies realizēt arī Latvijā, piemēram, piesaistot vietējo kapitālu, kas iegādājas varbūt ne visu māju, bet 10-20-30 dzīvokļus un piedāvā tos īres tirgū. Domājam izmēģināt šādu metodi. Katrā ziņā “Bonava” ir gatava tam un meklē iespējas aktīvāk strādāt vietējā īres tirgū. No kaut kā jau šim īres tirgum ir jāsāk veidoties,” piebilda Bjorklunds.

“Bonava” ir vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā, kas ir izaudzis no uzņēmuma NCC. Pašlaik uzņēmumā “Bonava” strādā 2000 darbinieku, un tas darbojas Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā, 2017.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14,5 miljardu Zviedrijas kronu (1,44 miljardi eiro) apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

Iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, būtiski palielinās pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits par uguns radītiem bojājumiem ēkām, kur biežākais cēlonis – nepareizi ekspluatētas apkures sistēmas un netīrīti dūmvadi. Šogad janvārī un februārī apdrošināšanas sabiedrība “BALTA” saņēmusi jau vairāk nekā 30 atlīdzību pieteikumus par uguns radītiem bojājumiem, lielākajai atlīdzībai sasniedzot 100 tūkstošu eiro atzīmi, tā portālu “La.lv” informēja uzņēmuma Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

“Šā gada lielākās atlīdzības pieteikums ir par ugunsgrēku, kas noticis februāra aukstākajās dienās. Precīzi zaudējumi apmēri vēl tiek vērtēti, un iemesls skaidrots, bet pastāv aizdomas, ka ugunsgrēks, izcēlies tieši skurstenī,” stāsta “BALTA” Atlīdzību direktors Ingus Savickis, norādot, ka ugunsgrēks bieži vien ir sekas vieglprātīgai attieksmei pret drošību. Savickis skaidroja, ka aukstākā laikā apkures sistēmas tiek noslogots daudz intensīvāk, kā rezultātā potenciāli var rasties apkures sistēmas, tostarp skursteņa, bojājumi, kamdēļ izceļas ugunsgrēks.

Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis Guntis Brakmanis savā praksē novērojis, ka liela daļa cilvēku ir neapzinīgi un netīra skursteņus atbilstoši noteikumiem, kas savukārt izraisa sodrēju aizdegšanos. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tieši cietā kurināmā dūmvadi jātīra vismaz divas reizes gadā. “Ja sabiedriskajās ēkās ar zināmu regularitāti tiek veikta dūmvadu kontrole, privātajā sektorā diemžēl to nedara neviens. Pats tikko biju liecinieks ugunsgrēkam, kad skurstenī dega sodrēji. Skats grandiozs – pie mājas trīs ugunsdzēsēju mašīnas un ātrā palīdzība,” skaidro Brakmanis.
Skursteņslauķu izsaukumu intensitāte ik gadu pieaug septembrī, kad pāris mēnešu laikā līdz apkures sezonas sākumam jāpaspēj veikt milzum daudz darbu, taču speciālists atgādina un aicina laikus parūpēties par dūmvadu tīrību gan apkures sezonas laikā, gan tās beigās, nevis tikai īsi pirms tās sākuma.
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.

Ugunsdrošībai apkures sezonas laikā uzņēmums un Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība iesaka vērsties pie speciālistiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, tostarp dūmvadu pārbaudi un tīrīšanu. Ieteicams veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina), un lietot sausu malku. Dedzinot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var izraisīt aizdegšanos. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš.  Tāpat ieteicams uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas savlaicīgi ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot Ugunsdrošības noteikumus.

Slinkums un neprofesionalitāte – divi galvenie iemesli aizgājušās sestdienas neveiksmīgajā XXVI Vispārējo dziesmu un XVI Deju svētku biļešu pārdošanai, kurus sarunā ar “LA” norādīja vairāki eksperti, uzsverot, ka izvēlēts nevis sliktākais, taču lētākais risinājums, kurš turklāt nepilnīgi izstrādāts, pircējiem radot stundām ilgas galvassāpes un ļaujot biļešu pārdošanas procesu pat apiet. Taču eksperti piesauc arī paša pakalpojuma pasūtītāja vainu.

Lielu rezonansi sabiedrībā radīja dienu pēc biļešu pārdošanas sākšanās publicētā IT speciālista Jāņa Koļļa ziņa vietnē “Facebook”, kur viņš samērā vienkārši un īsi aprakstījis, kādu mehānismu izmantojis tirgotājs, kā arī procesu, kādā viņam izdevies apiet izveidoto virtuālo rindu. Zīmīgi, ka viņa ziņu bija pamanījuši arī “Biļešu paradīzes” pārstāvji, otrdien notikušajā preses konferencē uzņēmuma līdzīpašniekam Ērikam Naļivaiko Jāni Kolli nosaucot par huligānu un apvainojot viņu negodprātīgā rīcībā. Kā vēlāk skaidroja J. Kollis, nevienu biļeti viņš beigās nemaz nav nopircis (aicinājis tirgotāju par to pārliecināties pēc viņa IP adreses) un vēlējies vien parādīt izstrādātās sistēmas “caurumus” un tās vieglo apiešanu, turklāt informāciju par to, kā rindu apiet, viņš publicējis dienu pēc tirgošanas sākuma, kad rindu vairs neesot bijis.

Apšauba uzbrukuma ietekmi

Plašākā sarunā ar “LA” J. Kollis atklāja, ka komersanta mehānisms bijis organizēts tā, lai jebkurš klients, kas gaidījis rindā, ik pēc 30 sekundēm “sazinātos” ar komersanta serveri, tādējādi dodot ziņu par to, ka rinda nav beigusies vai tā beidzot izstāvēta. “Saprotu, ka vienu brīdi rindā bija pat miljons cilvēku, kas gan neizklausās reāli, bet, pat ja rindā bija 100 000 cilvēku, viņu radīto slodzi izdalot uz 30 sekundēm, sanāk, ka 1 sekundē notika 3333 rindas pārbaudes. Pēc savas būtības e-veselības sistēmu tas “nokautu” vienā momentā, pēc savas jaudas tas pielīdzināms jau DDoS uzbrukumam, kur no daudz dažādām adresēm veic vienlaicīgus pieprasījumus. Tātad nemaz nevajadzēja nekādu uzbrukumu – jau dabiskā noslodze bija milzīga. Līdz ar to nonākam pie paša galvenā – vai šādas slodzes varēja paredzēt! Varēja un tam bija jābūt gatavam,” sacīja IT speciālists.

Saprotot savu kļūdu, “BP” speciālisti dienas vidū, kad sociālie tīkli jau bija “uzsprāguši” no pircēju neapmierinātības, sazināšanās laiku ar serveri nomainījuši uz 60 sekundēm, tādējādi par divām reizēm atslogojot serveri. J. Kollis to sauc par adekvātu “ātro risinājumu”. Viņš arī norādīja, ka rindu mehānisms pēc būtības nav slikts variants, jo uz vienreizēju notikumu uzņēmumam gādāt jaudīgu sistēmu esot nelietderīgi, taču esot arī dažādi risinājumi, kā nodrošināties, lai šādi starpgadījumi nenotiktu, piemēram, sistēmas izmēģināšana, izmantojot, piemēram, “Microsoft Azure” rīku, ārējo serveru īre u. c. risinājumi.

Tāpat publiski izskanējusi informācija, ka “BP” sistēmai noticis uzbrukums, un šo informāciju apstiprinājis arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “cert.lv” vadītāja vietnieks Varis Teivāns. “Notika saziņa un sadarbība ar “BP”, kuras rezultātā uzņēmums mums nodeva sistēmas žurnāla failus jeb auditācijas pierakstus. Tos analizējot, esam konstatējuši, ka bijusi ārēji ļaunprātīga ietekme, kas jau pārslogotu sistēmu padarījusi vēl nepieejamāku un pārslogotāku,” sacīja V. Teivāns. Arī viņš atzina, ka kopumā tirgotājs nav paredzējis visas situācijas, kuras varēja velties pār sistēmu. Tāpat no “cert.lv” noskaidroju, ka hronoloģiski ļaunprātīga ietekme sākusies jau ap pulksten 11, sistēmas kopējās slodzes kulminācija bija ap 13, bet sistēmas lielākā atteice sākusies pēc pulksten 17.

Sociālajos tīklos daudzi IT speciālisti izteikuši aizdomas par to, ka “BP” speciāli paziņojusi par uzbrukumu, lai tādā veidā samazinātu pieprasījumu nonākšanu līdz serverim un vainu jaudas trūkumā noveltu uz uzbrukumu. Taču “cert.lv” norāda, ka, analizējot žurnālfailus, tiešām konstatēts, ka notikusi ļaunprātīga ārēja ietekme uz sistēmas darbību, kas radījusi papildu slodzi jau tā pārslogotajai sistēmai.

Rīkotāji paļāvušies uz godaprātu

Pārsteidz, ka otrdien notikušajā preses konferencē Ē. Naļivaiko atklāti atzina, ka sistēma bijusi ievainojama. “Protams, ka bija iespēja apiet rindu un redzam, ka cilvēki to arī izmantoja. Jā, bijām gatavi, ejot pa tumšu ielu, satikties ar huligānu bariņu, bet izrādās, ka tam bariņam bija klāt arī tanks (uzbrukums. – Aut.), kam nebijām gatavi. Servera jaudas tika iegādātas. Ko nozīmē pietiekamas jaudas? Salīdzinot ar iepriekšējo sreizi, mēs prognozējām, ka noslodze varētu būt pusotru reizi lielāka. Nedomājām, ka tā būs divas trīs reizes lielāka. Jā, iespējamā slodze bija jāreizina ar 10, 20, 30 reizēm, izanalizēsim,” norādīja “BP” līdzīpašnieks.

Kas pārsteidz vēl vairāk – “BP” vienlaikus spēja apkalpot tikai 1000 pircējus, kas pēc aptaujāto domām ir daudz par maz. Svarīgi gan ņemt vērā, uz ko norāda arī J. Kollis – kāds bijis iepirkums un līgums starp organizatoriem un tirgotāju. Ja līgumā neesot atrunāti specifiski tehniskie risinājumi, nepieciešamās jaudas, tad komersantam grūti ko pārmest.

Preses konferencē Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča norādīja, ka “iepirkumā bija sagatavota tehniskā specifikācija, kur pilnībā pateikts, kādu galaproduktu mēs vēlamies saņemt. Jābūt pārbaudītai programmai ar zināmām kompetencēm, taču mums kā rīkotājam jāvērtē nevis tas, kā tās tiks nodrošinātas, bet vai tas tiks nodrošināts. Mēs paļāvāmies, ka, noslēdzot līgumu ar partneri, tiks nodrošinātas visas tehniskās specifikācijas vismaz minimālā apjomā un pretendents spēs pienācīgi reaģēt sarežģījumu gadījumā, turpinot nodrošināt pakalpojumu,” norādīja E. Juhņēviča, liekot domāt, ka nolikums tomēr bijis nepilnvērtīgs un nākotnē no organizatoru puses būtu nepieciešams tehniski sarežģītāks iepirkums.

Cits IT speciālists Didzis Uzuliņš sacīja, ka, rūpīgi plānojot sistēmas slodzes, ir iespējams vienlaikus apkalpot arī miljonus lietotāju. “Ņemsim par piemēru 2004. gadu un “draugiem.lv” palaišanu. Pirmajos mēnešos viņiem viss bremzēja, jo nebija plānojuši tik lielu popularitāti, bet vēlāk viņi bija spējīgi apkalpot vairākus miljonus vienlaicīgo lietotāju. Taču Dziesmu svētku biļešu gadījumā milzīgais pieprasījums bija prognozējams, tādēļ “BP” attieksme ir vērtējama kā nolaidīga. Ja “BP” platforma ir veidota kā monolīta sistēma, tad bez pārbūves veikt optimizāciju būtu pagrūti, bet ne neiespējami. Viens solis būtu nodalīt datubāzi uz atsevišķa servera un biznesa loģiku izvietot uz vairākiem serveriem, kas atrodas aiz slodzi balansējoša “proxy” servera. Turklāt to ir iespējams izdarīt arī uz īslaicīgu periodu un pēc apmeklējuma samazināšanās samazināt arī serveru skaitu. Savukārt, ja sistēmas arhitektūra ir pārdomāta, tad ir pieejamas daudz plašākas iespējas,” sacīja D. Uzuliņš.

Vājajai sistēmai nav attaisnojumu

Aptaujājot dažādas populāras vietnes, noskaidroju, ka, piemēram, VID EDS sistēma vienlaikus varētu apkalpot 4000 – 8000 klientu, “Inbox.lv” – ikdienā vairāk nekā 60 000 lietotāju, bet ekstrēmos gadījumos izturētu arī 120 000 lietotāju. Zināms, ka e-veselības sistēma spēj izturēt 4000 vienlaicīgo pieslēgumu.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars nevēlējās atklāt precīzu CVK sistēmas jaudu uz vēlēšanām, bet tā esot ar vairākām nullēm lielāka par “BP” iespēto. Kopumā viņš “LA” atzīst, ka komersantam noteikti jābūt gatavam ekstrēmām situācijām, kuras šajā gadījumā bija viegli paredzamas, taču viņš arī uzskata par nepareizu visu biļešu pārdošanas principu. “Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ – neuzskatu, ka šis organizatoru izvēlētais risinājums ir pareizākais. Ne visas biļetes jālaiž brīvā tirgū, ne visas jālozē, bet esošā kārtība ir neveiksmīga jau saknē, jo iedarbojas vēsturiskā iepriekšējo gadu atmiņa, tādējādi cilvēki ir sanervozējušies pirms laika, drūzmējoties pēc biļetēm,” sacīja A. Cimdars, kurš norādīja, ka vēlēšanu pīķa stundās CVK īrē papildu jaudas. “Mūsu mazajai iestādei būtu nesaprātīgi ikdienā turēt lielas jaudas agregātus.”

Savukārt IT uzņēmuma “Soaar” vadītājs Renārs Kadžulis, kura kompānija vēlēšanās nodarbojas ar automātisko balsu skaitīšanu, sacīja, ka minimālais standarts IT jomā ir prognozēt maksimālo noslodzi 10 reizes lielāku. “Ja prognozē miljonu, tad sistēmu minimāli taisa 10 miljoniem. Otrs – jāveic atbilstoši pilotprojekti, ģenerējot arvien vairāk pieprasījumu, tādā veidā konstatējot sistēmas lūzuma punktus. Sistēmas veidošanas laikā vairākkārt jāveic sistēmas noslodzes testi,” sacīja R. Kadžulis.

Ass savā atbildē “LA” bija SIA “Inbokss” (“Inbox.lv”) valdes priekšsēdētājs Andris Griķis. “Var, protams, diskutēt par dažādiem ārējiem ietekmējošajiem faktoriem, taču Dziesmu svētku gadījumā tas nav attaisnojums – bija zināms, ka būs gaidāms milzīgs pieprasījums pēc biļetēm, turklāt, veicot sagatavošanās darbus, varēja un vajadzēja mācīties no iepriekšējo gadu pieredzes. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un konkurētspējīgu servisu, nepieciešams ne tikai prognozēt un modelēt iespējamās situācijas, bet arī investēt, lai tās preventīvi atrisinātu. Piemēram, “Inbox.lv” e-pastu apjoms pērn novembrī un decembrī pieauga desmitkārt, jo apsveikumu skaits un īpašo piedāvājumu skaits Ziemassvētku laikā bija krietni lielāks. Jebkuram tehnoloģiju uzņēmumam būtu jāparedz vismaz dubulta rezerve sistēmas noslodzei. Īpaši būtiski, ja tiek piedāvāts maksas serviss. Es nevaru iedomāties, ka šādā situācijā mēs varētu teikt: “Atvainojamies, šogad bija pārāk daudz pieprasījumu, tāpēc mēs nevaram šo situāciju atrisināt,”” sacīja A. Griķis.

Virtuālā rinda pirms tirgošanas sākuma – bez pasūtītāja piekrišanas

Notikušajā preses konferencē “BP” līdzīpašnieks arī atklāja, ka uzņēmums sācis rindu veidot jau no pulksten 10.30, taču tajā pašā laikā sacīja, ka, pienākot plkst. 11, šīs rindas izzudušas un viss sācies no jauna. Pirmkārt, par šādu virtuālo rindu veidošanu pirms biļešu tirgošanas sākuma nemaz nav zinājis pats Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Otrkārt, sociālajos tīklos pēc Ē. Naļivaiko paziņojuma parādījās vairāki ieraksti, kuros cilvēki apliecina, ka rindā stāvējuši ar vairākām ierīcēm, tostarp tādām, ar kurām rindā iestājušies pirms plkst.11. Un tieši ar šīm ierīcēm izdevies izstāvēt virtuālo rindu. LNKC pārstāve Inga Vasiļjeva man atbildēja, ka minētā informācija ir fiksēta un šobrīd centrs no “BP” gaida skaidrojumus.

Fragments no Jāņa Koļļa ieraksta “Facebook”:

https://www.facebook.com/notes/j%C4%81nis-kollis/ok-to-shop/10210347094866970/

Visu tirdzniecību varētu sadalīt divās daļās – tirdzniecība kasēs un tirdzniecība internetā. Jāsaprot, ka tirdzniecība kasēs tāpat notiek caur internetu ar speciālu tirgotājam pielāgotu programmu, tāpēc, ja biļetes beidzās, tad tās beidzās visās kasēs reizē. Galvenā programmas priekšrocība ir, ka tirgotājam nav jāgaida rindā. Taču, neskatoties uz to, daudzās tirdzniecības vietās rinda uz priekšu virzījās ļoti lēni. Taču, tīri profesionāli, mani visvairāk piesaistīja problēmas ar publisko tirdzniecību internetā. Lai novērstu sistēmas pilnīgu atkāršanos, tika ieviests rindas princips un ierobežots vienlaicīgi portālam pieslēgušos lietotāju skaits. Kad tas bija sasniedzis kādu konkrētu vērtību, visi atlikušie tika ievietoti rindā un gaidīja, kad kāds beigs savu darbu portālā. Lai nodrošinātu rindu, uz katra gaidītāja datora, ja atskaita citu funkciju nodrošināšanai nepieciešamos sīkfailus (cookies), tika izvietots arī sīkfails “queue_uid”, kurš saturēja unikālu kodu. Pārlūks reizi 30 sekundēs vērsās pie servera, lai informētu serveri par to, ka klients vēl turpina gaidīt (nav aizvēris pārlūku), un noskaidrotu, vai rinda jau nav pienākusi. Servera pusē pēc šī koda tika skatīts, cik kodu ir priekšā, kuri izveidoti agrāk nekā manējais. Tā vismaz tam vajadzētu strādāt, bet, tā kā servera pusi es neredzu, varu arī kļūdīties. Jau uzreiz ir skaidrs, ka pie šāda mehānisma rindā var iestāties no vairākām iekārtām un vairākiem pārlūkiem. Piemēram, uz mana portatīvā datora ir Google Chrome, Mozilla Firefox, Opera un Internet Explorer. Zinot, ka sīkfaili tiek glabāti katram pārlūkam atsevišķi, es no sava datora varu ieņemt četras vietas rindā. Ja man ir vairāk datoru, tad attiecīgi arī vairāk vietas.

Tālāk sākas pats interesantākais – brīdī, kad rinda tiek izstāvēta, pie klienta tiek novietots sīkfails “ok_to_shop”, kura saturs ir viens vienīgs vieninieks. IT jomas pārstāvji lieliski zina, ka daudzos gadījumos nulle tiek interpretēta kā “False”, bet jebkas, kas lielāks par nulli, un parasti tas ir vieninieks, tiek interpretēts kā “True”. Tātad tiek novietots sīkfails “ok_to_shop” = 1, un tieši šī sīkfaila esamība nosaka to, vai rinda jau izstāvēta, vai arī lietotājam jāturpina gaidīt.

Sīkfailu īpatnība ir tā, ka tie glabājas uz lietotāja datora, tāpēc tehniski nav šķēršļu tos izdzēst, modificēt, vai pievienot jaunus. Tāpēc nolēmu pārbaudīt, vai tiešām piekļuve tiek kontrolēta caur brīvi modificējamu sīkfailu.

Darbības, kuras veicu: 1) izdzēsu visus sīkfailus, kas attiecas uz “BP” mājas lapu; 2) iegāju www.bilesuparadize.lv, notika pārvirzīšana (redirekts) uz www2.bilesuparadize.lv, kur tad arī, pēc visa spriežot, tika kontrolēta rinda; 3) “patvaļīgi” pievienoju iztrūkstošo sīkfailu; 4) no jauna devos uz www.bilesuparadize.lv, un “Jūs neticēsiet, ko es tur ieraudzīju!” Ieraudzīju iespēju iegādāties biļetes. Iegādāties, nestāvot rindu. Visa šī izpēte man aizņēma aptuveni 1 stundu un 15 minūtes. Savukārt sīkfaila uzstādīšanu, ja zinu, kas jāuzstāda, es varu veikt mazāk kā vienā minūtē.

Uzņēmēji nelabprāt vēlas uzņemties papildus riskus un izmaksas, pieņemot darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, piektdien Rīgas biznesa forumā sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

“Lai pieņemtu darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vajadzētu kādus papildus stimulus uzņēmējiem, pretējā gadījumā tikai palielinās uzņēmēja riski,” sacīja Rostovskis, norādot, ka tad, ja šādu cilvēku pieņemšana darbā dotu kādus papildus ieguvumus, uzņēmēji būtu aktīvāki.

Kā piemērus viņš minēja šādu cilvēku atlaišanas mehānisma sakārtošanu, jo gadījumos, ja cilvēka ar īpašām vajadzībām atlaišana no darba būs apgrūtināta, tas radīs risku uzņēmējam.

Tāpat Rostovskis bija skeptiski noskaņots par būvnormatīvos paredzēto piekļuves nodrošināšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņaprāt, piekļuvi var nodrošināt arī savādāk, taču izpildot būvnormatīvos prasīto, rodas vienīgi papildus izmaksas. Rostovskis arī uzsvēra, ka piekļuves jautājumos cilvēkus ar īpašām vajadzībām pārstāvošās organizācijas bieži vien “darbojas ar reketa metodēm”.

Rostovskis pauda uzskatu, ka daudz labāks mehānisms papildus darbaspēka resursu atrašanai būtu jūtama valsts pārvaldes aparāta samazināšana. “Vienmēr esam uzsvēruši – maza, efektīva, labi atalgota valsts pārvalde ir tas, kas mums vajadzīgs un tas arī ļautu izbrīvēt nepieciešamos resursus,” sacīja Rostovskis.

Luksemburgas komerctiesa (Tribunal de Commerce de Luxembourg) atļāvusi “ABLV Bank” pārdot tās meitasbanku Luksemburgā, aģentūrai LETA pavēstīja “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Viņš informēja, ka Luksemburgas komerctiesa piektdien noraidīja regulatora lūgumu par “ABLV Bank Luxembourg” likvidāciju. Tiesa nozīmēja divus ārējos administratorus, kuri bankā strādās tuvākos sešus mēnešus, līdz banka atradīs jaunus pircējus.

“Līdz ar tiesas lēmumu Luksemburgas regulators “Commission de Surveillance du Secteur Financier” (CSSF) pārtrauks savu darbu “ABLV Bank Luxembourg” kā pagaidu administrators,” teica Eglītis.

Ar Luksemburgas tiesas lēmumu saglabāts bankas aizsardzības statuss ar maksājumu ierobežojumiem.

“”ABLV Bank” ir pārliecināta, ka šis ir labākais iespējamais iznākums Luksemburgas bankas klientiem un darbiniekiem. Banka ir gandarīta, ka Luksemburgas bankas darbība atzīta par stabilu. Turklāt pagājušajā nedēļā banka Luksemburgā pierādīja, ka tā spēj ātri savākt nepieciešamo likviditātes apjomu, lai izpildītu visus ārējo pārskaitījumu pieprasījumus, atzīmēja Eglītis.

Viņš arī pavēstīja, ka potenciālie investori jau ir izrādījuši interesi par Luksemburgas bankas iegādi.

Eglītis atzīmēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem grupas uzņēmumiem. Taču “ABLV Bank” meitasbankas Luksemburgā kapitāla pietiekamības rādītājs ir 29% salīdzinājumā ar likumā noteiktajiem 10,5%, bet likviditātes seguma rādītājs ir 383%, kamēr likumā noteiktais minimums ir 100%. Bankai arī nav slikto aizdevumu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Energoefektivitātes risinājumu jomā Liepāja ir soli priekšā citām pašvaldībām. Pēdējo gadu laikā nopelnītas dažādas godalgas. Atveroties jaunajam plānošanas periodam, uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” (“LNA”) jau saņēmis divus “Altum” pateicības rakstus kā aktīvākais projektu iesniedzējs, un renovētais daudzdzīvokļu nams Ziedu ielā 5 Liepājā ieguva 1. vietu 2017. gada konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.

Ietaupa 70% siltumenerģijas

Ziedu ielā 5 tika veikta pamatu, fasādes, bēniņu, griestu, pagraba siltināšana, kā arī durvju nomaiņa koplietošanas telpās un dzīvokļos koka logu aizstāšana ar plastmasas logiem. Demontēta iepriekšējā un uzstādīta ekonomiskāka – horizontālā apkures sistēma. Dzīvokļa īpašnieks maksā pēc sava apkures skaitītāja rādītājiem, tas disciplinē: kredīta nemaksātajam siltumu var atslēgt.

Siltumenerģijas ietaupījums apkurei ir ievērojams – 70%. Pirms renovācijas gada griezumā apkurei tika patērēti 96 kwh/m2 , pēc renovācijas – zem 30 kwh/m2, kas jau ir tuvu pasīvajai ēkai,” lepojas LNA projektu vadītājs Toms Cīrulis.

Renovējot pirmās mājas Liepājā, minimālais darba apjoms ietvēris ventilācijas kanālu tīrīšanu. Tagad projektā iekļauj arī gaisa pieplūdes nodrošināšanu dzīvokļos. Ārsienās ievieto cauruli 12 cm diametrā un plastmasas režģi, bet iekšpusē – regulējamo vārstu.

2011. un 2012. gadā janvārī namā Ziedu iela 5 apkures izmaksas divistabu dzīvoklim (42,5 kv. m) 1. stāvā bija vidēji 80 eiro mēnesī, pēc renovācijas 2018. gada janvārī tās ir 33,50 eiro.

Iedrošina informācijas pieejamība

Pašlaik “Liepājas enerģija” centralizēto apkuri pilsētā nodrošina, daļēji izmantojot atjaunojamos resursus, bet pirms astoņiem gadiem ļoti augstos apkures tarifus diktēja atkarība no gāzes cenas, skaidro Toms Cīrulis.

260 no 640 “LNA” apsaimniekotajiem namiem ir pieslēgti pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos ir siltinātas 22 mājas (kopējās izmaksas 6,5 milj. eiro, no tiem 2,5 milj. eiro ir ES struktūrfondu atbalsts.

Agrāk informācija nākusi tikai no namu apsaimniekotājiem un cilvēki baidījušies no kredītsaistībām. Tagad valsts finanšu institūcija “Altum” plašsaziņas līdzekļos aktīvi informē iedzīvotājus, viņi paši daudz vairāk interesējas un uzzina par renovācijas iespējām. Arī vairākums pensionāru saprot ieguvumu – būs mazāk jāmaksā par apkuri un pēcnācējiem paliks īpašums ar lielāku tirgus vērtību, jo ēka taču iegūst otro elpu, kļūst skaistāka. Visvairāk lēmumu ietekmē kaimiņos esošas renovētās mājas iedzīvotāju pārliecinošie stāsti par reāliem naudas līdzekļu ietaupījumiem.

Process nav ātrs, toties caurspīdīgs

Kad iedzīvotāju sapulce, piekrītot 67% dzīvokļu īpašnieku, pieņem lēmumu renovēt kopīpašumu, sertificēts būvinženieris apseko ēkas tehnisko stāvokli. Novērtējumu sniedz arī energo audits. Pamatojoties uz šiem datiem, “LNA” piesaistīts sertificēts arhitekts izstrādā vienkāršotās renovācijas projektu jeb apliecinājuma karti, un ar to var pretendēt uz ES līdzfinansējumu. Liepājā gan ir arhitektu deficīts un celtnieku sastatnes pie fasādes neparādās uzreiz, toties pašvaldības iestāde būvnieku izvēlas publiskā iepirkuma konkursā – process ir caurspīdīgs.

“Jāņem saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā ietilpst pieredze, apgrozījums, cena un citi faktori,” teic T. Cīrulis un piebilst, ka darbu gaitu kontrolē gan pasūtītājs, gan būvuzraugs un ka veikums ne vienmēr apmierina. Ir bijis gadījums, ka pēc fasādes gala sienas siltināšanas likts akmens vati ņemt nost. Būvniecības procesa vērtēšanā aktīvi iesaistās arī māju vecākie jeb kontaktpersonas, jo kredīts tiek ņemts uz 15 gadiem.

Vita Iesalniece priecājas par 2014. gadā iegūto atzinību valsts mērogā, domes dāvinājumu ēkai Vītolu 6/10 – pilsētas karogu un puķu podiem uz pirmā stāva palodzēm. Foto - Jānis Vecbrālis/SIA SB Art FOTO

Maciņam vieglāk

Reti iedzīvotājiem izdodas vienoties par renovāciju jau pirmajā kopsapulcē, zina daudzdzīvokļu mājas Vītolu 6/10 kontaktpersona Vita Iesalniece. 1963. gada rudenī bloku ēku pabeiguši celt brīvlaistie cietumnieki. Neizžuvušie paneļi plaisājuši, apmetums nokritis, un caur jumta šīferi tecējis iekšā ūdens. Vitas dzīvoklī bijuši +16 grādi.

2010. gadā, kad Liepājā veikti pirmie pilsētas domes apmaksātie energoauditi, piecstāvu namam uzrādīts 60% siltuma zudums. “Cilvēku aizspriedumu dēļ sapulcē nevarējām vienoties. Veicot aptauju, apstaigāju visus dzīvokļus un, pārliecinot kaimiņus, dabūju valsts finansējuma saņemšanai vajadzīgos 75% mājas iedzīvotāju parakstus,” atceras Vitas kundze.

Nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, renovācijas projekts nosūtīts uz LIAA, bet darbi uzsākti 2012. gada augustā. SIA “Mūrnieks” un apakšuzņēmēju veikuma kvalitāte kontrolēta, ik nedēļu analizēta un vērtēta “LNA”. Renovācija pabeigta 2013. gada vasarā. Pēc jumta nomaiņas, bēniņu nosiltināšanas un horizontālās apkures ierīkošanas ietaupījums izrādījies pārsteidzošs. “Līdz renovācijai par sava divistabu dzīvokļa (40 m2) apkuri mēnesī maksāju 75 latus, turpretī tagad 38 eiro par sezonu. Kaimiņi apmierināti, ka dzīvokļos vairs nav pelējuma: iztīrītas ventilācijas šahtas un ielikta regulējama ventilācijas sistēma. Par mājas apsaimniekošanas naudas uzkrājumiem panācu, ka uzliek automātisku ūdens skaitītāju automātisko nolasīšanu.”

V. Iesalniece nereti tiek aicināta uz citu māju iedzīvotāju sapulcēm un, piemēram, Dārzu ielas 3 iedzīvotāji nupat nobalsojuši par renovāciju. “Ja tagad neizlemsiet, teicu, māja vienalga ies uz postu, bet Eiropas naudas vairs nebūs,” ar šādu argumentu viņa spēja pārliecināt.

Uzziņa

“LNA” panākumi konkursā “Energoefektīvākā ēka”:2013. g. Roņu 3 – 2. vieta,2014. g. Vītolu 6/10 – 1. vieta,2015. g. Alejas 24 – 3. vieta,2015. g. Ventas 2 – 1. vieta; Dzērves 17 – 2. vieta,2016. g. Dzintaru 84 – 2. vieta,2016. g. Dorupes 34 – 3. vieta,2017. g. Ziedu 5 – 1. vieta; Klaipēdas 88 – 3. vieta.Lēmumi par renovāciju pieņemti 70 mājām:7 – jau notiek būvniecība,3 – ir lēmumi par kredīta summas apstiprināšanu,8 – noslēdzies iepirkums un notiek izvērtēšana,6 – uz izvērtēšanu “Altum”,5 – uz saskaņošanu Būvvaldē,pārejās notiek projekta izstrādes process.

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komentējot vakar notikušo tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju ministre sacīja, ka Latvijā arvien ir bankas, kuras nesakārtojot savu darbību ar ārvalstu klientiem, var nonākt pastiprinātā regulatora un kontrolējošo institūciju redzeslokā.

“Daudzu gadu garumā bankām ir bijusi liela apetīte sadarboties ar riskantajiem klientiem, kas sāka veidoties kā sava veida bizness. Tā ir vakardiena un šādam biznesam nav nākotnes, tāpēc ļoti strauji bankām ir jāspēj pārorientēties. Domāju, ka pēdējie notikumi ir bijis labs signāls arī citām bankām, ka laika nav atlicis daudz, lai šādu pārorientēšanos veiktu,” sacīja ministre.

Tomēr uz konkrētu jautājumu, vai “ABLV Bank” liktenis varētu piemeklēt vēl kādu banku Latvijā, Reizniece-Ozola atbildēja, ka Latvijā ir vismaz 10 bankas, kuras nav sakārtojušas savu darbību ar ārvalstu klientiem. Tomēr ministre konkrētas bankas nenosauca un pat neminēja, kurai no tām varētu būt lielākas problēmas.

Jau ziņots, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu, žurnālistiem vakar sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre vakar tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību. Tāpat tika runāts par Latvijas banku sadarbību ar riskantiem klientiem.

Puses gan neesot runājušas par problēmām konkrētās bankās, tomēr ASV partneri devuši signālu par konkrētiem pārkāpumiem, kas tiek veikti joprojām. “Latvijas finanšu sektoram tiek pārmests, ka bankas tiek izmantotas tādu līdzekļu pārskaitīšanai, kas saistīti ar sankcijām pakļautām personām, uzņēmumiem vai valstīm. Bet minētos faktus ASV partneri vēl nodos Latvijai. Tikšanās laikā tika skaidri norādīts, ka finanšu sektorā joprojām ir problēmas,” piebilda ministre.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.

“Mēs nerunājām par konkrētu laiku, bet sarunā skaidri uztvēru, ka riski ir jāsamazina ļoti īsā laikā. Bankām ir jārēķinās ar to, ka no šī riskantā biznesa modeļa ir jāatsakās. Šāds biznesa modelis ir vakardiena. Vai nu bankām ir jāmaina biznesa modelis, vai arī jāizbeidz darbība,” uzsvēra finanšu ministre.

Tajā pašā laikā ASV partneri pauduši atbalstu Latvijas valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.

Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības birojā atrodamās informācijas, atklātā iepirkumā “Biļešu paradīze” ieguva tiesības tirgot biļetes uz gaidāmajiem XXVI Vispārīgajiem Dziesmu un XVI deju svētkiem pavisam nesen – 26.janvārī par 49 413,07 eiro. IUB atrodama arī informācija, ka pašu iepirkumu izsludināja pērnā gada 14.augustā, bet 20.oktobrī tika saņemta oficiāla sūdzība no cita biļešu tirgotgribētāja “Biļešu serviss” (trešais pretendents bija “bezrindas.lv” – aut.), kurā uzņēmums skaidrojis, ka “Biļešu paradīze” piedāvājums ir neiespējami lēts.

Sazinoties ar “Biļešu serviss”, lai gūtu plašāku uzņēmuma komentāru par radušos situāciju, uzņēmuma izpilddirektore Līga Rubine norādīja, ka “Biļešu paradīzes” piedāvātā pakalpojuma maksa 0,75% (bez PVN) apmērā neietverot tiešās izmaksas, kas tiek maksātas bankām un/vai tirdzniecības vietām par nodrošināto tirdzniecību. “Papildu zemajai procentu likmei, izbraukumu tirdzniecības izmaksu pozīcijā “Biļešu paradīzes” piedāvātā maksa par stundu ir 0,50 eiro (bez PVN), kas nav pielīdzināma darba spēka reālajām izmaksām ar skaidrojumu, ka darbu veiks viņu pašu darbinieki. Turpretim biļešu elektroniskās kontroles tehniskā aprīkojuma (skeneru) un elektroniskās kontroles personāla nodrošināšanas izmaksu pozīcijā cena ir ievērojami augstāka kā citiem pretendentiem 35 EUR (bez PVN) par stundu. Pēc šāda cenu piedāvājuma, gala rezultātā maksa par sniegto pakalpojumu ir augstāka nekā to piedāvājām mēs. Šāds piedāvājums liek secināt, ka “Biļešu Paradīzes” piedāvājums ir sagatavots, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu pēc formulas, kas izmantota, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis piedāvātu pamatojamus izcenojumus kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai. Sniedzot pakalpojumu rodas konkrētas izmaksas, kuras kādam ir jāsedz. Varam secināt, ka šoreiz tas ir bijis no patērētāju līdzekļiem, kas iegādājās biļetes interneta veikalā. Ja apskatām interneta veikala apkalpošanas maksu 7,37% (ar PVN), kas ir pret iepirkuma nolikumu un pēc būtības ir nekaunīga zādzība, kā arī publiskajā preses konferencē izskanējušo informāciju par plānotajiem pārdošanas apjomiem 2 miljonu apmērā, tad interneta veikala izmantošanas maksa, ko maksā biļešu pircējs papildus biļešu cenai varētu būt mērāma līdz pat 147 400 eiro,” sacīja L. Rubine.

Kā zināms, otrdien notikušajā preses konferencē par šiem jautājumiem “Biļešu paradīze” līdzīpašnieks Eriks Naļivaiko atteicās sniegt paskaidrojumus, norādot, ka tur ir darbs lingvistiem un juristiem. Savukārt “Bezrindas.lv” vadītājs Gatis Sprūds “LA” sacīja, ka viņš neuzskata, ka iepirkumā būtu vēl kā specifiskāk jādefinē, ka pie biļešu iegādes nedrīkst pievienot papildus maksu. “Mums tas bija pilnībā skaidrs un nepārprotams,” teica G. Sprūds. Savukārt sūdzību par pārāk zemo pakalpojuma maksu “Bezrindas.lv” nav iesniegusi.

Dažu dienu darbs

Runājot par tehnisko pusi, G. Sprūds sacīja, ka uzņēmums veicis sistēmas slodzes testus un šobrīd var apkalpot līdz 30 000 vienlaicīgo pircēju. Vajadzības gadījumam sistēmu jaudu varot palielināt arī līdz 100 000 un daudz lielākam skaitam vienlaicīgo pircēju. “Mūsuprāt, šāds virtuālās rindas risinājums idejiski bija pareizs, jo uzturēt nepārtraukti sistēmu, kura spēj apkalpot, piemēram, miljons lietotājus, ir salīdzinoši dārgi. Ja tas ir vajadzīgs reizi 5 gados, tad tas nav adekvāti. Taču tāpat salīdzinoši dārgi ir ieviest pilnvērtīgu biļešu pārdošanas risinājumu, kas šādu slodzi varētu nodrošināt dažas minūtes, lai to lietotu reizi piecos gados. Risinājuma ieviešanas izmaksas, protams, būtu sadārdzinājušas kopumā šo biļešu pārdošanas procesu,” sacīja G. Sprūds, tomēr uzsverot, ka rindas risinājumu noteikti varēja izveidot gan darbībā stabilāku, gan drošāku, gan arī vizuāli saprotamāku, kas lietotājam skaidri parādītu, kurā vietā tas rindā atrodas, pēc cik ilga laika tas apmēram varēs biļetes iegādāties u.c. lietas. “Protams, lai to izveidotu, bija nepieciešams papildus laiks un līdzekļi, ko konkursa uzvarētājs, acīmredzot nevēlējās ieguldīt. Faktiski šeit ir runa tikai par dažu dienu papildu darbu,” atklāja “Bezrindas.lv” vadītājs. “Tāpat mēs neuzskatām, ka vienīgais risinājums, lai vecāka gada gājuma cilvēki varētu tikt pie biļetēm, ir lētas biļešu cenas un tirdzniecība kasēs. Mēs ieteiktu apsvērt iespēju turpmāko 5 gadu laikā identificēt personas, kurām varētu piedāvāt iespējas pieteikties uz biļetēm un saņemt tās lētāk, piemēram, ar atlaides kodu palīdzību vai personalizētu biļešu rezervācijas palīdzību. Šāda funkcionalitāte mūsu sistēmā jau ir nodrošināta,” teica G. Sprūds.

Mācās no kļūdām

Vai arī “Biļešu servisam” negadītos tāds pats liktenis kā ar ar “Biļešu paradīzi”, sistēmām nespējot izturēt lielo pieprasījumu? L. Rubine sacīja, ka uzņēmums tirgo biļetes ne tikai Latvijā, tāpēc var mācīties no kļūdām ne tikai pašu mājās, bet no kaimiņvalstīm. “Jau sākot no 2005. gada septembra, kad tika uzsākta biļešu tirdzniecība uz Pasaules hokeja čempionātu Rīgā, sistēma pieredzēja ļoti lielu vienlaicīgu pieprasījumu skaitu un ik gadu to pieredz aptuveni 30 reizes gadā uz dažādiem pasākumiem. Katru mēnesi Igaunijā tiek uzsākta “Linnateater” teātra biļešu tirdzniecība, kur pircēji saskaras ar tieši šo pašu problēmu, kad biļešu skaits ir ierobežots un visiem nepietiek, kā rezultātā ir palēnināts iegādes process. Biļešu pārdošanas sistēmas darbība ir diezgan sarežģīts process, un tās darbību var ietekmēt ne tikai pieprasījumu skaits, virtuālās rindas apkalpošana un sistēmas darbības loģika, bet papildu sistēmas darbību var ietekmēt pat tādas nianses kā tas vai tiek pārdotas ieejas biļetes vai numurētas sēdvietas, kas patērē papildu jaudu. Sistēmas darbības traucējumi var notikt jebkurai sistēmai, kā rezultātā var palēnināties iegādes process,” atbildēja uzņēmuma izpilddirektore. Viņa sacīja, ka “Biļešu servisa” mājas lapai un biļešu pārdošanas sistēmai ir atsevišķi serveri, kas ļaujot kontrolēt biļešu pircēju plūsmu, lai nodrošinātu maksimāli vairāk vienlaicīgu pirkumu. “Drošības sistēmas pie šādas loģikas apiet nebūs tik vienkārši, kā Dziesmu un deju svētku biļešu pircēju norādītajos komentāros. Esam novērojuši vairākas nepilnības virtuālas rindas un serveru darbības procesā, kas vērš uzmanību uz nepietiekamu sagatavotību pārdošanai un nepietiekamiem ieguldījumiem biļešu sistēmas uzturēšanā un attīstībā, kas ļautu nodrošināt drošu biļešu iegādes procesu,” sacīja L. Rubine. Viņa atklāja, ka “Biļešu paradīze” no 2013.-2016.gadam tehnoloģisko risinājumu attīstībā ieguldījusi aptuveni 600 000 eiro. Savukārt “Baltic Ticket Holding” (“Biļešu serviss” māteskompānija) pēdējo piecu gadu laikā investējusi 1,6 miljonus, tostarp 1 miljonu jaunu risinājumu izstrādāšanā un ieviešanā. Savukārt šogad jaunu risinājumu izstrādāšanai un ieviešanai uzņēmums plāno ieguldīt aptuveni 0,4 miljonus eiro.

AS “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administratoram Guntaram Korim šomēnes ir izbeigta administratora sertifikāta darbība, uzzinājis laikraksts “Kurzemes Vārds”. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, visticamāk, būs jauns administrators, vēstī portāls “liepajniekiem.lv”.

Koris laikrakstam esot apstiprinājis, ka viņa sertifikāta darbība ir izbeigta, taču sīkākus komentārus pagaidām atteicies sniegt. Savukārt Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs skaidrojis, ka sertifikātu administrators zaudējis, jo nav nokārtojis maksātnespējas administratoru kvalifikācijas eksāmenu. “Nav tā, ka sertifikāts atņemts par kaut kādiem pārkāpumiem.”

Koris savas pilnvaras “Liepājas Metalurgā” saglabā, līdz tiesa būs iecēlusi jaunu maksātnespējas administratoru. PA vadītājs saka, ka uzņēmuma maksātnespējas procesa gaitu tas neietekmēšot. “Mēs īpaši neuztraucamies, jo tas jau nenozīmē, ka process sabrūk.” Taujāts, kas notiks ar nesen izsludinātajām “KVV Liepājas metalurga” mantas izsolēm, viņš pauda, ka, iespējams, G. Koris tās pagūs novadīt līdz administratora nomaiņai.

Koris aģentūrai LETA savukārt sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. “Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,” sacīja Koris. Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Īstenojot “Maksātnespējas likumā” noteikto administratoru profesijas reformu praksē, administratoru eksaminācija un kvalifikācijas kontrole ir nodota Maksātnespējas administrācijai, bet divu gadu laikā visiem pašreizējiem administratoriem ir pienākums nokārtot kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši jaunajām prasībām, kas ietver arī nevainojamu reputāciju. Turpmākie kvalifikācijas eksāmeni administratoriem jākārto reizi divos gados.

Administratora sertifikāta darbības izbeigšana, amata darbības apturēšana un atbrīvošana, atcelšana vai atstādināšana no amata neatbrīvo administratoru no atsevišķu pienākumu izpildes: iesāktu darbību pabeigšanas, dokumentu nodošanas jaunajam administratoram utt., lasāms Maksātnespējas administrācijas mājaslapā, vēstī “liepajniekiem.lv”.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai – cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Tāpat šodien sākas izsoles Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar adresi Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B. Šo četru nekustamo īpašumu kopējā sākumcena ir 313 000 eiro. Izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv”. Tās sāksies plkst.13 un tiks slēgtas 28.martā, plkst.13.

Tāpat jau ziņots, ka 23.februārī maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” administrators Koris izsludināja pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles. Tostarp velmētavas mantas izsole notiks 20.martā, plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Tāpat vēstīts, ka “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators nolēmis uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām. Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nebija izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

Raksta autore ir Sanita Jemberga no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica”.

Pēc ABLV kraha neatbildēts palicis, kāpēc ASV zaudēja pacietību tieši tagad un kas notiks ar apvainojumiem korupcijā.
Latvijas trešās lielākās bankas, ABLV, beigu cēliens bija ātrs – un brutāls.

13.februārī par naudas atmazgāšanas apkarošanu atbildīgā ASV iestāde (FinCen) publicēja ziņojumu, kurā nosauca ABLV par institucionalizētiem naudas atmazgātājiem, kuru vienaldzība pret prasībām to nepieļaut novedusi pie bankas izmantošanas starptautiskajā noziedzībā un sankciju apiešanā, ieskaitot pārskaitījumus darboņiem, kas palīdzējuši Ziemeļkorejas ballistisko raķešu pirkšanā vai eksportā. FinCen ierosināja liegt amerikāņu bankām atvērt ABLV korespondējošos kontus un norēķināties dolāros.

ABLV darbības apraksts vairāk izklausījās pēc organizētas noziedzīgas grupas, nevis bankas. Īpašnieki un vadība tika vainoti naudas atmazgāšanas shēmu inovatīvā un atjautīgā radīšanā un vadīšanā, “čaulas kompāniju” nodrošināšanā, kas ļauj to darīt vieglāk, nepietiekamā riskanto klientu kontrolē. Vēl sliktāku to padarīja apgalvojums, ka vadošie darbinieki devuši kukuļus Latvijas amatpersonām, kad banka jutusi apdraudējumu savam biznesa modelim.

Kad trešdien un ceturtdien Latvijā sagaidīs ASV finanšu ministra vietnieku terorisma finansēšanas apkarošanā Maršalu Bingsliju, pierādījumi par korupciju ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru gaida atbildi.

“Tāda bija mūsu saruna – ja esat to ziņojumā ierakstījuši, lieciet pierādījumus galdā. Jautājums par Latvijas amatpersonu iesaisti korupcijā, ņemot vērā fonu [Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu aizdomās par korupciju – red.], ir nokļuvušas Latvijas sabiedrības visaugstākajā uzmanības līmenī, augstākā nekā pašas bankas problēmas,” Re:Baltica teica Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, kurš tikās ar ASV Finanšu ministrijas atbildīgajiem neilgi pēc paziņojuma. “Atbilde bija, ka notiek cieša sadarbība ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm.”

Kam zvanīja zvans

Latvijas ārlietu dienestam un banku regulatoram (FKTK) par gaidāmo paziņojumu ASV partneri paziņoja stundu pirms tam. Latviešus pārsteidza gan skarbums, gan Patriotu likuma izmantošana pamatojumam. Viens no avotiem, kurš iesaistīts situācijas risināšanā, FinCen priekšlikumu salīdzināja ar “sauso narkozi” – slenga terminu, kas nozīmē dzīvas būtnes “atslēgšanu” ar āmura sitienu pa pieri.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kas tobrīd bija vizītē Ņujorkā, nekavējoties zvanīja gan Bingslijam, gan ASV vēstniecei Latvijā, apliecinot gatavību sadarboties izmeklēšanā un aicinot sniegt pierādījumus.

“Atombumbu mēs negaidījām,” atzīst parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība), kurš regulāri piedalās sarunās ar ASV par banku sektoru.

Taču ASV rīcība nebija zibens no skaidrām debesīm. Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu 2014.gadā ASV vēstījums Latvijai bija vienkāršs: mēs parūpēsimies par ieročiem un karavīriem, jūs attīriet gaisu banku sektorā.

2016.gada sākumā pēc ASV spiediena un bailēm netikt uzņemtiem OECD no amata atkāpās banku regulatora vadītājs Kristaps Zakulis, kurš finanšu aprindās tika uzlūkots kā banku advokāts, nevis uzraugs.

Tajā pašā vasarā Latvijā viesojās ASV viceprezidents Džons Baidens. Lai gan vizītes galvenais mērķis bija nomierināt ASV un Krievijas pieaugošās konfrontācijas uzvilktos baltiešus, uzrunā vietējai elitei Nacionālajā bibliotēkā Baidens iezīmēja sadarbības nosacījumus: “Tiesu sistēmai ir jābūt taisnīgai, efektīvai un caurskatāmai(..) Laikā, kad Krievija cenšas izmantot korupciju kā metodi kā sadarbības un ietekmes metodi visā pasaulē, korupcijas izskaušana ir vitāla jūsu suverenitātes saglabāšanai. Tā ir vēzis politikas ķermenī.” Sarunā ar premjerministru Māri Kučinski pēc paslavēšanas par padarīto nerezidentu banku sektora tīrīšanā Baidens mudināja spert nākamos soļus.

Tas pats vēstījums sagaidīja Latvijas finanšu ministri un banku regulatora vadītāju tikšanās laikā ar ASV Finanšu ministriju pērn aprīlī un oktobrī, kad amatpersonas tradicionāli dodas uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) sanāksmēm un pie viena apmeklē citus svarīgus partnerus. “Bija runa gan par banku sektoru kopumā – ko jūs darāt ar riskiem finanšu nozarē, gan pieminēta konkrētā banka,” teica par sarunu saturu informēts avots.

Liktenīgā Ziemeļkoreja?

ABLV vārds gadiem regulāri parādījās skaļākajos starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos – gan Krievijā mirušā jurista Sergeja Magņitska, gan Ukrainas miljardiera Sergeja Kurčenko, gan Azerbaidžānas režīma “laundromāta” lietās – bet tā vienmēr aizstāvējās ar “nekas nav pierādīts, neesam sodīti”.

Tas mainījās 2016.gada maijā, kad Latvijas regulators banku sodīja par līdzdalību miljarda izkrāpšanā no trim Moldovas bankām, piespriežot līdz tam nozares lielāko sodu: 3,16 miljonus eiro (ABLV Moldovas lietā sevi uzskata par krāpšanas upuri, kuru maldinājis sens klients). Likums ļāva regulatoram iekasēt vēl vairāk – līdz 10% no apgrozījuma, bet banka izspruka, apsolot ieguldīt vēl vismaz 6,5 miljonus eiro naudas atmazgāšanas novēršanā (AML).

Šovasar nogranda vēl viens skandāls – vēl piecas Latvijas nerezidentu bankas (Rietumu banka, Norvik banka, Reģionālā investīciju banka, Baltikums un Privatbank) sodīja par trūkumiem klientu izpētē, kā rezultātā palīdzēts apiet starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju.

2016.gada beigās regulators sāka pārbaudi par ABLV lomu. (FinCen tagad apgalvo, ka pārskaitījumi notikuši vēl pēc vasarā noteiktās “zero tolerance” politikas, banka noliedz).

ABLV pieslēdza “smago artilēriju” – nolīga ietekmīgus ASV konsultantus, pasūtīja amerikāņiem neatkarīgu pārskatu par sankciju pārkāpumu, viena ASV un divu vietējo smagsvaru juristu biroju atzinumus par ASV juridisko pieeju sankciju ievērošanai un Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) materiālu izmantošanu Latvijas tiesās. Turklāt banka solījās ieguldīt vēl 12 miljonus eiro AML sistēmā un apņēmās līdz 2019.gada beigām samazināt “čaulas firmu” daudzumu savu klientu aktīvos līdz 35% (Latvijas valdība otrdien nolēma ieviest jaunu nodokli bankām, kas apkalpo čaulas kompānijas, un samazināt to daudzumu klientu skaitā no esošajiem 37% uz pusi).

Regulators zaudēja cīņā pret bankas juristiem, nespējot atrast pietiekamus pierādījumus sodīšanai. Gadu vēlāk, 2017.gada novembrī, FKTK atzina, ka starptautiskais sankciju režīms nav pārkāpts, bet bankas rīcība nav pilnīgi tīra. Taču tā kā par līdzīgvērtīgiem pārkāpumiem tā jau ir sodīta 2016.gadā, otrreiz par to pašu sodīt nav iespējams. Daža sodītā banka kuluāru sarunās neslēpa niknumu par regulatora atšķirīgo attieksmi.

“Šī nav kautuve, šis ir regulators,” Re:Baltica skaidroja FKTK vadītājs Pēters Putniņš, pamatojot, ka ASV pieeja ļauj sodīt arī par netiešu atbalstīšanu un nodomu, bet Latvijas tikai par nodarījumu. “Es kā jurists nevaru operēt ar “iespējams”, “visticamākais” , un nodarboties ar patvaļu.”

Šis ir viens no retajiem lēmumiem, ko regulatora padome nav pieņēmusi vienbalsīgi (otrs Re:Baltica zināmais ir piekrišana pārdot Norvik banku Krievijas investoram Grigorijam Guseļņikovam 2013.gadā. Šis darījums ir pārtapis citā, paralēlā trillerī, ar LB prezidentu kukuļņēmēja lomā). Oficiāli šī informācija nav pārbaudāma, jo FKTK slēgtos balsojumus neatklāj. Nesodīšanai nav piekritusi regulatora vadītāja vietniece Gunta Razāne, bijušā Latvijas vēstnieka ASV sieva. Viņa no intervijas atteicās, jo nevarot komentēt lēmumus, kuru pieņemšanā nav piedalījusies.

“Tās arī bija beigas. Kopš 9/11 amerikāņiem nav nekā svarīgāka par terorisma apkarošanu un tā ir viena no retajām lietām, par ko var vienoties gan republikāņi, gan demokrāti,” teica deputāts Latkovskis, atbalstot Rīgā neoficiāli populārāko versiju par ASV lēmuma skarbuma iemesliem. “Tikko vēl pastiprināja Ziemeļkorejas sankcijas. Ir jābūt trakam, lai šādos apstākļos palīdzētu tirgoties ar stratēģiskā partnera lielāko ienaidnieku.”

Kas ir ABLV?

Latvijā ir nepilnu divu miljonu iedzīvotāju valstij neparasti liels banku sektors un tās, vienkāršoti sakot, dalās divās daļās – rezidentu jeb vietējā tirgus, kur dominē skandināvi, un nerezidentu, kas apkalpo pamatā no bijušās PSRS valstīm nākošu naudu.
Vēsturiski tas izveidojās 90. gadu sākumā, pateicoties atrašanās vietai, spējai sarunāties krieviski un padomju gados kultivētajām personīgajām saitēm starp cilvēkiem, kas pēc neatkarības atgūšanas pēkšņi kļuva par eliti. Un šī elite aktīvi bīdīja ideju par Latviju kā “finanšu tiltu” starp Austrumiem un Rietumiem – jeb Šveici, kas ir tuvāk, lētāka un runā krieviski.

ABLV sāka 1993.gadā kā bijusī Latvijas bankas (LB) filiāle vienā no Latvijas mazpilsētām, Aizkrauklē (tāpēc arī sākotnējais nosaukums Aizkraukles banka). Zvaigžņu stunda pienāca 2008.gadā, kad sabruka nerezidentu tirgus lielākais spēlētājs, Parex. Rīgā baumoja, ka ar īpašnieka ziņu daļa darbinieku un klientu pārcelta uz ABLV, bet abas puses to noliedza.

No mazas bankas ABLV izauga līdz zirneklim ar vairāk nekā 900 darbiniekiem. Tā taustekļi iestiepās nekustamā īpašuma biznesā, solot uzbūvēt jaunu biroju un dzīvojamo kvartālu, kam, neraugoties uz iedzīvotāju protestiem, Rīgas dome bija gatava uzbūvēt tramvaju, lai gan tāds neiet pat uz blīvi apdzīvotiem vairākiem pilsētas guļamrajoniem. ABLV daudz veltīja labdarībai un kopā ar vietējiem labi pazīstamu kultūras mecenātu solīja ieguldīt 30 miljonus eiro Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanā.

Turklāt īpašniekiem bija ievērojama ietekme politiskajās aprindās, kam pēdējos desmit gados viņi un vairāki bankas darbinieki oficiāli ziedojušiapmēram 226 tūkstošus eiro, atbalstot abas politiskā spektra puses.

Banka pieder diviem uzņēmējiem – Ernestam Bernim ar ģimeni un Oļegam Fiļam. Pēdējais gan pēdējā laikā medijos vairāk manāms nevis kā banka akcionārs, bet jaunās sievas pavadonis un garderobes finansists. Sievas Instagram konts (kopš krīzes sākuma vairs nav publiski pieejams) bija pilns ar jahtām, privātiem lidaparātiem un braucieniem uz dārgu šampaniešu dārziem un ražotnēm.

Arī bankas glābšanas dienās galvenā loma bija Bernim un bankas valdes loceklim Vadimam Reinfeldam, kuri vadīja pārrunas ar Latvijas iestādēm, Eiropas Centrālo banku (ECB) un stājās preses priekšā, atbildot uz jautājumiem.

Kas notika pēc tam?

Bankas problēmas pēc FinCen lēmuma sākās uzreiz. Klienti sāka izņemt naudu – sākumā relatīvi nedaudz, diapazonā ap 40 miljoniem eiro dienā, bet ātrums auga. Tobrīd ABLV vēl bija pārliecināta, ka izglābsies.

Jā, nāksies sašaurināties un tikt vaļā no daļas šaubīgāko klientu (saskaņā ar FinCendokumentu, banka pati atzīst 90% no klientiem par augsta riska. ABLV apstrīd – esot ap 50%). Jā, nevarēs veikt dolāru norēķinus, bet ir arī citas valūtas – eiro, Šveices franki, britu mārciņas un tā tālāk. Galu galā – ir vēl 60 dienas pārliecināt amerikāņus, ka informācija, uz ko balstīts lēmums, nav patiesa. Uz to preses konferencē norādīja arī bankas vadītājs Bernis, apgalvojot, ka kāda vārdā nenosaukta amatpersona banku ilgstoši apmelojusi un ABLV par to vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tas tagad ir sācis kriminālprocesu. Tā kā vairāk informācijas banka atsakās atklāt, fakti par amatpersonas it kā darīto šobrīd nav pārbaudāmi.

Pie darba tika likti lobisti ASV Kongresā un Senātā – BlueStar Strategies, kuras sastāvā ir Latviju labi zinošā Sallija Peintere, kas savulaik lobēja Baltijas iestāšanos NATO (Re:Baltica jautājumi firmai palika bez atbildes).

Jau pirms tam “Ziemeļkorejas lietas” aizstāvībā ABLV bija noalgojusi citus konsultantus, Financial Integrity Network (FIN). Komandā, Latvijas amatpersonām par pārsteigumu, bija Daniels Gleizers (Daniel Glasser), kurš ilgus gadus bija ASV galvenā amatpersona cīņai pret naudas atmazgāšanu un tikšanās reizēs ar latviešiem regulāri “mazgāja galvu” par nerezidentu banku netīrajiem darījumiem.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Gleizers firmai pievienojās 2017.gada martā. Jau jūnijā viņš bija kļuvis par ABLV konsultantu. FIN atteicās runāt par klientiem, ļaut saziņu ar Gleizeru, un jautājumus par iespējamu interešu konfliktu aicināja uzdot ASV Finanšu ministrijai. Tā uz Re:Baltica vairākkārtējiem aicinājumiem izteikties neatbildēja.

Taču naudas aizplūdes tērce sāka pārtapt straumē. Pēc bankas pašas aplēsēm, trīs dienās klienti no bankas izņēma 600 miljonus eiro.
No notikumu restaurācijas ir skaidrs, ka, ja lēmumu par ABLV slēgšanu būtu jāpieņem Latvijas iestādēm, tas nebūtu noticis.
Jau piektdien, 16.februārī, notika sarunas ar Latvijas centrālo banku par iespējamo palīdzību. Sākumā testēja iespēju, ka Latvijas banka (LB) varētu atpirkt visus ABLV rīcībā esošos, 1,7 miljardus eiro vērtos vērtspapīrus. To LB noraidīja. ABLV biržai vēlāk ziņoja par to, ka banka LB vēlas aizņemties līdz 480 miljoniem eiro.

Svētdien, 18.februārī, visas iesaistītās personas sanāca apspriedē pie finanšu ministres. LB darbiniekiem bija jārīkojas šokējošā situācijā, kurā bankai faktiski nebija galvas: jau piektdien likumsargi bija kratījuši bankas ilggadējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča biroju un māju, un viņš pats bija īslaicīgās izmeklēšanas izolatorā pēc tam, kad likumsargi paziņoja par aizdomām par vismaz 100 000 eiro kukuli.

Tas netika saistīts ar ABLV gadījumu, kamēr Rimšēvičs pats preses konferencē nenosauca to par Norvik bankas un ABLV atriebību. Viņš apgalvoja, ka pēdējā mēģina piespiest valsti samaksāt par saviem grēkiem, to glābjot ar miljarda aizdevumu.

Pēc sanāksmes tika paziņots, ka Latvijas banka aizdos ABLV 97,5 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu un vēl par 13 miljoniem nopirks vērtspapīrus.

Latvijas banka apgalvo, ka lēmumu balstījusi pozitīvos atzinumos no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK. Vēlāk nopludinātā vēstulē bija redzams, ka FKTK pārējos svētdien brīdināja: palīdzības nesniegšanas gadījumā var sākties domino efekts un paraut līdzi vēl četras bankas (tas nenotika). Naktī uz pirmdienu ECB aizliedza bankai izmaksāt naudu tās klientiem.

Kad tonedēļ sanāca jau paplašināta finanšu sektora uzraudzītāju sanāksme – ne tikai Reizniece – Ozola, LB, regulators, bet arī citi ministri un drošības iestāžu vadītāji – neviens neiebilda pret palīdzības sniegšanu bankai, ko ASV bija nosaukuši par institucionalizētu naudas atmazgāšanas mašīnu. “Visa sistēma vienkārši klusēja,” teica viens no sanāksmes dalībniekiem.

Tas noveda līdz absurdam, kurā LB vēl īsi pirms ECB lēmuma par to, ka bankai nepietiek naudas saistību segšanai un tā ir jāslēdz, aizdeva kārtējo porciju pret ķīlu no speciālā fonda, kas domāts nestabilitātes novēršanai finanšu sistēmā (kopā tika aizdoti 297,2 miljoni eiro, kuri ir atmaksāti).

LB lēmumu pieņemšanā par izšķirošajiem uzskatīja FKTK atzinumus, ka bankai ir īstermiņa likviditātes problēmas un komisija “izsaka atbalstu aizdevuma izsniegšanai”, nevis domāja, vai pēc būtības vajag vai nevajag. “Mēs skatāmies uz bankas bilanci, nevis uz tās īpašniekiem,” teica LB padomes loceklis Edvards Kušners. “LB tā vērtēt nevar, mūsu pienākums ir nodrošināt stabilitāti finanšu tirgū”.

Pēc notikušā ECB prezidents Mario Dragi Eiropas parlamentā atzina, ka, viņaprāt, par ārkārtas palīdzības sniegšanu no šī fonda būtu jālemj centralizēti, bet, lai tas notiktu, dalībvalstīm ir jāatsakās no daļas savas suverenitātes.

ABLV nevienā brīdī negrasījās padoties bez cīņas – tālu no tā. “Viņiem bija reāli profesionāla komanda – savāca juristu armiju, atnāca, Bernis skaidri pateica, ka uzskatīs visus par atbildīgiem, ja bankai kas notiks. Nolīga lielos birojus, sāka sarunas ar klientiem te un ārzemēs par naudas pagarināšanu, nolīga privāto lidmašīnu un lidoja uz Frankfurti runāt ar ECB,” teica viens no sarunu dalībniekiem.

Liktenīgais miljards

Tieši notikušais Frankfurtē ir visgrūtāk restaurējamais ķēdes posms, jo ECB atsakās izpaust kaut ko vairāk kā preses paziņojumus. Vairāki avoti Re:Baltica apliecināja, ka kādā sarunu brīdī – bet ne sākumā – parādījusies prasība, lai ABLV dzīvotspējas pierādīšanai uzrāda miljardu eiro, kas noguldīts kontā LB. Ja tas būtu, varētu turpināt sarunas, kas kurā katrā brīdī draudēja ar licences zaudēšanu.

Banka metās izmisīgā cīņā to savākt. Bankas vadītājs Bernis presei teica, ka jau pēc aizlieguma izmaksāt naudu trīs dienās vairāk nekā 1000 klientu noguldījuši 420 miljonus eiro. Realitātē banka bija pārliecinājusi pieprasījumu depozītu turētājus noguldīt bankai jau uzticētu naudu uz ilgāku laiku.

Taču kaut kas aizgāja greizi. Izdevās savākt ap 700 eiro miljoniem un saskaņā ar bankas teikto, būtu bijis arī pārējais, ja nebūtu aizkavējušies norēķini par pārdotiem vērtspapīriem. Re:Baltica nav izdevies pārbaudīt versijas, kāpēc tas notika.
Piektdienas, 23.februāra vakarā, ECB bija nolēmusi, ka banka, visticamāk, nespēj vai nespēs norēķināties ar noguldītājiem. Tās glābšana netika uzskatīta par sabiedrības interesēm atbilstošu.

Spēle bija beigusies.

Vai līdz ar spēcīgākā spēlētāja izslēgšanu tā ir beigusies arī pārējām nerezidentus apkalpojošajām bankām, kuru vārdi tāpat regulāri figurē lietās ar miljoniem vērtu netīras naudas straumi, kas plūst cauri Latvijas bankām? “Ar šo amerikāņi parādīja vienu lietu: hibrīdkarā pret Krieviju viņiem ir spēcīgs finanšu ierocis, ko viņi nekautrēsies pielietot,” Re:Baltica teica bijušais Latvijas ārlietu ministrs un vēstnieks ASV Aivis Ronis, kurš šobrīd ir ABLVpadomes loceklis. “Nerezidentu klientu bāze kopš 2015.gada Latvijas bankās tiešām mainījās un kļuva ievērojami tīrāka. Mēs vienkārši nepaspējām, pirms izšāva.”

(*Rekonstrukcija šajā rakstā ir balstīta uz vairāk nekā 10 intervijām ar esošām un bijušajām amatpersonām, un banku sektora avotiem, no kuriem daļa atteicās runāt ar savu vārdu informācijas sensitivitātes dēļ. Informācijas iegūšana “on deep background” žurnālistikā tiek izmantota notikumu rekonstrukcijā, veidojot naratīvu, bet nenorādot katra fakta avotu.)

Raksts ar autora atļauju pārpublicēts no rebaltica.lv.

Kleperu ģimene, 11 gadus tiesājoties, atguva savas dzimtas mājas. Taču viņi netika vaļā no krāpnieka paņemta kredīta mājas vērtībā. Banka jebkurā brīdī var māju izlikt izsolē, un to viņiem atņems uz mūžīgiem laikiem. Afērā tika izmantots augstas klases pases viltojums. Darījumu kārtojušās notāres rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tā izgatavota Iekšlietu ministrijas liecinieku aizsardzības programmā. Ja tas pierādītos, tas būtu mizīgs skandāls, tomēr policija šajos garajos gados nav pat atklājusi visus krāpnieku grupas dalībniekus, vēstīja TV 3 raidījums “Nekā Personīga”.

Kleperu dzimtas vasarnīcā Carnikavā pie pašas jūras pagāja Kristīnes bērnība. 2007.gada aprīlī Kristīnes tēvs Rolands devās uz pašvaldību, lai samaksātu ikgadējos nodokļus, kad negaidot uzzināja, ka māja un zeme viņam vairs nepieder. Īpašumam jau divus mēnešus esot jauns saimnieks, kāds Vitālijs Bordovskis. Īpašnieku maiņas darījumā izmantota Rolanda Klepera pase, kas bijis augsta līmeņa viltojums. Ar to slēgts darījums pie notāra, sniegti dokumenti zemesgrāmatā un vērts vaļā konts “Latvijas Krājbankā” un saņemta nauda par pārdoto māju. Mājas īpašnieks vērsās policijā un tiesā, lai atgūtu nozagto īpašumu. Pārdzīvojumi ietekmēja viņa veselību un tālāko tiesvedību bija jāturpina meitai vienai.

Kristīne Klepere, cietusī:”Tēvs ļoti satraucās par to visu, te viņš bija to pirmo insultu dabūjis. Pēc tam, atkal tiesājoties, tad bija otrais insults. Un tā viņš vairāk arī nav pie mums.”

Mājas īpašnieks pircēju nepazina un īpašumu nemaz negrasījās pārdot. Policijas ekspertīzes Rolandam Kleperim vēl dzīvam esot, skaidri liecināja, krāpnieki izmantojuši Klepera pasi ar viņa datiem, bet svešas personas bildi un viltotu viņa parakstu. Viltoti bija arī pirkuma līgumi starp īpašnieku un pircēju kādu Vitāliju Bordovski.

Ja pārdošanas dokumenti bia viltojums, īsts bija “Swedbankā” ņemts kredīts. Banka aizdeva Bordovskis 114 tūkstošus , ķīlā ņemot piejūras īpašumu, Pēc 11 gadus ilgās tiesāšanās pagājušajā gada nogalē Kristīnei ar Augstākās tiesas spriedumu dzimtas mājas atdotas un darījums atzīts par krāpniecisku. Taču tiesa nenoņēma bankas hipotēku, jo banka esot labticīgā ķīlas ņēmēja. Tas nozīmē, ka banka jebkurā brīdī var Kristīnes īpašumu izsolīt un naudu par tās pārdošanu paņemt sev.

Kristīne Klepere, cietusī:”Visiem tas ir grūti saprast, arī mēs griezāmies vēl pie juristiem, varbūt kāds mums var kaut ko izskaidrot. Mums nespēj neviens palīdzēt, jo viņi nesaprot to situāciju, kā tas var būt. Atdod zagtu īpašumu ar svešu hipotēku.”

Pirmās tiesu instances bija labvēlīgas Kristīnei. Taču no 2010.gada tiesu prakse Latvijā sāka mainīties – krāpnieciskos darījumos lemjot par labu tiem, kas īpašumus pirka kā labticīgie ieguvēji. Banka kredītu Bordovskim devusi paļaujoties uz publiski ticamu ierakstu zemesgrāmatā un svarīgs ir tiesiskās paļāvības princips. Tiesas viedokli aizstāv Augstākās tiesas tiesnesis.

“Nekā personīga”: Kāpēc bankas intereses ir vērtētas augstāk par īpašnieka interesēm?

Aigars Strupišs, AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i.: “Te nav bankas intereses ņemtas vērā primāri pār īpašnieka, te ir ņemtas vērā labticīga tiesību ieguvēju intereses. Bankas vietā var būt jebkurš . Varbūt tā izskatās, ka tiesa aizsargā banku iepretim fiziskajai personai. Bet bankas vietā var būt cita fiziska persona.”

“Nekā personīga:” Ja banka tikai un vienīgi ir paļāvusies uz šo publisko ierakstu un nav izdarījusi iespējams savu mājas darbu, pārliecinoties, cik šis kredītņēmējs ir spējīgs atmaksāt 112 tūkstošus, kur tur tā labticība?

Aigars Strupišs, AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i.:”Cik man ir zināms, šajā lietā šādi argumenti vispār nebija celti augšā!”

“Nekā personīga” zināms, ka Bordovskis kredītu ņēmis mazā “Hansabankas” filiālē Bauskā. Banka pati īpašuma vērtējumu neveica. Nav arī ziņu, vai kredītiestāde pārliecinājās par kredīta ņēmēja un galvotājas -viņa sievas ienākumiem, vai tobrīd viņiem jau nav bijuši citi parādi.

Jaunākā informācija liecina, ka Bankai no aizdotajiem 114 tūkstošiem izdevies no Bordovska atgūt vien 700 eiro.

Bordovskis bēguļo un Latvijā uzturas maz. Vai viņš sadarbojās ar viltus Rolandu Kleperi vai tie ir divi dažādi grupējumi, policija viņa lomu noziegumā neprecizē. “Nekā personīga”zināms, ka 2010.gadā Bordovskis ticis tiesāts Austrijā. Taču mūsu policija viņu nemeklē. Pret viņu Latvijā ir uzsāktas deviņas piedziņas lietas.

Pēc 11 gadu izmeklēšanas policijā lieta ir iestrēgusi. Vairākas krāpšanā iesaistītas personas neesot identificētas. Noprotams, ka nav noskaidrots arī viltus Rolanda Klepera pases fotogrāfijā redzamais vīrietis. Aizdomās tiek turētas divas personas – kāds mākleris un jurists.

“Nekā personīga”: Tad, jūs esat droši, ka amatpersonas nav palīdzējuši organizētajai grupai?

Mairita Agafonova, VP policijas RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 2.nodaļas priekšniece:” Es varu pateikt, ka mums nav aizdomās turēta statuss kādai amatpersonai, bet attiecībā par pašu krāpšanas faktu, kā tas ir noticis, un kurš ir palīdzējis, sekmējis, izmeklēšana turpinās. Tāpēc es vēlreiz varu norādīt, ka jebkurā brīdī varam iegūt kādu papildus informāciju, un tad tas viss varētu izskatīties arī savādāk.”

“Nekā personīga”: Ļaujietsaprast, jūs esat pratinājuši zemesgrāmatas tiesnesi un notāru?

Mairita Agafonova, VP policijas RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 2.nodaļas priekšniece: “Mēs esam pratinājuši visas iesaistītas amatpersonas. Tajā skaitā notāru un tiesnesi.”

Notāre Anita Elksne apliecināja viltus Klepera identitāti un pirkuma līgumu. Pase esot bijis augstas klases viltojums.

Anita Elksne, notāre:”Pie manis atnāca Rolands Kleperis, uzrādīja pasi, kur bija rakstīts- pase, sērija, numurs, Rolands Kleperis, dzimšanas dati, bilde, kas noteikti neatšķīrās no cilvēka, kas stāv manā priekšā. Nu tas ir viss, ko es varu teikt. Man nav pamata neticēt, es tāpat kā Jūs man parādītu pasi, ja es Jūs personīgi nepazītu… Jūs jau arī arī nevarētu pateikt, kā izskatās īstais Rolands Kleperis.”

Par labu notāres versijai liecina fakts, ka uz kāda zemesgrāmatā krāpnieku iesniegta dokumenta villtots arī viņas paraksts un zīmogs. Citādi ir ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļu. Tur glabājās īstā Rolanda Klepera pases kopija, un tiesnesei bija iespējams abas pases salīdzināt, un pamanīt, ka fotogrāfijas atšķiras. Tiesnese Sandra Zeire, kas reģistrēja krāpniecisko darījumu šonedēļ bija atvaļinājumā, bet viņas priekšniecei tiesnesei Ināra Zariņai intervijai esot jāsagatavojas.

Krāpniecība veikta rafinēti. Krāpnieki labi pārzināja nepilnības, ko valsts pieļāvusi nekustamo īpašumu reģistrēšanā – to, ka tiesneši personu dokumentus rūpīgi nepārbauda, un nekādas tehnoloģiskas iespējas atšķirt viltojumus nepastāv.

“Nekā personīga” nav zināms, vai policija ir noskaidrojusi, kur pase izgatavota.

Izmeklēšana tikusi novilcināta un lietā pēc četriem gadiem iestāsies noilgums.

Kristīne lūgusi likumsargiem īpašumam uzlikt liegumu, lai banka to neatņem. Pagaidām tas nav noticis. Viņas tiesāšanās iespējas Latvijā ir izsmeltas, un Kristīne apsver vērsties pēc palīdzības tiesā Eiropā.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija rosinājusi valdību veikt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijā. Vienlaikus kritiski vērtēta iecere ieviest īpašu nodevu par tā dēvēto čaulas kompāniju apkalpošanu.

Komercbanku asociācijas stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika aģentūrai LETA sacīja, ka piedāvātās izmaiņas normatīvajā regulējumā piektdien, 9.martā, pārrunātas ar ASV valdības pārstāvjiem.

Nolūkā stiprināt Latvijā strādājošo banku starptautisko reputāciju asociācija tostarp piedāvā valdībai veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā attiecībā uz prasībām kredītiestāžu darbiniekiem.

“Latvijas Komercbanku asociācijas ietvaros diskutējām par labāko risinājumu, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās. Secinājām, ka Kredītiestāžu likumā jānosaka, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstētu būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta, vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Tāpat likumam būtu jānodrošina iespēja veikt pretendenta darbam kredītiestādē pārbaudi, ņemot vērā attiecīgos valsts reģistrus un citu informāciju,” klāstīja asociācijā.

Attiecīgi asociācija izstrādājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā un informējusi par tiem Finanšu ministriju.

Tāpat asociācijā minēja, ka vienlaikus no korporatīvās pārvaldības un risku uzņemšanās viedokļa būtu izvērtējams, vai kredītiestādes akcionārs – fiziska persona ar būtisku līdzdalību (10% un vairāk) drīkstētu būt šīs pašas kredītiestādes valdes loceklis, valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. “Aicinām diskutēt par šo priekšlikumu un vērtēt tā turpmāku virzību,” piebilda asociācijā.

Asociācijā arī minēja, ka tā kopš 2017.gada aktīvi strādā pie banku un valsts iestāžu sadarbības stiprināšanas ēnu ekonomikas un finanšu noziegumu apkarošanā. Darba grupās secināts, ka sadarbības efektivitātes un produktivitātes veicināšanai nepieciešami likuma grozījumi, lai regulējums kopumā atbilstu jaunākajām pasaules tendencēm finanšu noziegumu apkarošanā un ietvertu ciešu sadarbību pirms formālo procedūru sākšanas.

Tostarp 2017.gada novembrī asociācija rīkoja pasākumu banku un valsts sektora pārstāvjiem kopā ar Apvienotās Karalistes un ASV tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem, lai izprastu labākos risinājumus un apzinātu labākos darbojošos paraugus. Risinājums ietver trīs darbības virzienus – informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm, informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un valsts institūcijām, kā arī informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Asociācijā norādīja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā apmērā.

“Piedāvājam kopīgi ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) rast labāko veidu, kā ar likumam pakārtotajiem tiesību aktiem rast šīs tiesību normas efektīvu piemērošanas kārtību, iespējams, izdot Ministru kabineta vai FKTK noteikumus vai ieteikumus. Latvijas Komercbanku asociācija ir nekavējoties gatava iesaistīties šo tiesību aktu izstrādē,” pauda asociācijā.

Tāpat asociācija kā galveno prioritāti rosina Latvijā ieviest instrumentu, kas pasaulē aktīvi attīstās, proti, publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā un cīņā ar finanšu noziegumiem. “Labākais piemērs tam ir Apvienotā Karaliste un tā saucamā “JMLIT operatīvā grupa”, kuras izveide devusi būtisku un statistiski izmērāmu ieguldījumu cīņai ar finanšu noziegumiem. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga,” minēja asociācijā.

Komercbanku asociācijā norādīja, ka atbilstoši pētījumiem apmēram 80-90% no Kontroles dienestiem pasaules mērogā iesniegtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem nav bijuši noderīgi tiesībsargājošo iestāžu veiktajās izmeklēšanās. Eiropola dati liecina, ka tikai 10% no iesniegtajiem ziņojumiem Eiropola dalībvalstis ir izmantojušas turpmākai izmeklēšanai. Latvijas Kontroles dienesta mājaslapā šobrīd pieejams pārskats par 2016.gadu – saņemti vairāk nekā 15 000 ziņojumu, tālāk izmeklēšanas iestādēm nodoti nedaudz vairāk kā 200.

“Apvienotās Karalistes piemērs ietver nelielas tiesībsargājošo iestāžu un kredītiestāžu pārstāvju operatīvās grupas izveidošanu, kas nepastarpināti apmainās ar informāciju par konkrētām izmeklēšanā esošām lietām un personām, lai sagatavotos katrai pusei noteikto uzdevumu veikšanai. Pēc informācijas iegūšanas katra puse veic darbības, ko jau šobrīd paredz likumi, bet fokusēti un precīzāk. Nereti ir konstatējams, ka tiesībaizsardzības iestādes nezina, ko un kā tieši pieprasīt no bankām, kā arī bankas nezina, kā informāciju pareizāk nodot, vai nezina to, ka problēma skar ne tikai vienu banku, bet vairākas,” pauda asociācijā.

Vienlaikus asociācijā piebilda, ka tā jau sadarbojas ar tiesībsargājošām iestādēm, tostarp ar VID un Valsts policiju esošā regulējuma ietvaros, tomēr ir skaidrs, ka esošais regulējums šobrīd ierobežo plašāku un efektīvāku sadarbību.

Tādējādi asociācija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai risinātu jautājumus par sadarbības modeļa un informācijas apmaiņas pilnveidi un ir gatava tos iesniegt izskatīšanai valdībā.

“Augstākminēto priekšlikumu ieviešanā būtiska būtu tieši Kontroles dienesta stiprināšana. Jau šobrīd tieši Kontroles dienestam normatīvie akti paredz informācijas apmaiņas un atbildības nosacījumus, kas būtu efektīvs pamats pilnveidotajam tiesiskajam regulējumam. Diemžēl praksē līdz šim Kontroles dienests šādu efektīvāku sadarbības modeli nav virzījis, un mūsu ieskatā Kontroles dienesta strukturālais pozicionējums ārpus izpildvaras ir šķērslis aktīvākas sadarbības veidošanai ar Kontroles dienesta iesaisti. Savukārt bez Kontroles dienesta līdzdalības šādi sadarbības modeļi nebūs pilnvērtīgi, jo starptautiskās sadarbības ietvaros tieši Kontroles dienestam vajadzētu saņemt visplašāko informāciju par apdraudējumiem un jauniem riskiem, kādiem varētu tikt pakļauta Latvijas finanšu sistēma,” uzsvēra asociācijā.

Tajā arī minēja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 2018.gada 9.janvāra vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādīja uz nepieciešamību apsvērt Kontroles dienesta struktūras pilnveidi, institucionālo piederību, kā arī efektīvu sadarbību starp Kontroles dienestu, Valsts policiju, Prokuratūru un VID. Pēc asociācijas ieskatiem, minētais nevar aprobežoties tikai ar personāla politikas lēmumiem Kontroles dienestā, ko skaidri pierāda pasaules prakse.

“Latvijas Komercbanku asociācija ierosina diskutēt un lemt par Kontroles dienesta turpmāko attīstību izpildvaras ietvaros,” atzīmēja asociācijā.

Tāpat asociācijā norādīja, ka tā jau šobrīd cieši sadarbojas arī ar VID, lai risinātu jautājumu par veidu, kā labāk īstenot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā paredzēto ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.

“Formāla ziņošana ir smagnējs process bankām un pašam VID. Lai šī datu apmaiņa būtu mazāk smagnēja, tai vajadzīgs arī pavadošs sadarbības process, kas pieļauj operatīvu datu apmaiņu analīzes nolūkā. Piedāvājam uzsākt vismaz pilotprojektu, kas ļautu abām pusēm operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem klientu datiem, lai precīzāk ziņotu VID un nepārslogotu gan VID, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi,” informēja asociācijā.

Pēc asociācijā vēstītā, lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63.pantā būtu paredzama VID un kredītiestāžu operatīva sadarbība “nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu aizdomīgus darījumus nodokļu jomā”. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga, iespējams, sākotnēji terminēta pārejas noteikumos. “Šāda mehānisma iedzīvināšana būtiski uzlabotu cīņu ar ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas,” pauda asociācijā.

Tāpat asociācijā norādīja, ka tā pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama, kas ir noteikts arī Latvijas Komercbanku asociācijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politikā un vadlīnijās.

“Latvijas Komercbanku asociācija ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Mūsu ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju,” informēja asociācijā.

Komercbanku asociācijā piebilda, ka ir izskanējis priekšlikums par īpašas nodevas ieviešanu par čaulas veidojumu apkalpošanu, taču šajā gadījumā svarīgākais būtu, lai šāda nodeva neradītu iespaidu, ka tās nomaksa ir “atļauja rīkoties pēc vajadzības”.

“Mūsu ieskatā šādas nodevas noteikšana, bez citiem ierobežojumiem sadarbībai ar čaulas veidojumiem vēl vairāk kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, lūdzam vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet. Jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu likumā/noteikumos, ko iespējams viegli apiet. Svarīgi ir tas, kāpēc čaulas veidojums ir izveidots, ko tas dara. Arī Igaunijas vai Latvijas uzņēmums var būt čaulas veidojums, kura mērķis ir naudas atmazgāšana un finanšu noziegumu veikšana. Nodevas attiecināšana pēc jurisdikcijas vai līdzīga principa var veicināt “de facto” čaulas veidojumu reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Mūsu ieskatā efektīvāks būtu skaidrs aizliegums sadarbībai ar jebkuru čaulas veidojumu, kas atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem. Tam nepieciešami likuma grozījumi,” klāstīja asociācijā.

Tāpat asociācijā norādīja, ka šobrīd daļu no valsts amatpersonām, par kurām un kuru radiniekiem ir ziņas VID, iespējams bez papildu darbībām identificēt kā politiski nozīmīgas personas. Šīs personas, pamatojoties uz iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām, ir uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām.

“Neapšaubāmi, ka katra likuma subjekta atbildība ir identificēt šādas personas. Tomēr ir grūti rast skaidrojumu, ka par Latvijas politiski nozīmīgām personām dati jāiegūst no ārvalstu datu bāzēm. (..). Savukārt šo personu radinieku noskaidrošanai jāiegūst plašs datu apjoms no daudzām nesaistītām personām un dažādiem reģistriem, ko Datu valsts inspekcija jau rakstveidā atzinusi par nesamērīgu datu apstrādi. Tādēļ rosinām veidot politiski nozīmīgu personu sarakstu, kas satur tipiskākās un galvenās šādas personas, kā arī ir tikai informācijas avots un neatbrīvo likuma subjektus no atbildības. Tam uzreiz nav jāievieš dārgi informācijas tehnoloģiju risinājumi, piemēram, Dānijā tas ir publiski pieejams saraksts “Excel” formātā,” pauda asociācijā.

Latvijas Komercbanku asociācijā arī minēja, ka tā pauž atbalstu atbildīgo institūciju idejai stingrāk regulēt nekustamā īpašuma aģentus, ārpakalpojuma grāmatvežus un juridisko veidojumu reģistrētājus. “Esam gatavi sniegt atbalstu šo uzdevumu izpildē,” uzsvēra asociācijā.

Tāpat asociācijā uzsvēra, ka ir ļoti būtiski palielināt sankcijas komersantiem un personām par patieso labuma guvēju neziņošanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu par tiem. Vācijā un Austrijā, piemēram, šādas sankcijas sasniedz 100 000 eiro un vairāk. Tās varētu ietvert arī aizliegumu rīkoties ar kapitāldaļām, kā tas paredzēts Nacionālās drošības likumā attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām.

“Latvijas Komercbanku asociācija šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi strādā, lai uzlabotu banku un valsts reģistru informācijas apmaiņu, kas būtiski paātrinātu un uzlabotu informācijas iegūšanu par personām, ļaujot to izmantot cīņai ar finanšu noziegumiem,” piebilda asociācijā.

Tāpat tajā norādīja, ka asociācija konsultējas ar atbildīgajām institūcijām par labāko tiesisko risinājumu, lai izņemtu kriminālprocesa ietvaros arestētos līdzekļus no kredītiestādēm (neintegrētu tos finanšu sistēmā) un nodotu tos izmeklēšanas iestādei glabāšanai tās kontā Valsts kasē. “Šobrīd par attiecīgo jautājumu “Trasta komercbankas” gadījumā bijušas vai notiek tiesvedības, kas nebūtu pieļaujams turpmāk,” piebilda asociācijā.

Asociācijā arī uzsvēra, ka tā augsti vērtē valdības un visu atbildīgo institūciju vēlmi spert konkrētus soļus finanšu sektora reputācijas uzlabošanai un ir gatava līdzdarboties tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.

Attiecīgie priekšlikumi iesniegti valdībai 2018.gada 6.martā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka asociācijas padome 2017.gada oktobrī apstiprināja nozares pašregulācijas dokumentu – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, lai tuvākajos 2-3 gados biedru vidū sasniegtu augstākos starptautiskos standartus finanšu noziegumu novēršanā un apkarošanā.

ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Latvijas vizītes ietvaros sniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) informāciju, kas, visticamāk, saistīta ar ASV zināmo par korupciju Latvijas banku sektorā. KNAB priekšnieks LTV raidījumam “de facto” pēc tikšanās sarunu raksturoja kā “auglīgu”.

ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs, tiekoties ar Latvijas amatpersonām divu dienu garumā, publiski nekomentēja apspriesto. Tas tika skaidrots ar to, ka nu jau slēgtajai “ABLV Bank”, kuru ASV apsūdz naudas atmazgāšanā, ir tiesības 60 dienu laikā atspēkot pārmetumus.

“ABLV Bank” pāris nedēļu laikā no trešās lielākās Latvijas bankas kļuva par likvidējamu tieši pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma. Dokumentā bankai pārmesta sankcijām pakļautā Ziemļekorejas režīma apkalpošana un kukuļu maksāšana Latvijas amatpersonām pagājušajā gadā. “ABLV Bank” abas lietas noliegusi.

“de facto” pamanīja, ka piektdien apmēram stundu gara tikšanās Bilingslijam bija ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi un citiem biroja darbiniekiem. Pēc tikšanās Straume bija iznācis KNAB pagalmā viesus pavadīt.

Straume “de facto” stāstīja, ka ASV pārstāvji uzsvēruši vēlmi palīdzēt Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm. “Viņi sniedza mums arī informāciju, bet par saturu nevarēšu komentēt,” sacīja KNAB priekšnieks.

Vaicāts, vai informācija attiecas uz ziņojumā minēto Latvijas amatpersonu kukuļošanu, Straume atbildēja: “Informācija, ko ASV puse sniedza KNAB, ir klasificēta. Mēs viņu nevaram ne izpaust, ne komentēt. Varam tikai apstiprināt, ka ASV puse iesniedza būtisku informāciju un mūsu sarunas bija auglīgas.”

“de facto” zināms, ka KNAB jautājumā par korupciju Latvijas banku sektorā sadarbojas ar Federālās izmeklēšanas biroju (FIB). Arī pērn, kad piecas Latvijas bankas saņēma naudas sodus par pārskaitījumiem saistītiem ar Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu, Latvijas partneris izmeklēšanā bija FIB.

KNAB pašlaik nesniedz jaunu informāciju par pēdējās nedēļās sāktajiem kriminālprocesiem gan par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamo kukuļošanu, gan par apstākļiem, kas minēti “ABLV Bank” iesniegumā par kādu “augstu amatpersonu”.