Pensionētajam rīdziniekam Mārim Rātfelderam par Saulkrastos agrākajā dārzkopības kooperatīva teritorijā pirms trīsdesmit diviem gadiem uzceltu vasarnīcu un 600 kvadrātmetriem zemes šogad aprēķināts 1012,49 eiro liels nodoklis.

Prātam neaptverams nodoklis

“Pērn par to man bija jāmaksā 276,39 eiro,” stāsta Māris Rātfelders. “Ja par zemi aprēķinātais nodoklis, salīdzinot par pērn maksāto, šogad nav paaugstināts, tad par ēku, par ko līdz šim maksāju 113,25 eiro, tas ir prātam neaptverams un nesaprotams – 849,35 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu nodoklis par ēku palielinājies aptuveni septiņas reizes! Ar šādu nodokli uz maniem pleciem uzkrauts nepanesams slogs. Ja pensijā saņemu 230 eiro mēnesī, tad nodoklis vairāk nekā 1000 eiro apmērā pārsniedz vairāk nekā četru mēnešu pensiju apmēru un veido aptuveni trešdaļu no maniem gada ienākumiem.”

Māris Rātfelders rakstiski lūdzis Saulkrastu novada domes priekšsēdētājam Ervīnam Grāvītim atbildēt, kāpēc aprēķināts šāds nodoklis.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis atbildējis Mārim Rātfelderam, ka nodoklis paaugstināts tāpēc, ka viņa vasarnīcā neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Tā pagājušā gada 30. augustā lēmusi pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atlaidēm 2018. gadam.

Nodokļa atlaidei neatbilst

Uz 78 gadus vecā pensionāra lūgumu piešķirt nodokļa atlaidi pašvaldības vadītājs vien paskaidrojis, kādām iedzīvotāju grupām pašvaldība tās varot piešķirt, balstoties uz pieminētajiem saistošajiem noteikumiem.

“No Grāvīša k-ga atbildes kļuva skaidrs, ka man aprēķināto nodokli nepārskatīs un ka nekādu atlaidi nesaņemšu, jo, lūk, neesmu ne 1. vai 2. grupas invalīds, ne politiski represētais, ne persona, kura aprūpē ir bērns ar īpašām vajadzībām, kuriem tās pienāktos pēc pašvaldības noteikumiem,” saka Māris Rātfelders, “tāpat man skaidrs, ka no savas pensijas tādu nodokli nekad nespēšu samaksāt. Vienīgā izeja ir šo ar paša rokām celto vasarnīcu pārdot. Vai grimt parādos, kamēr man to atsavina.”

Viņaprāt, pašvaldības prasība deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu vasarnīcā ir absurda. Pēc 1986. gadā izdotajiem būvniecības noteikumiem toreizējā dārzkopības teritorijā Māris Rātfelders drīkstējis uzcelt nevis pastāvīgai dzīvošanai paredzētu ēku, bet tādu, kas izmantojama tikai vasarā. Bet pēc tagadējās vietējās varas izdotajiem noteikumiem viņam te jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta.

Spiež fiktīvi deklarēties

“Ar šādu nodokļa aprēķināšanas kārtību pašvaldība spiež mani deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams, sevišķi vēl manos gados. Ēkā nav apkures un cita labiekārtojuma dzīvošanai ziemā. Deklarēšanās būtība ir norādīt personas faktisko dzīvesvietu, kur pašvaldība un citas valsts pārvaldes iestādes varētu nosūtīt tai dažādus paziņojumus. Bet tagad šī vairākkārt paaugstinātā nodokļa dēļ pašvaldība spiež pārkāpt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, fiktīvi deklarējot dzīvesvietu tur, kur cilvēks pastāvīgi nekad nav dzīvojis un arī nedzīvos,” spriež Māris Rātfelders.

Autors – Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Pirms dažām dienām noslēdzās Rīgas biznesa forums, kur dažādu nozaru eksperti diskutēja par demogrāfijas tendencēm un darbaspēka pieejamību. Galvenais secinājums – jārada tādi apstākļi, ka cilvēki vēlas strādāt un pelnīt, bet valsts līmenī tiek nodrošināti regulējumi, kas uzņēmējiem palīdz augt un attīstīties. Tieši pareizie stimuli ir tie, kas bezdarbniekiem liek atgriezties darba tirgū, bet aizbraukušajiem tautiešiem, meklēt iespējas braukt un strādāt mājās – Latvijā.

Darbinieku tūkst gan tirdzniecībā, gan IT jomā

Tikko noslēgusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā biedru aptauja, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā klājas ar darbinieku atrašanu. Absolūtais vairākums jeb 88% respondentu sacīja, ka satraucas par darbaspēka pieejamību, savukārt 55,4% jau saskārušies ar to, ka nevar atrast darbiniekus, bet vēl 33,8% ir bijuši spiesti atrast citus risinājumus, lai no tā neciestu uzņēmējdarbība.

Tāpat vēlējāmies noskaidrot, kurās jomās trūkst strādājošo. Pēc tam uzzinājām, ka deficīts veidojas gan tirdzniecībā, gan pakalpojumu un ražošanas sektoros, kā arī informāciju tehnoloģijās, rūpniecībā utt. Kā galvenos risinājumus, mūsu biedri norādīja, bezdarbnieku integrācija, kā arī reemigrācija, savukārt diezgan daudzi uzņēmēji sākuši domāt par tehnoloģiju ieviešanu, lai tādējādi aizstātu cilvēkresursus.

Kopā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu diskusijā tika apskatītas vairākas idejas par to, ko nepieciešams darīt, lai arī valstiskā līmenī palīdzētu uzņēmējiem. Ministre savā atklāšanas uzrunā Rīgas biznesa forumā norādīja, ka pašreiz ir 13,5 tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību un 28 tūkstoši ar profesionālo izglītību, paužot, ka šos cilvēkus vai nu pārkvalificējot vai arī papildu apmācot varētu diezgan ātri iesaistīt darba tirgū. Taču būtiski saprast, vai šie cilvēki ir apguvuši tādas profesijas, kurām no uzņēmēju puses nav pieprasījuma, vai arī viņi ir pirmspensijas vecumā, vai varbūt vienkārši uzrādās tikai statistiski, jo patiesībā dzīvo ārpus Latvijas.

Ja ir auksti, mēs meklējam papildus apģērbu

Trūkst kvalitatīvas informācijas, tādēļ noteikti vajadzētu izpētīt, kur ir šie cilvēki ar izglītību un kāpēc viņi vēl arvien nestrādā. Diskusijas laikā tika arī izteikti vairāki ierosinājumi. Vispirms nopietni jāpārdomā jebkādu pabalstu sistēmas, lai cilvēkiem būtu stimuls strādāt nevis saņemt naudu par nekā nedarīšanu. Loģika ir vienkārša – ja ir auksti, mēs meklējam papildu apģērbu. Tas savukārt nozīmē, ja iedzīvotājiem nebūs iespēja nestrādāt, tad viņš būs spiests meklēt darbu.

Līdzīgi ir ar pašreizējo bezdarbnieku pabalstu, jo, ja cilvēks ir saņēmis labu algu, par ko ir nomaksāti visi nodokļi, tad mēdz būt situācijas, kad pametot darba vietu, viņš izvēlas nevis “mesties jaunos izaicinājumos”, bet gan uz valsts rēķina atpūsties. Tas nav pareizi, jo, pirmkārt, šis cilvēks tērē nodokļu maksātāju naudu, otrkārt, nenes nekādu labumu sabiedrībai.

Jāsakārto virsstundu apmaksas kārtība

Gan Finanšu ministre D.Reizniece –Ozola, gan Elīna Rītiņa norādīja, ka būtiski pārskatīt virsstundu apmaksas kārtību – arī šajā ziņā Latvija ir sliktākā pozīcijā, jo pašreiz piemaksa par virsstundām noteikta divas reizes lielāka kā Lietuvā un Igaunijā.

Kā nākamā ideja, ko izteica gan LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, tā arī finanšu ministre, – jāsakārto virsstundu apmaksas kārtība, un tas ir aktuāli visās nozarēs. Pašreiz Latvijā tā ir ļoti nedraudzīga uzņēmējiem, jo jāmaksā 200% apjomā par katru nostrādāto stundu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, kur par virsstundām tiek maksāts 150% apmērā. Tas savukārt rada apstākļus, ka uzņēmējam darbinieks ir ļoti dārgs, izvēloties papildu laiku neuzrādīt.

Riska zonā nokļuvuši mazie uzņēmēji

Interesantus secinājumus var izdarīt arī pēc bankas Citadele veiktā pētījuma, kur līdztekus augošai ekonomikai gandrīz visās nozarēs, riska zonā nokļuvuši mazie uzņēmēji. Rezultāti parāda, ka tieši šī grupa nevar samaksāt tik lielas algas, kā gribētos, tāpēc lielie komersanti samērā vienkārši var pārvilināt viņu darbiniekus, piedāvājot labāku samaksu. Taču jāatceras, ka tieši mazais bizness ir tas, kas bieži vien pilda arī sociālu funkciju un nodrošina lielu skaitu darbavietas reģionos. Ir valstis, kur šādiem uzņēmumiem nodokļu slogs ir krietni zemāks.

Problēmas “sakne” – lielie algu nodokļi

Un, protams, gan LTRK biedru aptaujā, gan arī Rīgas biznesa forumā kā viena no galvenajām tēzēm darbaspēka nepietiekamībā bija – neproporcionāli lielie algu nodokļi, kas pašreiz ir ne tikai sarežģīti aprēķināmi, ņemot vērā neapliekamo minimumu un progresivitāti, gan arī joprojām ir lielākie Baltijas valstu kontekstā. Kā pauda E.Rītiņa – koncentrējot uzmanību uz zemo algu sektoru, ieviešot progresivitāti radīts papildus slogs jau vidējās algas līmenī, tā vietā, lai domātu par konkurētspēju un iespējām piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku un veicinātu reemigrāciju.

Darāmā ir daudz. Esmu pārliecināts, ka šī tēma būs īpaši aktuāla ne tikai šogad, bet izaicinājums tuvākajiem desmit gadiem. Gudra politika un pareizie stimuli var kalpot par risinājumiem, kur izstrādē būtiski iesaistīties gan uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK, gan politiķiem un lēmumu pieņēmējiem.

Daugavpilī pagājušajā gadā darījumi pārsvarā notikuši ar dzīvokļiem cenu diapazonā no 6000 līdz 15 000 eiro, teikts nekustamā īpašuma kompānijas “Latio” 2017.gada mājokļu tirgus pārskatā.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Daugavpilī dzīvokļu tirgus aktivitātē būtiskas izmaiņas nav novērotas, teikts pārskatā. Pieprasījumā dominē divistabu dzīvokļi vidējos stāvos, kā arī remontēti trīsistabu dzīvokļi, kas neprasa papildu ieguldījumus. Darījumi pārsvarā notiek ar dzīvokļiem cenu diapazonā no 6000 līdz 15 000 eiro, bet par trīsistabu dzīvokļiem ar labu remontu pircēji gatavi maksāt pat 20 000 eiro līdz 25 000 eiro.

Tipveida dzīvokļu cenas pilsētas centrā ir no 250 līdz 450 eiro par kvadrātmetru, bet mikrorajonos – no 200 līdz 350 eiro par kvadrātmetru.

Pagājušajā gadā pieauga tirgus aktivitāte ar dzīvokļiem renovētajās mājās, kur reģistrēts 21 darījums, no kuriem 16 – pieprasītajā Arodu ielas 11 namā, kur dzīvokļi ar pilnu apdari tika pārdoti par cenu no 150 līdz 400 eiro par kvadrātmetru un tika izpārdoti pilnībā.

Savrupmāju tirgus tendences Daugavpilī arī saglabājušās līdzšinējā līmenī, informē “Latio”. Pircēji vairāk interesējas par īpašumiem ar labu remontu, kur nav nepieciešami papildu kapitālieguldījumi.

Novērojams, ka pārsvarā tiek pieprasītas un tirgotas vecas apbūves un rekonstruētas dzīvojamās mājas. Nelielām mājām ar platību līdz 150 kvadrātmetriem cenas Daugavpils pilsētas mikrorajonos ir robežās no 250 eiro par kvadrātmetru līdz 400 eiro par kvadrātmetru.

Pieprasījums pēc privātās apbūves zemes ir neliels, teikts pārskatā. Galvenie pircēju izvēles kritēriji ir atrašanās vieta un pieejamās komunikācijas. Pārdošanas cena ir robežās no trīs līdz septiņiem eiro par kvadrātmetru.

Līdz šim valsts garantētā atlīdzība izmaksāta 2642 “ABLV Bank” klientiem par kopējo summu 38,9 miljoni eiro. Deviņu dienu laikā, kopš banka “Citadele” sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību “ABLV Bank” klientiem, kopumā atlīdzība izmaksāta 2642 “ABLV Bank” klientiem. Kopējā izmaksātā summa no 3. līdz 11. martam ir 38,9 miljoni eiro, portālu “La.lv” informēja bankas “Citadele” Korporatīvās komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.

Visaktīvāk pieprasa naudu – Latvijas klienti

Dati liecina, ka pirmās nedēļas laikā visaktīvāk valsts garantētajai atlīdzībai ir pieteikušies vietējie Latvijas “ABLV Bank” klienti. Savukārt starptautiskie klienti galvenokārt ir rezervējuši bankas apmeklējumu uz turpmākajām nedēļām. No 2642 klientiem, kas saņēmuši valsts garantēto atlīdzību, teju 89% jeb 2338 ir bijuši vietējie Latvijas iedzīvotāji vai juridiskās personas. Savukārt tikai 304 ir bijuši starptautiskie klienti.

Klientu ērtībai aicinām gan iedzīvotājus, gan juridiskās personas iepriekš pieteikt bankas apmeklējumu, zvanot pa diennakts tālruni +371 67010076 vai piesakoties Citadeles mājas lapā. Citadeles darbinieki piedāvās klientam ērtāko pieejamo laiku un filiāli atlīdzības saņemšanai.

“Citadelei” jau pieredze ar  “Latvijas Krājbanku”

Kā ziņots, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzticēja valsts garantētās atlīdzības izmaksu “ABLV Bank” klientiem nodrošināt bankai “Citadele”, ņemot vērā Citadeles piedāvāto klientu interesēm atbilstošāko risinājumu, tās tehnisko nodrošinājumu un spēju sākt garantēto atlīdzību izmaksu ļoti īsā laikā, kā arī ievērojot līdzšinējo Citadeles pieredzi valsts garantētās atlīdzības izmaksu nodrošināšanā 2011. gadā “Latvijas Krājbankas” klientiem.

Valsts garantēto atlīdzību izmaksu “ABLV Bank” klientiem banka Citadele spēja uzsākt jau no 3. marta, kas ir pēc 5 darba dienām no “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Tas ir ātrāk nekā nosaka Noguldījumu garantiju likums, kas paredz, ka garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai noguldītājiem, sākot ar 8. darba dienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Iespējams pieteikt atlīdzību interneta bankā

Atgādinām, ka tie klienti, kuriem ir Citadeles internetbanka, valsts garantēto atlīdzību var pieteikt Citadeles internetbankā un uz bankas filiāli nav nepieciešams doties. Tāpat Latvijas vietējiem iedzīvotājiem un juridiskām personām ir iespēja pieteikt Citadeles konta atvēršanu jebkurā no 30 bankas Citadele filiālēm visā Latvijā un pēc tam pieteikties valsts garantētajai atlīdzībai, izmantojot Citadeles internetbanku.

Līdztekus Latvijas iedzīvotājiem un juridiskām personām valsts garantētās atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta četrās filiālēs Rīgā un vienā filiālē Jūrmalā: filiālē “Citadele” (Rīgā, Republikas laukumā 2A), KAC “Skanste” (Rīga, Skanstes iela 50), KAC “Mols” (Rīga, Krasta iela 46), filiālē “Laimdota” (Rīga, Kr. Barona iela 20 – 1), Jūrmalas filiālē (Jūrmala, Jomas iela 30).

Savukārt starptautiskie klienti valsts garantēto atlīdzību var saņemt filiālē “Citadele” (Rīgā, Republikas laukumā 2A). Arī starptautiskie klienti ir aicināti iepriekš pieteikties bankas apmeklējumam, zvanot pa diennakts tālruni +371 67010076 vai Citadeles mājas lapā www.citadele.lv.

Garantēto valsts atlīdzību izmaksās 5 gadus

Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt piecus gadus – līdz pat 2023. gada 3. martam.

Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantēto atlīdzību var saņemt “ABLV Bank” Latvijas un starptautiskie klienti – privātpersonas un juridiskās personas -, kam “ABLV Bank” ir noguldījumi. Valsts garantētā atlīdzība attiecas uz visiem noguldītāja līdzekļiem – gan uz termiņnoguldījumiem, gan norēķinu kontiem, algu kontiem, krājkontiem u.c. (izņemot finanšu instrumentu kontus).

Katrs noguldītājs var saņemt atlīdzību līdz 100 000 eiro – atbilstoši tam, cik liela noguldījuma summa konkrētajam klientam ir “ABLV Bank” kontos.

Tie klienti, kam noguldījumu summa „ABLV Bank” pārsniedz valsts noteiktos 100 000 eiro griestus, varēs pieteikt savas kā kreditora prasības „ABLV Bank” likvidācijas procesa ietvaros.

Saskaņā ar Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līgumu nauda klientiem atmaksājama ar vienu transakciju eiro valūtā. Valsts garantēto atlīdzību ir iespējams saņemt ar pārskaitījumu uz klienta kontu bankā “Citadele” vai jebkurā citā bankā.

Tiem klientiem, kuriem “ABLV Bank” ir noguldījumi līdz 1000 eiro, ir iespēja izvēlēties atlīdzību saņemt arī skaidrā naudā filiālē “Citadele”. Taču banka aicina “ABLV Bank” noguldītājus drošības nolūkos valsts garantēto atlīdzību tomēr saņemt ar pārskaitījumu.

Koalīcija vienojusies raiti virzīt nepieciešamos grozījumus nerezidentu īpatsvara mazināšanai banku sektorā.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, visi koalīcijas partneri pauda atbalstu valdības rosināto likumprojektu virzīšanai Saeimā, kuru mērķis ir padarīt drošāku banku sektoru, tajā skaitā mazinot nerezidentu īpatsvaru šajā jomā.

Politiķi saprot, ka šajā jautājumā rīcībai jābūt ātrai un darbs jāsāk nekavējoties, norādīja Krauze.

Konkrēti likumprojekti šodien vēl netika apspriesti.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) iepriekš pauda, ka komisija varētu apsvērt iespēju veidot uzraudzības padomi, lai realizētu likumā noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzību un izstrādātu priekšlikumus finanšu sektora jomai.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” norādīja uz plāniem ieviest riskanto klientu transakciju nodokli, kas veicinātu to, ka bankas sakārtotu savu klientu struktūru.

Jau vēstīts, ka Reizniece-Ozola arī paziņojusi, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu. Ministre pagājušajā nedēļā tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību.

Pēc finanšu ministres teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2017” otrās kārtas izbraukuma sesijas noslēgumā žūrija apmeklēja Vidzemi, kur bija aplūkojami visdažādākie būvniecības sasniegumi, sākot no elegantas jaunlaulāto “ligzdiņas” kokā Niniera ezera krastā līdz konferenču zālei uz tilta Cēsīs.

Ligzdas romantiķiem

Latvijas apstākļiem ļoti ekskluzīvs objekts tapis Priekuļu pagasta viesu nama “Lobēlijas” teritorijā pašā Niniera ezera krastā. Nianse ir tāda, ka tur dzīvošana notiek divās brīvdienu mājās, kas atrodas ezera krasta kokos, augstu virs zemes. “Baltais čiekurs” ir pacelts sešus metrus no zemes, mājiņas platība 27 m². “Čiekurs” ir piecus metrus no zemes, mājiņas platība – 22 m² ar guļvietu otrajā stāvā. No mājiņu logiem paveras skats uz ezeru. Šādas augstu kokos paceltas brīvdienu mājas pagaidām ir vienīgās Baltijā.

Viesu rīcībā ir viena vai divas terases, bezvadu internets, gaisa kondicionētājs, privātā autostāvvieta, grils, velosipēdu noma, burbuļvanna, sauna utt. Mājiņas ir apsildāmas un izmantojamas līdz -15°C temperatūrai. Māju saimnieks ir ne tikai augstas klases būvnieks, bet arī diplomēts pirtnieks, kurš ne tikai viesus kārtīgi nopērs, bet arī izšūpos caur unikālu apļveida uguns-āderu krustpunktu. Nav brīnums, ka arvien vairāk šo oriģinālo iespēju izmanto jaunlaulātie.

“Mēs visu darījām paši,” stāsta Maija Valaine, viesu mājas saimniece. “Pēc manas idejas to uzbūvēja vīrs ar dēliem. Interjers ir manis pašas veidots. Pirmais tapa “Čiekurs”, kas bija īsts pārbaudījums, jo augoši koki jau kustas un visi stiprinājumi jāveido tā, lai šo kustību neitralizētu, saglabājot visus brīvdienu ēkas drošības parametrus. Otrais objekts – “Baltais čiekurs” – tapa jau vieglāk, jo bija uzkrājusies pieredze.”

Dzīres uz tilta

Cēsīs, Gaujas piekalnē, trīs kilometrus no centra sešu hektāru lielā teritorijā uzbūvēta viesnīca “Villa Santa”. Kompleksā ietilpst trīs villas, kurās kopumā pieejami 30 numuri, ir arī restorāns un viesību zāle. Teritorijā saglabāts sens ābeļdārzs un atjaunota koka lapene. “Tilta māja” ir unikāls arhitektūras paraugs. Tā celta vienlaikus kā tilts un māja, pāri gravai un ūdenstilpei. Mājā var uzņemt līdz 150 viesiem. Zālē radīta īpaša akustika, kas nodrošina arī koncertu rīkošanas iespējas.

“Īpaši interesanta bija viesību zāle – tilts pāri upei,” atceras Aivars Kacars, SIA “Newcom Construction” valdes loceklis, “to veidojām no rūpnīcā pēc pasūtījuma izgatavotām metāla konstrukcijām, ko uz vietas saskrūvējām. Vajadzēja ļoti precīzi iebetonēt balstus abos upes krastos un uzsēdināt konstrukciju. Tas izdevās. Atlika izveidot stikla fasādes, caur kurām redzama ļoti skaista ainava uz upi un tās krastiem.”

Ādažos – modernākā iela Latvijā

“Mani šajā izbraucienā iepriecināja daudzfunkcionālais, ar vērienu celtais Cēsu pilsētas stadions,” spriež žūrijas locekle arhitekte Dace Medniece, Ādažu novada domes galvenā arhitekte un būvvaldes vadītāja. “Smilšu volejbola laukumi vien tur ir veseli četri. Stadions noderēs plašam iedzīvotāju spektram. To varēs apmeklēt bērni un pieaugušie, stadionā varēs notikt starptautiskas sacensības. Savukārt Ādažos veikta ļoti mūsdienīga Gaujas ielas pārbūve. Tur ir ne tikai sakārtota braucamā daļa un izveidotas dekoratīvas malas. Pieturvietā iespējams uzlādēt datoru vai telefonu un piepumpēt mašīnai riepas. Iespējams, pašlaik iela ir viena no modernākajām Latvijā, tuvu modernas ielas pārbūves etalonam.”

Skatu platforma un rotonda

Gada būves patiesi ir nozīmīgas. Dažādos novados sastaptajiem cilvēkiem bija raksturīgs prieks un lepnums par jaunajām būvēm.

Žūriju sajūsmināja Stāmerienas pils balkona atjaunošana. Nu jau sperts nākamais solis un izsludināts iepirkums jumta atjaunošanai… Stāmerienā tika uzbūvēta arī skatu platforma. Ar videonovērošanas kameru piefiksēts, ka mēneša laikā platformā bijuši 400 cilvēki – pasēdēt, atpūsties, apēst līdzpaņemtās sviestmaizes un pat nosvinēt kāzas. Alūksnē restauratori bija ieguldījuši milzu darbu, lai atjaunotu rotondu Tempļakalnā. Apē tapis patiesi milzīgs ugunsdzēsēju depo, kur ugunsdzēsējiem un glābējiem ir ideāli apstākļi.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2017” objekti Vidzemē

Atpūtas ēka “Lobēlijas” jeb brīvdienu māja Priekuļos. Pasūtītājs: Valdis Valainis. Galvenais būvuzņēmējs: Valdis Valainis.

Skatu platforma ar nojumi Stāmerienā. Pasūtītājs: Gulbenes novada dome. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Krāčupe”.

Cēsu pilsētas stadiona 1. kārta. Pasūtītājs: Cēsu novada pašvaldība. Galvenais būvuzņēmējs: PS “RERE VIDE 1”.

Dzīvojamā māja Brenguļu pagastā “Ruņģi”, Beverīnas novads. Pasūtītājs: Ivars Ādamsons. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Aimasa”.

Sešu dzīvojamo māju ciemats Raiskumā. Pasūtītājs: Yue LI. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “HUS.LV ECO HOUSES”.

Cempu un Paula Valdena ielas pārbūve Valmierā. Pasūtītājs: Valmieras pilsētas pašvaldība. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Limbažu ceļi”.

Gaujas tilta valsts reģionālā autoceļa P8 Inciems–Sigulda–Ķegums 10,70 km pārbūve. Valsts reģionālais autoceļš P8 Inciems–Sigulda–Ķegums 10,70 km, Gaujas tilts. Pasūtītājs: VAS “Latvijas valsts ceļi”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Rīgas tilti”.

Siguldas pilsētas lietus kanalizācijas sistēmas pārbūves 1. kārta. Pasūtītājs: Siguldas novada dome. Galvenais būvuzņēmējs: AS “Siguldas būvmeistars”.

Stāmerienas pils balkons, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads. Pasūtītājs: Gulbenes novada dome. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Warss+”.

SIA “Vidzemes slimnīca” bērnu slimību nodaļa. Pasūtītājs: SIA “Vidzemes slimnīca”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “SANART”.

VUGD depo ēkas un palīgēkas nojaukšana un jaunbūve Apē. Pasūtītājs: Nodrošinājumu valsts aģentūra. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “RERE”.

Būvmateriālu tirdzniecības centrs Cēsīs. Pasūtītājs: Guntars Švolmanis. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Valdisa”.

Siguldas Sporta centrs. Pasūtītājs: Siguldas novada pašvaldība. Galvenais būvuzņēmējs: PS “MONUM M”.

Viesnīca “Villa Santa” Cēsīs. Gaujas iela 88. Pasūtītājs: SIA “Santas rezidence”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Newcom Constructions”.

Paviljons – rotonda Tempļakalna parkā Alūksnē. Pasūtītājs: Alūksnes novada pašvaldība. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “BŪVFIRMA INBUV”.

Balso: bērnu zīmējumi

Skates laikā notiek bērnu un jauniešu zīmējumu konkurss “Mana novada dārgakmens – jaunā būve”. Būvnieki uzskata, ka bērnu skatījums uz viņu veikumu ir ļoti nozīmīgs un aicina aktīvi balsot vietnē: https://www.facebook.com/gadabuve/

Latvijas amatpersonām nav nekas zināms par publiski izskanējušo informāciju, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Latvijas komercbankās būtu atvērti slepeni bankas konti, vēstīja “TV3 Ziņas”.

Šādas ziņas izskanējušas ASV medijos, atsaucoties uz specdienestu informāciju. Publikācijā runa ir par laiku, kad ASV prezidents bija Baraks Obama un tika lemts, vai šādiem kontiem noteikt sankcijas.

Par to, ka Putina meitām Marijai un Jekaterinai Latvijā ir slepeni banku konti, pagājušonedēļ vēstījis ASV žurnāls “Mother Jones”. Publicēti fragmenti no Maikla Isikofa un Deivida Korna topošās grāmatas, kurā rakstīts par Krievijas iejaukšanos Amerikas Savienoto Valstu 2016. gada prezidenta vēlēšanu procesā.

Šajā laikā Baltajā namā saimniekoja Baraka Obamas administrācija, kas spriedusi, vai vērst sankcijas pret Kremļa saimnieku.

Zinot, ka Putins ir bēdīgi slavens, sargājot informāciju par savu ģimeni, Obamas padomniece Seleste Valandere rosināja vērsties pret Putinu personīgi, publicējot slepenas izlūkošanas informācijas fragmentus. Tie it kā atklātu, ka Putina meitām Latvijā ir slepeni banku konti.

Šāda “dunka” Krievijas prezidentu, kuru Obamas administrācijas turēja aizdomās par vēlēšanu ietekmēšanu, pamatīgi saniknotu, atzīst grāmatas autori, gan secinot, kā līdz tik personiskam uzbrukumam lietas nenonāca.

Latvijas valdības ministri, kuriem pagājušonedēļ bija tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju, gan par šo faktu neko nezinot.

Grāmatā gan nav atklāts, kurā no Latvijas bankām Putina meitas savu naudu slēpušas. Par naudas atmazgāšanu atbildīgais dienests neatklāj, vai ir saņēmis informāciju par Putina radinieku finanšu darījumiem. To darīt liedzot likums. Taču nenoliedz, ka par šādu klientu bankām, visticamāk, būtu jāziņo.

Krievijas ekspertus neizbrīna ziņas, ka Putina radinieki varētu būt izmantojuši Latvijas banku pakalpojumus. Līdz “ABLV Bank” kraham Rīga tika uzskatīta kā droša vieta, kur glabāt savu naudu.

Interesenti, ka pirmdien, 12. marta, sociālajā vietnē “Twitter” parādījās informācija, ka vakar Rīgā ar savu privāto lidmašīnu, iespējams, ieradās viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem Romāns Abramovičs.

Kā liecina publiskie aviosatiksmes dati, viena no viņa privātajām lidmašīnām vakar no Maskavas ieradās Rīgas lidostā, bet šorīt devās uz Londonu, kas ir Abramoviča dzīvesvieta. Vai Anglijas futbola kluba “Chelsea” īpašniekam ir konti kādā no Latvijas tā sauktajām nerezidentu bankām ziņu nav.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju korekti aizpildīt Gada ienākumu deklarāciju un precīzi aprēķināt atmaksājamo summu, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nepieciešami dati no darba devējiem par darbiniekiem izmaksātajām summām.

Tāpēc VID aicina visus darba devējus, kuri to vēl nav izdarījuši, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”.

Visiem darba devējiem, pie kuram darbinieki nostrādājuši pilnu 2017. gadu, paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām bija jāiesniedz līdz šī gada 1. februārim. Savukārt, ja darbinieks nav nostrādājis līdz 2017.gada beigām, paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.

“Savlaicīga un korekta informācijas iesniegšana ir ļoti būtiska Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanai un nodrošina iedzīvotājiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu,” uzsver VID.

Dokuments “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām” pieejams VID EDS strukturētā dokumenta veidā sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”.

Aicinām darba devējus (kuri to vēl nav izdarījuši) EDS iesniegt “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”.https://t.co/bl4pzA6G1y pic.twitter.com/DFRqWDNAmv

— VID (@vid_gov) March 12, 2018

Tranzītu Latvijā joprojām ietekmē gan kaimiņvalsts Krievijas politiskie lēmumi, gan ogļu popularitātes sarukums.

“Nākotnē tranzīta nozarē kravu kritums turpināsies, tiks bremzēts izaugsmes temps, tamdēļ pozitīvus pārsteigumus nevaram gaidīt,” tā piektdien 9.martā Rīgas biznesa forumā sacīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. “LA.lv” viņš norāda, ka to ietekmē kaimiņvalsts Krievijas politiskie gājieni un arī ogļu pieprasījuma mazināšanās Eiropā, kas plūst caur Latvijas ostām.

Mērķtiecīgs politisks gājiens
“Kravu dinamiku vairāk nosaka politiski, ne ekonomiski faktori. Viens no tiem – Krievijas lēmums pārvirzīt kravas uz savām ostām, kas ir mērķtiecīgi realizēts. Kaimiņvalstī pēdējo gadu laikā saceltas ostas un izveidota vērienīga infrastruktūra, lai tiktu attīstīta tranzīta nozare. Pat neskatoties uz to, ka kravu virzība caur mūsu ostām būtu ekonomiski izdevīgāka. Tas parāda, ka šis lēmums ir politiski virzīts, ne pieņemts ekonomisku apsvērumu dēļ. Otrs – vides jautājums,” savus argumentus izskaidro ekonomists.

Trešā daļa kravu, kas tiek transportēta no Krievijas uz Eiropu, ir ogles. Eiropā arvien vairāk domā par vidi, pārejot uz zaļo enerģiju un atsakoties no netīrākiem tās veidiem. Arī atteikšanās transportēt ogles ietekmē kravu apjomu, kas tiek transportēts no Austrumiem uz Rietumiem.

“Pagaidām lielākais tirgus ir Vācija, jo vērtējot pēdējo trīs gadu periodā, redzam, ka lielais tirgus spēlētājs Lielbritānija faktiski vairs neimportē ogles. Arī Vācijā enerģētikas politika ir diezgan sarežģīta, pakāpeniski tiek plānota atteikšanās no oglēm, bet tas noteikti nenotiks tuvāko gadu laikā. Lai gan naftas produkciju Krievija cenšas pārvirzīt uz savām ostām, no savas puses varam piedāvāt labāku servisu, lētākas cenas, bet ja faktori pārsvarā ir politiskie, tas procesu sarežģī,” norāda “Citadele” ekonomists.

Jāorientējas uz tirgu Ķīnā
M. Āboliņš skaidro, ka neprognozējams tranzīts ir arī svārstīgo laika apstākļu dēļ: “Lielais aukstums ietekmē tirgus svārstības. Ostas aizsalst, tādēļ rodas lielas problēmas. Protams, tā ir laimes spēle, jo zināms, ka ne katra ziema pie mums ir tik barga. Ar to ir jārēķinās, jo šādus apstākļus paredzēt nevar.”

Eksperts uzsver, ka transporta sektora atšķirība Latvijā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas ir tā, ka mums ir stipri mazāk vietējo kravu, kuras tiek pavadātas pa vietējo dzelzceļu. Vien aptuveni 10%. Arī tas radot zināmus riskus.

Tādēļ likumsakarīgs jautājums ir par to, kas būtu jādara, lai nozare plauktu? “Jāmeklē citi virzieni. Piemēram, pārvadājumi uz Ķīnu. Tomēr šeit rodas problēmas ar apjomiem. Pagaidām šī tirdzniecības plūsma nav tik liela, ar kurām varētu aizvietot naftas produktu pārvadāto tonnu apjomu.

Zināms, ka nākamie gadi Latvijā paies projekta “Rail Baltica” zīmē, tādēļ “LA.lv” jautā ekonomistam, kā, viņaprāt, tas ietekmēs Latvijas ekonomisko situāciju.

“Celtniecības periodā to vērtēju pozitīvi. Tas nodrošinās jauna darba vietas. Ilgākā laika periodā ir grūti izteikt prognozes, jo kamēr infrastruktūras vēl nav, uzņēmēji nedomā par to, kā to izmantot. Grūti ir paredzēt kravu plūsmas, kas būs pēc desmit gadiem pa infrastruktūru, kura šobrīd vēl nav sākta būvēt. Tomēr kopumā projektu vērtēju pozitīvi un domāju, ka sliedes tiks izmantotas,” srezumē M. Āboliņš.

Katru gadu Latvijā pieaug gan legāli, gan nelegāli nodarbināto ārvalstnieku skaits. Valsts Robežsardze pērn pieķērusi 100 bez darba atļaujas nodarbinātos. Un ņemot vērā šo skaitli, salīdzinoši liels ķēriens robežsargiem gadījies pirms dažām dienām. 10 nelegāli nodarbināti trešo valstu pilsoņi pieķerti uzņēmuma “Reaton” ražotnē. Tur šo notikumu nekomentē, vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Pirms divām nedēļām Valsts robežsardze un Valsts Darba inspekcija neesot konstatējusi pārkāpumus “Reaton”, taču nedēļu vēlāk robežsardzes reidā atklājās, ka “Reaton” kokapstrādes ražotnē nodarbina 10 trešo valstu pilsoņus. “Latvijai tas ir daudz, jo pārsvarā mēs atklājam pa vienam, pa diviem gadījumiem, ” uzskata Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Guntis Pujāts.

Nevienam no pieķertajiem darbiniekiem nebija tiesību strādāt Latvijā, bet 4 no viņiem nedrīkstēja šeit arī uzturēties, jo bija beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš. “Panorāmas” rīcībā nonākusi informācija, ka visi strādājuši kokapstrādē, viņiem tikusi solīta 1000 eiro alga, taču tādu pieķertie darbinieki neesot saņēmuši. Raidījums mēģinājis noskaidrot uzņēmuma viedokli, taču tas nav izdevies. Kāda uzņēmuma pārstāve sacījusi vien to, ka “vadība ir informēta”.

Katra pieķertā darbinieka vainu vērtēs atsevišķi, taču uzņēmumam var nākties maksāt sodu par katru nelegāli nodarbināto 750 eiro. Ja darba devējs nodarbinājis nelegāli vairāk nekā piecas personas bez uzturēšanās atļaujas, tādos gadījumos draud kriminālatbildība. Tomēr izrādās, ka vaina nav konstatēta Latvijas uzņēmuma pusē, bet gan tā uzņēmuma, kas piegādājis darbiniekus.

“Viņiem darba atļaujas ir noformētas Polijā, šeit ir starpnieku firma Lietuvā, visdrīzāk saskatām šīs Lietuvas firmas pārkāpumu, ” tā raidījumam intervijā sacīja Pujāts.

Plašāk pievienotajā video.

Lai veicinātu būvju energoekonomiju, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris” izsludina konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018”. Konkurss informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros notiks jau astoto gadu.

“Konkurss ir ļoti vajadzīgs, pirmām kārtām jau informatīvu iemeslu dēļ, jo energoefektivitāte jo-projām ir svešvārds, otrkārt, lai izceltu un apbalvotu tos cilvēkus, kuri ir īsti saimnieki un domā nākotnes kategorijās,” pārliecināts žūrijas loceklis Ingus Salmiņš, “ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs.

“Konkursā izvērtējam reālo būves energoekonomiju un risinājumus, kas izmantoti tās sasniegšanai. Protams, konkursa ietvaros svarīgs novērtējuma kritērijs ir ēkas atjaunošanas darbu kvalitāte un arī vizuālais izskats. Sabiedrība ikdienā neredz energoekonomiju, par kuru daudz tiek runāts un rakstīts. Sabiedrība redz tikai atjaunotu māju. Konkurss ļauj sabiedrībai labāk izprast, kas īsti aiz šīs renovētās fasādes notiek, kur slēpjas energoefektivitātes brīnums. Konkurss ļauj reklamēt jaunos būvmateriālus, progresīvās mājas atjaunošanas tehnoloģijas un veiksmīgāko sadarbību mājas iedzīvotāju un būvnieku vidū. Papildus konkursa ietvaros notiek nemitīga pieredzes apmaiņa starp projektu vadītājiem, būvkomersantiem, apsaimniekotājiem un citiem interesentiem,” uzsver I. Salmiņš.

“Pētot iepriekšējā periodā siltinātās mājas, redzams, ka daudzās mājās maksājums par siltumu bieži ir reāli divas reizes samazinājies, ieskaitot maksājumu bankai par aizdevumu. Tas ir fenomenāls rezultāts! Visā šajā laikā tiek ieviestas jaunas novitātes, iegūta pieredze. Tas ļauj ar katru gadu būvēt vēl energoefektīvāk, vēl ilgtspējīgāk. “ALTUM” jaunā programma administrē 166 miljonus eiro ES fondu līdzekļu, un tā domāta 1000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai. Programma paredzēta nevis biznesa, bet sociālo problēmu risināšanai, piemēram, lai tiktu atjaunots nolietotais dzīvojamais fonds.

“Pusotrā gada laikā esam saņēmuši 290 projektu pieteikumus un 38 projekti atrodas būvniecības fāzē. Piecas ēkas ir nesen pabeigtas. Esmu gandarīts, ka pēdējā laikā arī Rīgas pilsēta, blakus aktīvajām Valmierai, Liepājai, Valkai, Salaspilij, ir aktīvāk iesaistījusies renovācijas programmā un iesniegusi pāri par 30 projektiem. “Rīgas namu pārvaldniekā” nolīgti speciālisti, kuru pienākums ir iet uz mājām, taisīt kopsapulces un veicināt energoefektivitātes pasākumus. Domāju, no Rīgas brīnumus vēl sagaidīsim un noteikti pozitīvā nozīmē,” spriež I. Salmiņš.

“Lai arī pēc 2022. gada atbalsta programma beidzas, nedomāju, ka atbalstu tūlīt kā ar nazi nogriezīs. Pavisam noteikti esmu pārliecināts, ka kaut kādā formā atbalsta pasākumi saglabāsies. Tas, ko varam izdarīt ar šo otro programmu, ir tikai tāds nieks. Pa abām programmām kopā 1750 ēkas nebūs pat trekns punkts uz kopējā fona – 20 000 atjaunojamu māju. Jāņem vērā, ka ar katru gadu arvien vairāk jādomā par tām ēkām, kurās dzīvojoam, un jāseko līdzi to tehniskajam stāvoklim.

Atbildīgo ministriju speciālisti par to jau domā. Arī “ALTUM” meklē iespējas, lai līdzīga programma būtu pieejama arī pēc 2022. gada,” norāda “ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs.

“Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” 

* Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

* Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās: Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka; Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve; Energoefektīvākā sabiedriskā ēka; Energoefektīvākā vienģimenes ēka; Energoefektīvākā industriālā ēka.

* Konkursa nolikums un cita papildu informācija publicēta konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

* Pieteikumi jāiesniedz līdz šā gada 18. maijam plkst. 17, nosūtot tos elektroniski pēc e-pasta adreses “dzivosiltak@em.gov.lv”.

No 1.marta līdz 2.martam VAS “Latvijas dzelzceļš” meitassabiedrība SIA “LDZ Ritošā sastāva serviss” (RSS) sadarbībā ar uzņēmumu “Baltic3D.eu” un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūtu organizēja radošo darbnīcu “3D tehnoloģija transporta nozarē”.

Radošo darbnīcu dalībniekiem bija iespēja kopīgi ar uzņēmuma “Baltic3D.eu” ekspertiem rast progresīvus tehnoloģiskos risinājumus un radīt jaunu lokomotīvju detaļu dizainu, kā arī izvērtēt finanšu un loģistikas plānošanu uzņēmumā izmantojot gan 3D printerus, gan tradicionālo ražošanu.

RSS Ķīmiski tehniskās un mērījumu laboratorijas vadītājs Gatis Blīgzna atzīmē, ka radošās darbnīcas, līdzīgi kā nesen notikušās RSS darbinieku apmācības, bija veiksmīgas.

“Kopā ar uzņēmuma “Baltic3D.eu” speciālistiem meklējām risinājumus problemātiskām lokomotīvju detaļām, veicām to modelēšanu un printēšanu, kā arī vērtējām atsevišķus ekonomiskos aspektus saistībā ar ražošanu un biznesa attīstību,” uzsver G.Blīgzna.

Arī uzņēmuma “Baltic3D.eu” valdes loceklis un vadītājs Jānis Jātnieks uzskata, ka ieguvēji bija visi radošo darbnīcu dalībnieki.

“Koncerna “Latvijas Dzelzceļš” darbinieki izstrādāja kārtību, kā efektīvāk izvērtēt un pieņemt lēmumus saistībā ar nepieciešamo detaļu iegādi vai ražošanu, tostarp, ar industriālo 3D printeri, kā arī analizēja loģistikas un finanšu plānošanu. Tikmēr RTU studentiem un Rīgas Valsts tehnikuma skolēniem bija iespējams piedalīties jaunu detaļu digitālā rasēšanā un 3D printēšanā, novērtējot nepieciešamību pēc izglītības programmu uzlabošanas, lai studiju procesa laikā apgūtu inovatīvas tehnoloģijas,” stāsta J.Jātnieks.

Sadarbība ar “Baltic3D.eu” tika sākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma “Baltic3D.eu” pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri.
Rezultātā tika izvēlētas un uz 3D printera izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas, kuras patlaban tiek testētas RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centrā, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir lietderīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Cenu par svarīgāko aspektu preces izvēlē uzskata 50,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākā “Maxima mazumtirdzniecības kompasa” aptauja. Tostarp 40,6% respondentu par būtisku nosacījumu preces izvēlē norādījuši tās kvalitāti.

Atbilstoši aptaujai, gada laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vairāk krāj naudu, seko līdzi cenu izmaiņām, pamana cenu pieaugumu un biežāk izvēlas iepirkšanās vietu tieši pēc labākās cenas. Pusi pirkuma groza preču ar atlaidi, pazeminātu vai akcijas cenu iegādājas 55% aptaujāto.

Vairums iepērkas noteiktā veikalā

Vairākums respondentu parasti visas nepieciešamās preces cenšas iegādāties vienā tirdzniecības vietā (51,1%), bet katrs piektais aptaujātais (23,2%) apgalvo, ka meklē vairākas tirdzniecības vietas, jo katrā no tām ir dažāds un iecienīts preču piedāvājums.

Vienlaikus viena trešdaļa iedzīvotāju (30,8%) reizi nedēļā dodas uz kādu citu tirdzniecības vietu, lai iegādātos interesējošu preci par visizdevīgāko cenu, savukārt 18,6% respondentu maina iepirkšanās veikalu izdevīgākās cenas dēļ vairākas reizes nedēļā.

Pēc aptaujas datiem, gandrīz 75% respondentu atzinuši, ka dažkārt vai bieži mēdz pētīt veikalu informatīvos izdevumus, lai noskaidrotu, kādas preces tur varēs iegādāties par visizdevīgāko cenu. Visbiežāk šādi rīkojas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Savukārt iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem vairāk nekā citiem piemīt īpašība bieži pētīt veikalu informatīvos izdevumus. Biežāk nekā citi tos pēta latgalieši un iedzīvotāji ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.

Modē sastādīt iepirkumu sarakstu

Aptauja liecina, ka katrs otrais iedzīvotājs pirms došanās uz veikalu veido arī pirkumu sarakstu. Respondentu vidū pirms došanās uz izvēlēto tirdzniecību pērkamo preču sarakstu veido 61,8% aptaujāto sieviešu un 68% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Turklāt katrs astotais aptaujātais iepriekš izveidoto pirkumu sarakstu stingri ievēro. Turpretī visspontānākie pirkumu veicēji aptaujāto vidū ir vīrieši (47,4%), kā arī respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem (53%).

Atbilstoši aptaujai, vairāk nekā puse iedzīvotāju (53,3%) uzskata, ka preces ar izdevīgākām cenām ir tās, kurām cena par kilogramu/litru ir viszemākā. Vairāk par citiem tā uzskata Rīgas iedzīvotāji (58,6%), bet mazāk par citiem – Latgales iedzīvotāji (44,1%). Vienlaikus tikai 13,3% respondentu par izdevīgākās cenas parametru atzīst vislabāko pastāvīgās cenas piedāvājumu, bet 7% respondentu nevarēja nosaukt kādu konkrētu parametru.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa norādīja, ka atbilstoši aptaujai 40% Latvijas iedzīvotāju iepērkas hipermārketos, turklāt visvairāk to dara rīdzinieki (54%). Piemājas veikalos iepērkas 38% aptaujāto, un tie visiecienītākie ir Kurzemes iedzīvotāju vidū (49%). Savukārt tirgū produktus iegādājas 31% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem visvairāk to iecienījuši rīdzinieki (26%).

Kā galveno kritēriju tirdzniecības vietas izvēlei, pēc Kaktiņas teiktā, 60% aptaujāto atzīmē veikala atrašanās vietas tuvumu darbam vai mājām, turklāt tā vissvarīgākā ir Rīgā dzīvojošajiem (73%).

Sievietes dod priekšroku pašmāju ražojumiem

Vērtējot iepirkšanās paradumus sieviešu un vīriešu vidū, “Maxima Latvija” pārstāve norādīja, ka sievietēm svarīgāk ir izvēlēties Latvijā audzētus un ražotus produktus, kā arī viņas ir atvērtākas jaunām receptēm un produktiem. Tāpat sievietēm, iegādājoties pārtikas preces, ir svarīgs produktu sastāvs, un viņas pārsvarā izvēlas iegādāties veselīgus un sezonālus produktus. Turpretī vīrieši pirkumu izvēlē ir konservatīvāki un produktus izvēlas iegādāties vienā tirdzniecības vietā. Visbiežāk vīriešu iegādāto pārtikas preču vidū ir pusfabrikāti.

Kaktiņa sacīja, ka, piecu baļļu sistēmā vērtējot apmierinātību ar esošajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, vidējais vērtējums iedzīvotāju vidū ir 3,72. Savukārt piedāvātā preču sortimenta vērtējums aptaujāto vidū ir 3,94, iepirkšanās ērtums – 3,86, serviss – 3,75, preču kvalitāte – 3,74, bet cenu līmenis – 3,33.

Visvairāk cenas pieaugumu izjūt Rīgā

Pēc “Maxima Latvija” pārstāves teiktā, 40% respondentu atzinuši, ka tiem gada laikā pieauguši ienākumi, kas ir par 8% nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus tēriņu pieaugums pēdējā gada laikā pieaudzis 71,7% aptaujāto, tēriņi saglabājušies nemainīgi 22,5% respondentu, bet tie samazinājušies 3,8% Latvijas iedzīvotāju. Patēriņa cenu paaugstināšanos visvairāk izjutuši Rīgas iedzīvotāji, mazāk to izjutuši Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, bet vismazāk – Zemgales un Vidzemes iedzīvotāji, sacīja Kaktiņa.

Atbilstoši aptaujai, 74,7% respondentu norāda, ka plāno ģimenes budžetu, bet 91,3% aptaujāto atzinuši, ka plāno dārgākus pirkumus. “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore sacīja, ka lielais aptaujāto īpatsvars, kas plāno dārgākus pirkumus, saistāms ar Jaunā gada tēriņiem, kas ap aptaujas laiku bija aktuāli. Tomēr, komentējot tendenci plānot ģimenes budžetus, viņa prognozēja, ka 2018.gadā tā, visticamāk, saglabāsies.

60% veido uzkrājumus

Kaktiņa atzīmēja, ka 60% aptaujāto veido uzkrājumus, turklāt 55% to dara neparedzētiem gadījumiem, 49% – “nebaltai dienai”, 44% – dārgāku pirkumu iegādei, bet 36% – konkrētam pakalpojumam vai produktam.

Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada janvārī. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā “Maxima Latvija” eksperti snieguši vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas paŗvaldes.

Maksātnespējīgā AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret “KVV Liepājas metalurgu” patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda. “Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA “FeLM”, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,” sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam. Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs. Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas – rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma “FeLM” personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Tāpat Loginovs piebilda, ka patlaban nekādus sarežģījumus nerada tas, ka “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis sertifikātu. “Līdz brīdim, kamēr tiesa iecels jaunu administratoru, Koris pilda savus pienākumus, pēc tam būs jauns administrators,” sacīja Loginovs.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V)  ziņu aģentūrai LETA norādīja, ka par maksātnespējīgā AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas izsolēm ir interese. Ministrs gan atturējās prognozēt, vai un cik daudz dalībnieku piedalīsies izsolēs. “Kamēr nav notikusi dalībnieku reģistrācija, kamēr nav iemaksāta garantijas maksa, no prognozēm atturēšos,” teica Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs pagaidām nevēlējās prognozēt, cik lielu summu izsolēs varētu atgūt, vienīgi piebilda, ka “”KVV Liepājas metalurga” epopejas pēdējā fāzē, kad sāka meklēt uzņēmuma pircēju un kad tika nolemts rīkot izsoles, bija jau skaidrs, ka visu atgūt neizdosies”.

Jautāts, kā vērtē valsts savulaik izsniegto galvojumu uzņēmumam “Liepājas metalurgs”, Ašeradens norādīja, ka valstij ir rūpīgāk jāvērtē, kā izsniegt garantijas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai – cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 26.februārī sākās izsoles Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar adresi Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B. Šo četru nekustamo īpašumu kopējā sākumcena ir 313 000 eiro.

Izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv”. Tās tiks slēgtas 28.martā, plkst.13.

Savukārt velmētavas mantas izsole notiks 20.martā, plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šogad 7.martā EK publicēja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā starp pozitīvām lietām, piemēram, būtisku reformu ieviešanas paātrināšanos, minētas arī negatīvas lietas. Piemēram, EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu svarīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku. Tāpat EK ieskatā, Latvijā saglabājas augsts nevienlīdzības un nabadzības līmenis, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.

Finanšu ministre sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK “faktus, nevis viedokli” par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. “Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, EK uzsver, ka Latvijā nav pietiekami palielināti kapitāla nodokļi, lai gan dažās kapitāla nodokļa pozīcijās tas ir dubultots. Tāpat EK norāda, ka Latvija nav ņēmusi vērā Pasaules Bankas (PB) rekomendācijas, kas neesot tiesa, jo PB rekomendācijas ņemtas vērā.

“EK pati nonāk pretrunās, norādot, ka nevajadzēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) mazāko algu grupās, lai gan PB tieši iesaka to darīt. EK arī aicināja vēl vairāk palielināt akcīzes nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, izskaust mikrouzņēmumu režīmu, bet jāsaprot, ka šie jautājumi prasa politiskus lēmumus un mēs šeit labāk redzam, kā strukturēt nodokļu sistēmu. Es nekad nepiekritīšu nepārdomātiem priekšlikumiem,” pauda ministre.

Viņa piebilda, ka EK arī norāda uz nepietiekamo veselības nozares finansējumu, lai gan šā gada budžetā tai tika lielākais finansējuma pieaugums, sasniedzot miljardu eiro no kopējiem budžeta izdevumiem.

Savukārt, komentējot EK sacīto par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Reizniece-Ozola norādīja, ka neatliekamie, steidzamie, dzīvībai un veselība svarīgie pakalpojumi tiek nodrošināti visiem pilsoņiem, turpretī plašāku veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņem tie, kas maksā nodokļus.

“Tas ir loģiski, jo jebkuras sabiedrības pamatā ir solidaritātes princips, kas paredz, ka tie, kas var, rūpējas par tiem, kas nevar. Tomēr situācija patlaban ir tāda, ka tie, kas var, rūpējas ne tikai par tiem, kas nevar, bet arī par tiem, kas negrib. Nodokļu maksātājiem tas ir pārāk liels slogs. Nodokļu nomaksai jākalpo kā motivācijai saņemt plašāku valsts sniegtu pakalpojumu klāstu,” uzsvēra finanšu ministre.

Pēc Reizniece-Ozolas teiktā, daudzi jautājumi EK ziņojumā atspoguļoti nekorekti, tāpēc viņa aicinājusi EK pārstāvjus 19.martā tikties Briselē, bet 22.martā iecerēta tikšanās ar EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvjiem. “Tikšanās laikā vēlos sniegt informāciju, ko EK varētu ņemt vērā turpmāk, bet es būtu priecīga, ja EK pārskatītu sagatavoto ziņojumu par Latviju,” piebilda ministre.

Viņa aicinās EK vērtēt nodokļu reformu un veselības aprūpes reformu kopumā, nevis atsevišķas reformas iniciatīvas. “Ja dod vērtējumu par nodokļu reformu, tad tā ir jāanalizē kopumā, nevis izraut vienu aspektu. Reforma nav tikai IIN izmaiņas, bet arī citi pasākumi, piemēram, minimālo sociālo iemaksu noteikšana saimnieciskās darbības veicējiem, tika sakārtots mikrouzņēmumu režīms utt.,” teica Reizniece-Ozola.

Jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi ļaus efektīvāk izmantot pieslēgumu jaudas,rēķini nedaudz pieaugs, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa atgādināja, ka “Gaso” jauno tarifu projektu iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un šodien plānota uzklausīšanas sanāksme.

Pētersone-Godmane skaidroja, ka dabasgāzes tarifi pēdējo reizi mainīti pirms 10 gadiem, tādēļ bija nepieciešams izstrādāt jaunu tarifu, jo situācija ar dabasgāzes patēriņu kopš 2008.gada ir mainījusies. Dabasgāzes patēriņš pēdējos 10 gados ir samazinājies par apmēram 30% līdz ar izmaiņām rūpniecības sektorā, energoefektivitātes pieaugumu, atjaunojamiem energoresursiem un klimata pārmaiņām. Tādejādi Latvijā šobrīd ir apmēram 20 tūkstoši klientu, kuriem ir dabasgāzes pieslēgumus, taču gāzi tie nepatērē.

Viņa atzīmēja, ka neskatoties uz gāzes patēriņu, “Gaso” ir jānodrošina droša un efektīva infrastruktūra, kas prasa ieguldījumus. Esošais tarifs situāciju nerisina, tādēļ turpmāk tiks ieviesta fiksēta maksa par dabasgāzes pieslēgumu. Mājsaimniecībām tā būs 1,77 eiro mēnesī neatkarīgi no patēriņa.

Pētersone-Godmane stāstīja, ka jaunais tarifs “ir pārdomāts un izsvērts solis”, kas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem liks pārvērtēt dabasgāzes pieslēguma jaudas. Paredzams, ka daļa klientu, kas gāzi neizmanto, atteiksies no pieslēguma, tādejādi efektivizējot dabasgāzes piegādes infrastruktūru.

“Gaso” vadītāja norādīja, ka mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēst gatavošanai, tarifs nedaudz pieaugs, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto arī apkurei, tarifs saglabāsies nemainīgs, vai pieaugs nedaudz. Savukārt uzņēmumiem tarifa izmaiņas būs atkarīgas no tā, cik regulāri, vienmērīgi un efektīvi tie izmanto gāzi.

Jau vēstīts, ka šodien plkst.10 SPRK semināru zālē Ūnijas ielā 45, Rīgā, notiks uzklausīšanas sanāksme par AS “Gaso” iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projektu.

Uzklausīšanas sanāksmes laikā, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, “Gaso” pilnvarotie pārstāvji iepazīstinās ar tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu. Sanāksmes dalībniekiem tiks dota iespēja izteikt savus komentārus, kā arī priekšlikumus par iesniegto tarifu projektu.

Pēc priekšlikumu apkopošanas SPRK tos rūpīgi izvērtēs – gan tos, kas izteikti uzklausīšanas sanāksmes laikā, gan tos, kas saņemti rakstiski.

“Gaso” tarifu projektā ir paredzējusi tarifu struktūras izmaiņas, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa daudzuma. Vienlaikus tarifu projektā paredzēts samazināt mainīgo maksu, ko piemēro par patērēto dabasgāzes daudzumu. Tādējādi tarifu struktūra tiek tuvināta sistēmas operatora pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu struktūrai.

“Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā un turpmāk nodrošinās dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Kompānija “Gaso” darbu sāka pērn 1.decembrī, bet 8.decembrī SPRK padome “Gaso” izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei. Licence komersantam izsniegta uz 20 gadiem – no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim.

Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Pētersone-Godmane. “Gaso” valdē iecelts arī Antons Bubenovs, Joahims Hokerts, Baiba Bebre un Aleksandrs Koposovs.

“Gaso” pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, kuru veido 39,9 miljoni akciju viena eiro nominālvērtībā.

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina samazināt slodzi darba vidē, kas var radīt pārmērīgu nogurumu. Inspekcija aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu tā, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika.

Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti, kā arī ir sekas nelaimes gadījumiem darba vietā.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

“Nogurums un pārslodze darbā ļoti bieži ir saistīts ar darba organizāciju uzņēmumā, tādēļ darba devējiem būtu jāpārvērtē, vai tiek atvēlēts laiks pārtraukumam darba laikā, vai darba slodze ir sabalansēta ar darbinieku privāto dzīvi un nerada fiziskas un emocionālas izdegšanas risku. Savukārt darbinieki, finansiālu motīvu vadīti nereti, izvēlas strādāt papildu darbu, tā vietā, lai pilnvērtīgi atpūstos. Taču ir jāņem vērā, ka tas var radīt hronisku nogurumu, apdraudot veselību un dzīvību gan darbā, gan ārpus tā,” uzsver VDI direktors Renārs Lūsis, aicinot kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi.

Starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, it īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, darbinieku trūkums, laika trūkums, virsstundas, garās darba stundas, nepietiekama atpūta starp darba periodiem, stress un spriedze, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas, vai naktīs.

Jau šobrīd vairāki sociāli atbildīgi darba devēji ne tikai ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības darba tiesisko attiecību jomā un darba aizsardzībā, bet arī īsteno pasākumus veselības veicināšanā. Arvien biežāk darba devēji Latvijā saviem darbiniekiem organizē lekcijas par miega kvalitāti un ieteikumiem tās uzlabošanai, kā arī iesaista organizāciju psihologus maiņu grafiku izstrādē, lai darbinieki ikdienā varētu strādāt produktīvi un kvalitatīvi.

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, visgrūtāk mājokli ir iegādāties Rīgā, liecina jaunākie “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Mājokļu pieejamība daudzviet reģionos līdzvērtīga Rīgai

Starp apskatītajām pilsētām dzīvesvietu pieejamības jomā Latvijā pērn līdere bijusi Daugavpils, tai sekoja Liepāja, Cēsis, Jelgava, Valmiera un visbeidzot Rīga. Izvirzīties priekšgalā Daugavpilij ļāvis ne tikai salīdzinoši nelielais mājokļu cenu pieaugums, bet arī algu kāpums. Savukārt Jelgavā, Valmierā un Rīgā mājokļu pieejamība bijusi aptuveni līdzīgā līmenī.

Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā, jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas. Tādēļ, neskatoties uz to, ka Cēsis ir viens no līderiem mājokļu pieejamības ziņā Latvijā, dzīvesvietu kopējā pieejamība pērn ir pasliktinājusies. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, – Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.

“Mājokļa pieejamība Latvijas pilsētās ir atkarīga no virknes faktoru, bet būtiskākais no tiem nenoliedzami ir pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem reģionu pilsētās aug spējās ekonomikas izaugsmes rezultātā. Bezdarbs sarūk, iedzīvotāju ienākumi aug visā Latvijā, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot plānot jauna mājokļa iegādi. Tikmēr daudzviet reģionos mājokļu piedāvājums ir ierobežots un arvien sarūk – esošajam dzīvojamam fondam jauns nepievienojas.

Attīstītāji kūtri apsver jaunu mājokļu būvniecību izmaksu dēļ, kas pret ienākumu līmeni reģionos daudziem jaunas dzīvesvietas meklētājiem nebūtu “pa kabatai”. Ņemot vērā, ka apskatītajās pilsētās pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu, mājokļu pieejamība daudzviet Latvijā varētu arī samazināties,” norāda Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas iegādāties privātmājas

Saskaņā ar “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem, lai gan Rīgā pērn bijuši pieejamākie mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, Latvijā tā ierindojusies vien 6.vietā. Neskatoties uz algu pieaugumu, Rīgā dzīvokļu cenas kāpušas roku rokā ar atalgojumu, atspoguļojot kā augošo pieprasījumu atsevišķos mājokļu tirgus segmentos, tā būvniecības izmaksu kāpumu. Zīmīgi, ka līdz ar dzīvokļu cenu pieaugumu un to pietuvošanos privātmāju cenu robežai, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvokļa vietā izvēlas iegādāties māju vai apbūves gabalu tās būvniecībai. Kā rāda “Swedbank” Finanšu institūta aptauja, teju 42% no tiem, kas plāno jauna mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā, ir pieņēmuši lēmumu pirkt privātmāju nevis dzīvokli.

“Salīdzinot ar pērno gadu, šogad Latvijas iedzīvotāji ir vistuvāk sava sapņa par privātmāju realizēšanai. Ja, piemēram, pagājušajā gadā par savu māju sapņoja 67% Latvijas iedzīvotāji, bet, izvērtējot savas iespējas, realitātē lielākā daļa (46%) lūkojās iegādāties sērijveida dzīvokli, tad, pieaugot ienākumu līmenim, gada laikā situācija ir krietni mainījusies. Nu par privātmāju liela daļa ne tikai sapņo (66%), bet arī grasās to reāli iegādāties (42%),” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņa arī norāda, ka privātmāju biežāk plāno iegādāties vidēja vecuma strādājošie iedzīvotāji Latvijas novados, izņemot Rīgu, kur daudz aktuālāka ir dzīvokļa iegāde jaunajā projektā.

Pēc “Swedbank” Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, domājot par jaunas mājvietas iegādi, joprojām vislabprātāk mitekli iegādātos tieši Rīgā vai novados, kas robežojas ar Rīgu (57%). Retāk – citās Latvijas pilsētās (27%) un lauku teritorijās (11%). Interesanti, ka spēcīgākais iemesls dzīvesvietas maiņai parasti ir labākas apkārtējās vides meklējumi – teritorijas sakoptība, parku un mežu tuvums u.c., ko atzīmējuši 49% aptaujāto. Tikai pēc tam seko radu un draugu dzīvesvietas tuvums (24%), labākas darba iespējas (23%) un labāka apkārtējā infrastruktūra (23%).

Laika posmā no 1. līdz 13. martam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pavisam ir saņemtas 323 411 deklarācijas un kopējā par attaisnotajiem izdevumiem atmaksātā nodokļa summa ir 12,79 miljoni eiro.

Kopš 1. martā sākās brīvprātīga gada ienākumu deklarāciju iesniegšana VID, saņemto gada ienākumu deklarāciju skaits jau sasniedzis trešdaļu no visām 2017. gadā iesniegtajām deklarācijām. VID prognozē, ka kopumā šī gada laikā gada ienākumu deklarācijas varētu iesniegt līdz pat 1 miljonam iedzīvotāju.

Šobrīd proporcionāli kopējo gada ienākumu deklarāciju skaitam visvairāk iesniegto deklarāciju ir saņemts par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos vai veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu).

Liela nodokļu maksātāju daļa vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par taksācijas gada laikā neizmantoto gada diferencēto neapliekamo minimumu vai atvieglojumiem. Lai nodrošinātu šo deklarāciju ātrāku izskatīšanu, VID ir ieviesis automātisku pārbaudi.

Saņemto deklarāciju skaits dienā svārstās no 10 līdz 25 tūkstošiem. 93% iedzīvotāju šogad izvēlējušies iesniegt gada ienākumu deklarācijas elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Atlikušie 7 % nodokļu maksātāju deklarācijas ir iesnieguši papīra formā gan VID klientu apkalpošanas centros, gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC), gan atsūtot pa pastu. Visaktīvākie deklarāciju iesniedzēji ir Rīgā un Rīgas rajonā, kam seko Liepājas, Jelgavas un Daugavpils iedzīvotāji.

Līdz 11. martam ir saņemti aptuveni 20 tūkstoši pašu iedzīvotāju precizētu deklarāciju. Precizējot deklarācijas, iedzīvotāji galvenokārt pievieno iepriekš noklīdušos attaisnojuma dokumentus par ārstniecības pakalpojumiem. Vēršam uzmanību, ka, precizējot deklarāciju, atmaksas termiņš tiek skaitīts no precizētās deklarācijas iesniegšanas dienas.

Nodokļa pārmaksas summa tiek ieskaitīta personas norādītajā kontā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas brīža, ja VID vai personai, kura deklarāciju iesniedz, nerodas nepieciešamība precizēt tajā norādītos datus.

Atgūt pārmaksāto ienākuma nodokļa daļu var personas, kuras iepriekšējos gados ir maksājušas iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemēram, no algas vai pensijas. Visērtāk iesniegt gada ienākumu deklarāciju ir, izmantojot VID EDS. Savukārt čeku krāšanai rekomendējam izmantot bezmaksas mobilo aplikāciju “Attaisnotie izdevumi”, kura ir piemērota visu viedtālruņu modeļiem.

Viedokļa autore ir biznesa augstskolas “Turība” lektore Anna Medne

Latvijā jāievieš ģimenes nodokļu deklarācija

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti, stāsta nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne. Vēl viņa aicina apsvērt iespēju ieviest ģimenes nodokļu deklarāciju, kas vienam ģimenes loceklim ļautu aizpildīt datus par visiem, tādējādi paātrinot un atvieglojot procesu.

Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu

Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnas un izglītības pakalpojumiem.
EDS sistēma ļoti atvieglo visu procesu, piemēram, gadījumos, kad iedzīvotājs iesniedz informāciju par izglītības izdevumiem, nekādi dokumenti nav jāpievieno – sistēma aprēķina visus datus automātiski. Papildus dati jāievada tikai medicīnas izdevumu gadījumos. Šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.

No nākamā gada pozitīvas izmaiņas

2019. gadā mēs varēsim iesniegt deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem 2018. gadā. Ar nākamo gadu ir vairākkārt palielināta atmaksājamā summa – izdevumi, kuri tiks ņemti vērā (gan par sevi, gan ģimenes locekļiem) būs līdz pat 600 eiro. Tas nozīmē, ka maksimālā pārmaksa būs minētie 600 eiro x 20%, attiecīgi atgūstamā summa varēs sasniegt pat 120 eiro. Salīdzinājumam atgādināšu, ka par 2017. gadu attaisnotie izdevumi par nodokļu maksātāju un katru viņa ģimenes locekli ir 215 eiro. Tas nozīmē, ka atgūstamā summa ir aptuveni 49 eiro. Jāņem vērā, ka ir īpaši medicīnas pakalpojumi, kuri nav limitēti, piemēram, zobārsts. Vēl jāpiebilst, ka nākotnē būs arī kāds ierobežojums – summai jābūt līdz 50% no apliekamā ienākuma un neizmantoto summu, ko iedzīvotājs nav pieprasījis atmaksai, varēs atlikt tikai līdz trīs gadiem. Šogad vēl ir spēkā termiņš līdz pieciem gadiem.

Ieviest ģimenes deklarāciju

Latvijā būtu nepieciešams veidot ģimenes deklarāciju, proti, kad vienam ģimenes loceklim ir tiesības aizpildīt vienu kopēju deklarāciju par visiem ģimenes locekļiem. Tas atvieglotu darbu gan VID, gan pašiem iedzīvotājiem – jau tagad virkne ģimeņu saskaras ar situāciju, kad viens tās loceklis palīdz aizpildīt deklarāciju visiem pārējiem. Ar ģimenes locekļiem šeit domāju laulātās puses un bērnus, par kuriem vēl ir spēkā minētā nodokļu atmaksa, attiecīgi, kamēr bērni ir apgādājamās personas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji pārmaksātos nodokļus var atgūt ne tikai par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, bet arī diferencēto neapliekamo minimumu, darba vietās nepiemērotiem atvieglojumiem, pensiju fondiem, dzīvības apdrošināšanu un ziedojumiem vai dāvinājumiem politiskajām partijām.

Par obligāto ienākuma nodokļa deklarāciju

Piebildīšu, ka ir vairāki nosacījumi, pie kuriem iedzīvotājiem ienākumu deklarācijas iesniegšana ir obligāta, piemēram, ja iedzīvotāji ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017. gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā) vai ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.