Apdrošināšanas sabiedrību peļņa pērn sasniegus 16 miljonus eiro, portālu LA.lv informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 15 miljoni eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1 miljonu eiro. Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja nedzīvības apdrošinātāju veiksmīgā apdrošināšanas pamatdarbība.

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada laikā strauji pieauga (par 21%) un decembra beigās sasniedza 646 miljonus eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas bija 227 miljoni eiro jeb 35% no kopējām parakstītajām prēmijām). Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja 68% un to apmērs uz vienu iedzīvotāju sasniedza pirmskrīzes līmeni – 228 eiro (2008. gadā – 216 eiro).

Lai arī pārskata gadā kopumā turpināja pieaugt parakstītās bruto prēmijas visos lielākajos apdrošināšanas veidos (izņemot vispārīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu -0.2%), to struktūru tas būtiski neietekmēja. Gandrīz puse (47%) no bruto parakstītajām prēmijām bija par transporta apdrošināšanu – sasniedzot 301 miljonus eiro (2016. gadā – 229 miljoni eiro), kam sekoja dzīvības apdrošināšana, kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedzot 18% (jeb 115 miljoni eiro), īpašuma un veselības apdrošināšana (attiecīgi 13% jeb 84 miljoni eiro un 12% jeb 79 miljoni eiro).

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām nopelnītās prēmijas pieauga daudz straujāk par piekritušām atlīdzībām un darbības izdevumiem, kas arī nodrošināja kombinētā rādītāja strauju uzlabojumu, t.i. no 102.2% 2016. gada beigās līdz 95.7% pārskata gada beigās (virs 100% norāda uz zaudējumiem no nedzīvības apdrošināšanas darbības, neietverot investīciju ienākumus).

Lai gan 2017. gadā ieguldījumu atdeve apdrošināšanas sabiedrībām bija nedaudz zemāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr tas uzskatāms par labu sniegumu, jo visas apdrošināšanas sabiedrības darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, t.i., dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām vidējais ienesīgums bija 3.1%, nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 0.8%.

Uz maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

“Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,” sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai – cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 26.februārī sākās izsoles Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar adresi Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B. Šo četru nekustamo īpašumu kopējā sākumcena ir 313 000 eiro.

Izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv”. Tās tiks slēgtas 28.martā, plkst.13.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa vadības darba tikšanās, kuras laikā panākta vienošanās par intermodālā konteinervilciena “Amber Train” organizēšanu maršrutā Šestokai-Rīga-Tallina.

Uz tikšanos bija ieradušies VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitassabiedrību SIA “LDZ Cargo” un “SIA “LDz Loģistika”, kā arī Lietuvas valsts dzelzceļu kompānijas AB “Lietuvos geležinkeliai” un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma “EVR Cargo” pārstāvji. Visi iesaistītie bija vienisprātis, ka jāapvieno spēki, lai maršrutā Šestokai-Rīga-Tallina iespējami drīzāk noorganizētu konteinervilciena satiksmi.

Uzņēmumu pārstāvji vienojās izstrādāt konkurētspējīgu tarifu piedāvājumu un konteinervilciena kursēšanas grafiku, kā arī sagatavot pakalpojumu piedāvājumu tiem kravu īpašniekiem, kuri patlaban šajā reģionā kravu pārvadāšanai neizmanto dzelzceļa infrastruktūru.

“Tikšanās un tās rezultāts ir labs piemērs Baltijas valstu sadarbībai, kurai ir nepietiekami izmantots potenciāls. Nākotnē jaunas iespējas var radīt jaunveidojamā Eiropas sliežu platuma infrastruktūra, taču jau šodien mēs varam strādāt esošajā tīklā, nodrošinot klientiem ērtu un efektīvu kravu loģistiku,” pauž VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš.
Konteinervilciena maršruta sekmīgai izstrādei tikšanās dalībnieki vienojās dalīties pieredzē par kravas pārvadājumu organizēšanu visās trijās Baltijas valstīs, kā arī izskatīt iespēju klientiem piedāvāt elektronisku dokumentu noformēšanu.
Pirmā darba grupas sēde, kurā tiks uzsākts darbs pie konkrēta sadarbības piedāvājuma un konteinervilciena maršruta izveides, plānota jau marta beigās.

Kruīzu ceļojumi – šobrīd viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaug vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas. Jau vairākus gadus pēc kārtas būtisks kruīzu pasažieru skaita pieaugums vērojams arī Rīgas ostā.

Pērn Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, šurp atvedot gandrīz 90 000 pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm, tā Rīgas ostā sasniedzot jaunu desmitgades pasažieru pārvadājumu rekordu. Saskaņā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes apkopoto informāciju, kruīza kuģu ienācienu skaits turpinās augt arī 2018. gadā – šobrīd ienākšanu Rīgas ostā šai sezonai pieteicis jau 91 kruīza kuģis, to vidū būs arī seši kuģi, kuri Rīgu apmeklēs pirmoreiz.

“Kruīzu skaita pieaugums Rīgas ostā ir uzskatāms rezultāts mērķtiecīgam darbam, ko vairāku gadu garumā esam ieguldījuši, lai, neskatoties uz sīvo konkurenci, lieliem burtiem iezīmētu Rīgu pasaules kruīza maršrutu kartē, pierādot sevi kā drošu, pasažieriem viesmīlīgu un saistošu galamērķi”, pārliecināts Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Aizvadītajā nedēļā no 6.-8. martam Rīgas Brīvostas pārvaldes vadība kopā ar sadarbības partneriem no Rīgas pasažieru termināla, Rīgas Tūrisma attīstības biroja un tūrisma kompāniju pārstāvjiem, pārstāvot Rīgu, piedalījās lielākajā kruīza industrijas izstādē un konferencē Seatrade Cruise Global 2018, kas ik gadu Floridas pilsētā Fortoderdeilā pulcē kruīza nozares profesionāļus no visas pasaules.

Mērķis – papildus jau esošajiem kruīza kuģiem, piesaistīt vēl jaunu kruīza operatoru interesi par Rīgu. “Rīgas vārds nozarē šobrīd jau ir zināms. Noturot augstu servisa kvalitāti un konkurētspējīgu tūrisma piedāvājumu, mums ir visas iespējas panākt, ka Rīga kļūst par vēl pieprasītāku kruīzu tūrisma ceļa punktu”, uzsver A.Zeltiņš, piebilstot, ka arī galvenā kuģošanas ceļa padziļināšana, palielinot maksimālo dziļumu kuģošanas kanālā, ko plānots paveikt jau līdz šī gada kruīza kuģu sezonas sākumam, dos iespēju Rīgas ostā pilsētas centrā tuvākajos gados ieraudzīt izmēra ziņā vēl lielākus un apjomīgākus kruīza kuģus.

Rīgas Brīvostas pārvalde Seatrade Cruise Global piedalās jau 11 reizi. Šogad Rīgas stendu par godu Latvijas simtgadei svinīgi atklāja Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Izstādes laikā, lai tiktos ar Rīgas pārstāvjiem un pārrunātu nākotnes sadarbības iespējas, stendu apmeklēja arī tādu vadošo pasaules kruīza operatoru kā Royal Carrobean Cruise Lines, MSC Cruises, StPeterline, Disney Cruise Line, Carnival Cruises UK u.c. vadītāji, kas liek domāt, ka Rīgas uzņemtais kurss un stratēģija kruīza kuģu piesaistē ir bijusi pareiza, un nākotnē mums ir visas iespējas Rīgas ostā sagaidīt vēl ne vienu vien pasaules līmeņa kruīza laineri.

Kopumā Seatrade Cruise Global 2018 pulcēja ap 11 000 apmeklētāju no vairāk nekā 100 valstīm. Tas ir pasaulē nozīmīgākais kruīza nozares pasākums, kurā ik gad tiek iezīmēti nākamo sezonu kruīza maršruti un dibināti jauni, ilgtermiņa biznesa kontakti. Šogad izstādē piedalījās ap 700 dalībnieku.

Šogad pirmie divi kruīza kuģi Rīgu apmeklēja jau janvārī, bet plānots, ka aktīvā kruīzu sezona sāksies š.g. 22. aprīlī.

PTAC internetveikalu “ietaupi24.lv” un “tehnika365.lv” īpašniekam piemērojis 10 000 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) internetveikalu “ietaupi24.lv” un “tehnika365.lv” īpašniekam SIA “Parfims” piemērojis 10 000 eiro sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu, liecina PTAC mājaslapā publiskotais lēmums.

PTAC saistībā ar SIA “Parfims” īstenoto komercpraksi kopumā saņēmis 12 patērētāju sūdzības par neizpildītiem preču pasūtījumiem, nepiegādāto pasūtījumu maksas neatmaksāšanu patērētājiem aptuveni 6212,20 eiro apmērā, uzņēmuma neatbilstošo saziņu ar patērētājiem un atteikuma tiesību ierobežošanu.

Izvērtējot SIA “Parfims” īstenoto komercpraksi tīmekļvietnēs “ietaupi24.lv” un “tehnika365.lv” atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, PTAC konstatēja, ka uzņēmums minētajās interneta vietnēs nenodrošina pasūtīto preču pienācīgu izpildi, tādējādi maldinot patērētājus par tajās piedāvāto preču pieejamību.

Atbilstoši PTAC secinātajam, SIA “Parfims” nenodrošina informāciju par pasūtījuma veikšanas kārtību un atteikuma tiesībām, tostarp atteikuma veidlapu, kā arī informāciju par patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtību un preču garantiju. Tāpat konstatēts, ka uzņēmums nenodrošina informāciju par patērētāju likumīgajām tiesībām, ja prece neatbilst līguma noteikumiem, nenodrošinot distances līguma saglabāšanas iespējas, kā arī nepiegādājot patērētājiem pasūtītās preces noteiktajā termiņā, neatmaksājot patērētājiem pirkuma maksu nepiegādātu preču gadījumā un nenodrošinot patērētājiem iespēju sazināties ar uzņēmumu.

Vairākkārt aicinot SIA “Parfims” veikt izmaiņas vietnēs “ietaupi24.lv” un “tehnika365.lv” un skaidrot tajās īstenotās komercprakses apstākļus, uzņēmums nesniedza atbildi uz PTAC sūtītajām vēstulēm. Kaut arī PTAC turpināja saņemt patērētāju sūdzības par uzņēmuma īstenoto komercpraksi, PTAC pērn 6.decembrī, kā arī šā gada 12.martā konstatēja, ka vietnes “ietaupi24.lv” un “tehnika365.lv” nedarbojas.

Kaut arī SIA “Parfims” izbeidzis minētās komercprakses īstenošanu, PTAC ieskatā tā skar vai var skart to patērētāju tiesiskās intereses, kuri ar uzņēmumu ir noslēguši distances līgumus. Turklāt konkrētajā gadījumā PTAC ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās komercprakses īstenošana varētu tikt atsākta. Ņemot vērā minēto, PTAC nolēmusi SIA “Parfims” piemērot tiesisko pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kā arī aizliegt negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama.

Vienlaikus PTAC secinājis, ka uzņēmuma nodarītais pārkāpums vērtējams kā smags patērētāju kolektīvo interešu pārkāpums, līdz ar to tas SIA “Parfims” piemērojis soda naudu 10 000 eiro apmērā. Soda naudas summa aprēķināta, ņemot vērā PTAC praksi tās piemērošanā komersantiem par līdzīgiem pārkāpumiem un to, vai SIA “Parfims” veicis pasākumus pārkāpumu novēršanai, risinot patērētāju sūdzības un zaudējumu atlīdzināšanu, kas līdz lēmuma pieņemšanas dienai nav darīts.

Atbilstoši likumam SIA “Parfims” lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

SIA “Parfims” dibināta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Anrī Plonis, liecina informācija “Firmas.lv”.

Maksātnespējas likumā paredzēts nostiprināt normu, ka maksātnespējas procesa administratorus atceļ no amata nevainojamas reputācijas zaudēšanas gadījumā, paredz šodien Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstītais priekšlikums.

Kā pastāstīja Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile, jau pašlaik administratori tiek atcelti no amata nevainojamas reputācijas zaudēšanas gadījumā. Šodien atbalstītie grozījumu paredz attiecīgās normas nostiprināšanu likumā, skaidroja Zeile un Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) vēstulē komisijai skaidro, ka jau pašlaik likumā ir noteikts, ka par maksātnespējas administratoru var būt personai, kurai ir nevainojama reputācija. Tomēr apstākļu uzskaitījumā, kad administratoru var atcelt no amata, nav tieši noteikta neatbilstība nevainojamas reputācijas kritērijam.

Jautājumu par administratora reputāciju izvērtē eksaminācijas komisija, kura savu slēdzienu iesniedz Maksātnespējas administrācijai (MNA).

Saskaņā ar ministra rosinājumu likumā paredzēts noteikt, ka MNA direktors ar lēmumu atceļ maksātnespējas administratoru no amata arī gadījumā, kad tiek konstatēts kāds no likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Šo ierobežojumu uzskaitījumā cita starpā noteikts, ka par maksātnespējas administratoru nevar būt persona, kura neatbilst administratora izvirzītajām prasībām. Savukārt viena no maksātnespējas administratora prasībām ir nevainojama reputācija.

Juridiskā komisija plāno nākamnedēļ turpināt darbu pie iesniegtajiem priekšlikumiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, tajā skaitā attiecībā uz diskusijas raisījušajiem rosinājumiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas Kredītņēmēju asociācija (LAKRA) lūgusi apturēt šos grozījumus Maksātnespējas likumā. LAKRA pārstāvji norādīja, ka bez diskusijām un ekspertu viedokļu uzklausīšanas Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas likvidē “ģimenes bankrota” iespējas. Asociācija lūgusi apturēt plānotos grozījumus, kā arī LAKRA Saeimas Juridiskajai komisijai atkārtoti iesniegusi savus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Kā ziņots, Saeima iepriekš konceptuāli atbalstīja TM un MNA izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz uzlabot esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Siltumapgādes uzņēmumi norāda uz riskiem, ka efektīvāk strādājošie uzņēmumi par dabasgāzes izmantošanu, stājoties spēkā jaunajiem gāzes tarifiem, būs spiesti maksāt dārgāk nekā pārējie.

AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” piedāvātais risinājums uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem, ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. “Ja komersantam ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama,” informē “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

“Gaso” vadība vakar tikās ar lauksaimniekus un siltuma ražotājus pārstāvošajām organizācijām, lai skaidrotu jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifa izmaiņas un piedāvātu risinājumus situācijām, kad gaidāms izmaksu pieaugums.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegts jaunais AS “Gaso” gāzes tarifu projekts, kas paredz fiksētas maksas ieviešanu par dabasgāzes pieslēgumu neatkarīgi no patēriņa gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Izmaksas īpaši palielināsies siltum-apgādes uzņēmumiem, jo jaunais tarifs būs atkarīgs arī no slodzes jaudas. AS “Rīgas siltums” prognozē izmaksu pieaugumu par dabasgāzes piegādi aptuveni par 0,5 milj. eiro gadā.

Prasa ņemt vērā faktisko, ne vēsturisko jaudu

“Siltumapgādes uzņēmumiem nereti vēsturisku iemeslu dēļ ir uzstādītas būtiski lielākas atļautās dabasgāzes slodzes, kas reāli netiek izmantotas, tomēr mums infrastruktūra ir jāuztur un klientiem pieslēgtā jauda jānodrošina pilnā apmērā. Viens no jaunā sadales tarifa projekta mērķiem ir pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes veicināšana, līdz ar to daļai lietotāju pieslēgtās jaudas būs jāpārskata,” skaidro I. Pētersone-Godmane.

Viņai īsti negrib piekrist Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš, kurš norāda, ka būtu jāveido līdzīga sistēma, kā tas ir elektroapgādē, rēķinot jaudu no faktiskās vajadzības.

“Vēsturiskās jaudas neataino reālo situāciju. Vienam varbūt 100 MW ir neizmantoti rezervei, bet citam tikai 10 MW un efektivitāte līdz ar to uzņēmumiem ir dažāda. Ir jānosaka faktiskās jaudas, kas ir nepieciešamas, nevis jārēķina no vēsturiskām jaudām, kas sen vairs nav un nekad vairs nebūs. Katlumājā var stāvēt divi vai pat trīs katli katrs ar megavata jaudu. Ja nepieciešams iegūt, piemēram, divu megavatu jaudu, no efektivitātes viedokļa labāk ir ieslēgt visus trīs katlus uz nelielu jaudu, nekā divus uz maksimālo jaudu. Jo tad katrs katls strādās ar lielu sildīšanas rezervi un gāzi izmantosim efektīvāk. Bet, ja īstenojas “Gaso” plāns par katru katlu ņemt fiksēto maksu, tad beigās efektīvāk strādājošais samaksās vairāk,” piebilst V. Vītoliņš. Patstāvīgā jaudas komponente gāzes tarifā tiek rēķināta kā pieslēgums konkrētai katlumājai. Tas nozīmē, ka var būt divi pilnīgi vienādi uzņēmumi pēc jaudas, bet vienam 100 MW ir vienā katlumājā, otram desmit katlumājās. Līdz ar to, kam ir vairāk katlumāju, būs jāmaksā vairāk, jo katrai katlumājai ir individuāla maksa.

AS “Gaso” nenoliedz, ka jaunajā tarifā patērētāju grupu skaits no 8 samazināts uz 6. Līdz ar to var gadīties, ka arī salīdzinoši efektīvam klientam ir mainījusies patēriņa grupa, kādēļ sagaidāms tarifa mainīgās daļas pieaugums. “Jāņem vērā, ka vēl nepieciešams saprast reālo situāciju, jo uz papīra dati var atšķirties, līdz ar to arī patēriņa grupu sadalījums ar laiku var mainīties, lai pielāgotos reālajai situācijai,” norāda I. Pētersone-Godmane.

Siltumapgādes uzņēmumi aicina “Gaso” izpildīt arī savu mājasdarbu un, izanalizējot datus par aizvadītā gada decembri un šī gada janvāri, februāri, kad Latvijā sals sasniedza vairāk nekā -25 °C, veikt inventarizāciju, cik Latvijā re-āli vajadzīgas apkures katlu jaudas.

Kāpēc jāmaksā, ja netērē?

Uzņēmumiem, kuri izmantotu atļautās gāzes slodzes samazināšanu uz laiku, būtu jāsedz vien tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. “Tas būtu kāds koeficients, par kuru mums vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Rezultātā nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos,” skaidro “Gaso” valdes priekšsēdētāja.

Saimniecības, kuras gāzi izmanto graudu kaltēšanai, kā arī kooperatīvus interesē iespēja dabasgāzi nesezonā atslēgt. Tas būtu pareizākais risinājums, piekrīt Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, taču viņš norāda, ka nav līdz galam vienojušies ar “Gaso” pārstāvjiem, kas būtu jāmaksā dabasgāzes sadales operatoram tā saucamajā klusajā periodā. “Tika minēts cipars, kas būtu jāmaksā par atslēgšanu un pieslēgšanu, bet šodien nenonācām līdz kompromisam par to, cik jāmaksā periodā, kad gāzi nepatērējam. No loģikas viedokļa – ja netērējam nevienu kubikmetru, kāpēc par to kaut kas jāmaksā,” ir nesaprašanā zemnieku pārstāvis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja amatā uz nākamo trīs gadu termiņu ievēlēts līdzšinējais LTRK prezidents Aigars Rostovskis, aģentūra LETA uzzināja LTRK.

Šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā LTRK biedru kopsapulcē uz padomes priekšsēdētāja amatu bija divi pretendenti – Rostovskis un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Par Belēviču atdotas 213 balsis, bet Rostovskis saņēmis 637 balsis, līdz ar to tika ievēlēts šajā termiņā uz nākamajiem trim gadiem.

Otrdien vēl tiks ievēlēti LTRK padomes locekļi.

Jau ziņots, ka Rīgas Latviešu biedrības namā šodien notiek LTRK biedru kopsapulce.

Uz LTRK vēlētājiem padomes locekļu amatiem ir pieteikušies 23 kandidāti, no kuriem tiks ievēlēti astoņi.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība. LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju – intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Latvijā pagājušā gadā bija vidēji 17 000 brīvu darbavietu, kas ir par 2600 jeb 17,9% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2017.gadā bija vidēji 6100 brīvu darbavietu, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet privātajā sektorā – 10 900, kas ir pieaugums par 21,8%.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1%, bet privātajā sektorā – 1,8%.

Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu pieauga par 8400 jeb 0,9%, sasniedzot 895 700, tostarp privātajā sektorā bija 606 700 aizņemtu darbvietu, kas ir par 7400 jeb 1,2% vairāk, bet sabiedriskajā sektorā – 289 100, kas ir pieaugums par 1000 jeb 0,4%.

Lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā – 2,1%. Gada laikā straujāk pieaudzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.

2017.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 4,6%, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – katrā 2,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,2%, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 2,1%. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts – 2%, norādīja statistikas pārvaldē.

Pērn lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,3% no visām darbvietām reģionā jeb 11 500, savukārt mazākais tas bija Kurzemes reģionā – 1% jeb 800.

Pēc statistikas pārvaldes metodoloģijas, brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem pārvalde izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Nesen ekspluatācijā nodotais Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs iepriecina ar savu moderno arhitektūru un inovatīvajām tehnoloģijām. Iespējams, ēkas garšīgākā odziņa ir vestibilā eksponētais stikla mākslinieka Ernesta Vītiņa suģestējošais darbs – grandiozie stikla krāvumi “Dabā”, kas atgādina sirreālu priežu mežu – studentu sapņus par karjeru, par savu “es” pēc augstskolas pabeigšanu. Tas ir lielākais laikmetīgās stikla mākslas darbs Baltijā.

Akmens no stikla kalna

Ernests nāk no māk­slinieku ģimenes. Vectēvs Dailis Rožlapa bija mākslinieks, Ernesta tēvs Andris Vītiņš ir baletdejotājs. “Tēvs pateica, ka kopā vectētiņu jau sen nolēmuši – man jāmācās Mākslas akadēmijā,” atceras mākslinieks. “Lai neietu tajās pašās pēdās, kurās gājuši mani radinieki, izvēlējos stiklu. No otras puses, stikls mani saistīja tādēļ, ka tas ir trīsdimensiju vidē. Studējot maģistrantūrā, divus gadus meklēju veidu, kā varētu taisīt tiešām lielas stikla skulptūras, līdz nonācu pie stikla krāvuma tehnikas. Tad mana krustmāte palūdza, lai atrodu akmeņkali, kas izveidotu kapakmeni ģimenes kapiem. Iedomājos, ka pieminekli varētu pats uztaisīt no stikla krāvuma, un sanāca, ka mans maģistra darbs bija reāls kapa piemineklis, kurš uzreiz tika uzstādīts konkrētā vietā,” stāsta Ernests.

Salīdzinot ar citiem stikla mākslas virzieniem, strādāšana monumentālajā stikla krāvuma tehnikā prasa lielu uzņēmību, dziļas tehniskas zināšanas, kā arī konceptuālu prātu. Strādājot ar stiklu, viņš rada ne tikai lielizmēra skulpturālus un dekoratīvus objektus, bet arī izgatavo stikla krāvuma kapu pieminekļus, kas kapsētās spilgti izceļas starp smagnējiem pulētā granīta bluķiem.

Šobrīd Ernests radoši strādā divos virzienos: “Ernest Vitin Layered Glass Design” (www.ernestvitin.com) darbi stikla krāvuma dizainā un “Glasstone” (www.glasstone.eu) – stikla krāvuma memoriālā koncepcija.

Ernesta Vītiņa radītais stikla kapakmens. Publicitātes foto

Stikla kapakmeņi Japānai

“Šādas skulptūras ir dārgas, nepieciešamas lielas telpas, materiāls un līme. Tas viss prasa lielus ieguldījumus. No biznesa viedokļa es ražoju preci ar ļoti augstu realizācijas risku ļoti šaurai ļaužu kategorijai. Ar kapu pieminekļiem ir vienkāršāk – to pirms manis nebija…” atzīst mākslinieks. Zīmols lēnām iegūst plašāku atpazīstamību, un nupat speciāli Japānas tautas piemiņas tradīcijām pielāgotie stikla krāvuma pieminekļi nosūtīti sadarbības partneriem Uzlecošās saules zemē.

“Interesanti salīdzināt piemiņas tradīcijas dažādās pasaules valstīs, un ir izaicinoši radīt ko tādu, kas tiktu pieņemts un iemīlēts citā kultūrā! Mums paveicās, jo Japānas partneri paši uzrunāja. Laikam tāpēc, ka neviens cits neko tādu īsti nedara,” stāsta Ernests.

Gaismas koki

Mākslinieks ir vēl tikai savas radošās darbības sākumā, un šobrīd viņa lielākais sasniegums ir 22 tonnas smagais no stikla krāvuma veidotais mākslas darbs “Dabā”. Speciālisti spriež, ka, izpildot šo darbu, Ernests savā meistarībā jau sasniedzis šī virziena labāko pasaules mākslinieku līmeni. “No visa, ko sākotnēji biju uzzīmējis, palika tikai stikla soliņi un Latvijas Universitātes uzraksts. Īsā laika posmā man bija jāuzzīmē galvenais skulpturālais objekts. Ņemot vērā celtnes arhitektūru un savas tīri subjektīvās sajūtas, nonācu pie sapņu meža vīzijas un iztēlē radās gari, mirdzoši stumbri. Tie izskatās mazliet mistiski, jo, mainoties gaismojumam, mainās arī noskaņa,” atceras Ernests.

Lai arī, skatoties uz šīm vertikālajām, koka stumbriem līdzīgajām formām, cilvēku pārņem vieglums un pacilātības izjūta, līdz šim rezultātam vedis ļoti smags un precīzs darbs. Stikla skulptūras tapa deviņu mēnešu laikā.

Darbā tika izmantoti 10 000 stikla lokšņu. Katrai ir izgriezta ārējā un iekšējā forma, tad katra forma tikusi aplauzta, lai iegūtu faktūru, un tad apslīpēta drošībai. Ar rokām divas reizes apslīpētā stikla griezuma līnija sasniedza divdesmit kilometru garumu! Forma tika sagriezta trīs daļās, lai to varētu aplikt apkārt nesošajai metāla konstrukcijai un akurāti salīmēt. Pat mazākās nobīdes līmes klājumā varēja novest pie liela apjoma darba sašķiebšanās. Tagad LUDAC galvenajā foajē ir redzami trīs Ernesta darbi – “Dabā”, triju stikla solu kompozīcija, kas šogad tika nominēta Latvijas Dizaineru savienības gada balvai, un “LU” zīme stiklā pie ieejas, kas sastāv no 2500 rokām grieztu un kausētu stikla gabaliņu.

“Radošums savā ziņā ir tāds kā muskulis, kas visu laiku jātrenē. Visgrūtāk ir uzzīmēt pirmās skices. Kad iekustini to radīšanas riteni, tad jau process notiek pats no sevis. Fiziski veidojot reālu skulptūru, ļoti bieži materiāls pats sāk teikt priekšā, ko varētu darīt citādi. Šajā tehnikā materiālais radīšanas process ir ļoti prasīgs pret radītāju un strādājot nav vietas “skaistām nejaušībām”, kā tas bieži notiek citos mākslas virzienos. Labam rezultātam nepieciešams iekšējs līdzsvars un bezemociju stāvoklis, kā arī liela pacietība, jo tikai pēc ilga laika redzams rezultāts,” uzsver mākslinieks.

“Pēc darba saglabājās laba pēcgarša. “Instagram” sociālo tīklu izpētē atklājās, ka šī mākslas darba mērķis – ar pozitīvu enerģiju uzlādēt ēkas lietotājus studentus, apmeklētājus un mācībspēkus – ir sasniegts,” atzīmē sociālā pētniece Linda Namniece no Londonas Ekonomikas un politikas augstskolas. “Vidēji viena no 15 bildēm, ko ēkas lietotāji ievieto “Instagram”, ir ar vai par darbu “Dabā”. Tas novērtēts kā neatņemama sastāvdaļa ne tikai ēkai, bet visam mācību procesam, un visbeidzot – lepnumam, ka lietotājs ir daļa no universitātes.”

Vērtējums: vientuļais vilks dziļi rok

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors: “Stikla tēlniecība modina arvien lielāku interesi, un pasaulē stikla krāvums ir ļoti cienījams un zināms mākslas žanrs. Amerikā pēc tā ir liels pieprasījums un augstas cenas, bet Latvijā tas pagaidām vēl ir maz zināms. Ernests Vītiņš ir unikāls tēlnieks, tāds vientuļais vilks, un ar to man simpātisks. Viņš šo vizuāli plastisko mākslu ir paņēmis viscaur nopietni, ar stiklu nodarbojas ļoti konsekventi un “dziļi rok”. Viņā ir potenciāls. Runājot par jauno LU Dabaszinātņu akadēmisko ēku, domāju, ka Ernestam ar sapņu mežu “Dabā” ir absolūti perfekti izdevies iekļauties kopējā arhitektonikā, to atdzīvinot! Saprotiet, bez tēlniecības it kā var iztikt. Var iztikt bez Brīvības pieminekļa, bet kas tad būtu? Tukša vieta. Tur ir tā smalkā robeža: visas tās lietas, ko mēs, tēlnieki, radām, ir absolūti nevajadzīgas, bet bez tām taču nevar pilnvērtīgi dzīvot!”

VĒRTĒJUMS: tēlniecība stiklā ir neparasta parādība

Ojārs Spārītis, mākslas vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents: “Ernesta Vītiņa tēlniecība stiklā ir visai neparasta parādība Latvijas mākslā, kas redzami paplašina tēlniecībā tradicionāli izmantoto materiālu paleti un īpaši bagātina vizuāli plastiskās ekspresijas iespējas. Mūsu tēlniecības pieredze nav bagāta ar stikla kā materiāla izmantošanu tektonisku konstrukciju radīšanai dizaina un plastikas objektos, tādēļ E. Vītiņa ceļš no visai vienkāršā memoriālmākslas objekta piedāvājuma Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbā līdz liela mēroga dizaina objektiem uzskatāms par augstu vērtējamas izaugsmes apliecinājumu kā tehnoloģiju apguves, tā meistarības ziņā. Ar līdzīgu tehnoloģisko risinājumu izmantojumu stikla objektu radīšanā kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem pasaulē ir aizrāvušies vairāki mākslinieki, taču jaunā mākslinieka E. Vītiņa nonākšana pie stikla kā moderna tēlniecības materiāla izteiksmes līdzekļu neierobežota paplašinājuma iespēju meklēšanas ir atzīstama par vērā ņemamu sasniegumu. Izmantojot datormodelēšanu, iesaistot mūsdienu tehnoloģiju iespējas papildināt stikla fizikālās koloristiskās un staru laušanas īpašības ar mākslīgu gaismas avotu sniegtajām iespējām, E. Vītiņa jaunrade apliecina nemitīgu izaugsmi kā meklējošam māksliniekam. Gan speciālistiem, gan plašai publikai pamanāmā veidā viņš piedāvā oriģināla dizaina risinājumus Latvijas arhitektoniskajai videi, kā, piemēram, ar gigantisku koku stumbriem salīdzināmus balstus Latvijas Universitātes Dabas mājas vestibila noformējumā. Jaunajam māksliniekam ir daudz jaunu ideju un formas atradumu, ko piedāvāt vizuāli pievilcīgu un metaforisku dizaina objektu radīšanai kā muzejiskai, tā publiskai videi.”

Ministru kabinetam izskatīšanai iesniegtajā Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā turpmākajiem pieciem gadiem viens no atslēgvārdiem ir infrastruktūras kvalitāte. Lai to novērtētu, sliežu ceļus regulāri pārbauda vesela laboratorija uz riteņiem jeb mērvagons.

Mērvagons ir braucošs “birojs”, kurā atrodas daudz sarežģītu ierīču, ar kuru palīdzību iespējams noteikt pat mazākos sliežu ceļa defektus. Ņemot vērā virkni dažādu kritēriju, mērvagons analizē sliežu ceļa kopējo stāvokli katrā posma kilometrā. Ja gadījumā kādā posmā tiek fiksēts sliežu defekts – piemēram, platuma vai līmeņa izmaiņas – sistēma precīzi fiksē vietu, kur tas identificēts, un šī informācija tiek nodota sliežu ceļu meistariem, lai problēmu novērstu.

Ar dažādām sarežģītām ierīcēm tiek mērītas sliežu ceļa atkāpes no plāna, paplašinājumi vai sašaurinājumi, sliežu ceļa pārsviediens, kā arī sliežu ceļa līknes paaugstinājuma un rādiusa atbilstība vai neatbilstība normām.

Mērvagonā ik dienu strādā speciālisti – būvinženieri, kuru pienākums ir apstrādāt un analizēt visus ievāktos datus. Tas garantē dzelzceļa pārvadājumu kvalitāti un drošību.

Sliežu ceļu kvalitāte tiek mērīta ik dienu – lielāko daļu darba dienu mērvagons pārbauda Latvijas sliežu ceļu kvalitāti, savukārt viena nedēļa mēnesī tiek veltīta sliežu ceļu kvalitātes noteikšanai Igaunijā. Pagājušajā gadā mērvagons Latvijā, pārbaudot sliežu ceļu kvalitāti, veicis 22 700 kilometrus, bet pa Igauniju – 10 400 kilometrus.

Jaunākie mērījumi liecina, ka Latvijā sliežu ceļu kvalitāte ir 15,6 balles, kas atbilst novērtējumam “teicami” (jo mazāks ballu skaits, jo sliežu ceļu kvalitāte ir labāka). Turklāt šis rādītājs ar katru gadu uzlabojas – ja 2013.gadā novērtējums bija 40,8 balles, nākamajā gadā tās jau bija 28,6 balles, pēc tam uzlabojoties līdz 21,2 un 18,2 ballēm. Liela loma bijusi pēdējos gados īstenotajiem infrastruktūras modernizācijas darbiem, kuru rezultātā izveidota kvalitatīva, konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra, kas izmantojama gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sākusi pārbaudi par iespējamiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitu slepeniem banku kontiem Latvijā, tā šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš.

„Ja cilvēkam nav citi ierobežojumi, ir tiesības atvērt kontu Latvijas bankā arī Krievijas prezidenta meitām. Ja viņas nav kādos sankciju sarakstos. Cita lieta, ja tas notiek ar kaut kādu kompāniju starpniecību, ja tur ir kaut kāds, nezinu, slēpts bizness vai kaut kādas tādas lietas, kas varbūt nav no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas viedokļa izpētītas. Ja mums parādīsies, piemēram, pārbaudē, ka beneficiāru sarakstos šo personu nav, ir citas personas, un izrādīsies, ka, lūk, ir meita, meitas, lūk, tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumi. Tie būs pārkāpumi, tāpēc, ka lietas nav dokumentētas pareizi,” skaidroja FKTK vadītājs.

Putniņš uzsvēra, ka bankām naudas izcelsme ir jāpārbauda automātiski. „Vai tās ir Krievijas prezidenta meitas vai tās ir arābu šeiha princeses, kādas mums arī šeit šad tad mēdz būt, tam nav pilnīgi nekāda sakara, nekādas atšķirības, kā tiek pārbaudīta līdzekļu izcelsme.”

Jau ziņots, ka ASV žurnāls “Mother Jones” iepriekš publicējis fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Cita starpā fragmentos minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni banku konti.

Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie „čaulas uzņēmumi”, par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās. Pretējā gadījumā bankām draud izolācija, kas ietekmēs jau vairs ne tikai norēķinus ASV dolāros, tā šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

„Tad vienkārši sekos izolācija, kas var skart arī citas sfēras – gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju. […] Tas vienkārši nozīmē to, ka, ja mūsu bankas vēlēsies kaut vai atvērt vēl vērtspapīru kontu, iesaistīties kaut kādos sindicēšanās darījumos, kaut vai [sākt] kādu jaunu kredītkaršu pakalpojumu var sekot atteikums. Tikai pamatojoties uz to, ka mums ir vāja reputācija. Mums ir vājš, nekontrolējams banku sektors, kurš strādā ar tādiem riskiem, kurus nekontrolē,” norādīja FKTK vadītājs.

Bankām pārtraucot sadarbību ar „čaulas uzņēmumiem”, tajās par vairākiem miljardiem eiro kristos nerezidentu noguldījumu apjoms. “Tas, kas paliks pāri pēc „čaulu” likvidācijas , ja tiks pieņemts tāds lēmums, no kādiem 8 miljardiem prom aizietu varbūt kaut kas starp 4 līdz 5 miljardiem,” atklāja Putniņš.

Sadarbības pārtraukšana ar „čaulas kompānijām” ietekmēs desmit Latvijas bankas, vienai no kurām šādu sadarbības partneru īpatsvars ir 90%. Dialogs ar šīm bankām ir jau sākts. “Droši vien kāds izlems no tirgus aiziet, droši vien kāds izlems palikt maksājumu biznesā, bet citā statusā. Kāds izlems savu banku samazināt, saprotot, ka nerezidentu bizness lielā mērā ir pagātne Latvijai, un tādā jau samazinātā apmērā strādāt. Noteikti būs varbūt kādas bankas, kas izdomās apvienoties. Varbūt arī kādas portfeļa pārejas, piemēram, uzņēmumu pāreju veidā un tā tālāk. [Būs] reorganizācijas, iespēju ir ļoti daudz. Bet, protams, izmaiņas skars visu nerezidentu sektoru.”

Putniņš uzsvēra, ka pārorientācija no nerezidentu apkalpošanas biznesa ir pašu baņķieru rokās. „Ir jāatceras, ka mums ir atvērta visa Eiropas Savienība. Mums ir vienotais pakalpojumu tirgus, vienotais banku tirgus. Un visas priekšrocības Latvijas bankas var izmantot. Tas ir tieši tāpēc mēs cīnāmies par reputāciju un cīnāmies, lai nenonāktu izolācijā. Mēs negribam visus šos labumus zaudēt. Latvija ar ļoti lielu piepūli ir izcīnījusi tādas lietas kā eiro, piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem un tamlīdzīgi. Tad to tagad šī naudas atmazgāšanas riska dēļ zaudēt? Tā būtu ārkārtīgi, augstākā mērā vieglprātība.”

FKTK jau sagatavojusi attiecīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas varētu tikt virzīti izskatīšanai valdībā. Gala vārds par likuma grozījumiem būs jāsaka Saeimai.

Tikko iznākušajā žurnāla “Santa” aprīļa numurā tā galvenā redaktore Santa Anča paziņojusi, ka uz laiku aiziet no žurnāla galvenās redaktores pienākumiem.

“Žurnāla veidošana sastāv no vairākiem neredzamiem darbiem, kurus šobrīd vairs nespēju veikt, jo enerģiju paņem arī jaunatvērtā viesnīca Villa Santa Cēsīs,” pauž S. Anča.

Viņa saglabās izdevniecības galvenās redaktores statusu, lai sekotu visu izdevniecības izdoto produktu kvalitātei. Tāpat Santa Anča arī turpinās žurnālistes darbu – rakstīs intervijas, citus materiālus, turpinās satikties ar savām lasītājām dažādos veidos.

“Esmu nolēmusi mazliet mainīt skatupunktu izdevniecības sistēmā, lai iegūtu jaunus izaicinājumus,” saka pazīstamā izdevēja un žurnāliste.

Žurnāla “Santa” galvenās redaktores pienākumus turpmāk pildīs viena no stiprākajām izdevniecības redaktorēm – bijusī žurnāla IEVA redaktore Inita Sila.

“Man kā uzņēmuma īpašniecei, kura pati nosaka “spēles” noteikumus savā izdevniecībā, ir iespēja atgriezties šajā amatā, kad gribēšu. Es domāju, ka tas noteikti nebūs ātrāk kā gads, bet vai tas būs pēc gada vai vēlāk, nevaru patlaban pateikt,” tā viņa izteikusies aģentūrai LETA.

“Es nepametu izdevniecību, sekošu visiem saviem žurnāliem līdzi, rūpēšos par to kvalitāti, sazināšos ar saviem redaktoriem un domāsim kopējās mārketinga kampaņas. Atdodu operatīvo vadību Initai Silai, jo viņa ir viena no manas izdevniecības profesionālākajām žurnālistēm,” sacīja Anča.

Viņa piebilda, ka tuvākie mērķi attiecībā uz viesnīcas darbību ir panākt, lai tās ikmēneša ienākumi nosedz ikmēneša izdevumus, kas pirmajā pusgadā vēl nav izdevies.

Pērn jūnijā Cēsīs tika atvērta izdevniecības SIA “Žurnāls Santa” meitasuzņēmuma SIA “Santas rezidence” viesnīca “Villa Santa”, kuras izveidē investēti 3,5 miljoni eiro.

SIA “Santas rezidence” reģistrēta 2014.gadā un tās pamatkapitāls ir 4,631 miljons eiro. Uzņēmums pieder Santai Ančai (40,28%), Ivaram Zariņam (32,94%) un SIA “Žurnāls Santa” (26,78%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Ivars Zariņš, savukārt valdes locekļi ir Santa Anča un Māris Ančs, liecina “Firmas.lv” informācija.

SIA “Žurnāls Santa” dibināts 1991.gadā, tā īpašnieki ir Anča (55%) un Zariņš (45%). Uzņēmums 2016.gadā strādāja ar 7,836 miljonu apgrozījumu un 1,303 miljonu peļņu. SIA “Žurnāls Santa” izdod vairāk nekā 20 žurnālus, tostarp, “Santa”, “Ieva”, “Privātā Dzīve”, “Klubs”, “Mans Mazais” un citi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja amatā uz nākamo trīs gadu termiņu ievēlēts līdzšinējais LTRK prezidents Aigars Rostovskis, aģentūra LETA uzzināja LTRK.

Šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā LTRK biedru kopsapulcē uz padomes priekšsēdētāja amatu bija divi pretendenti – Rostovskis un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Par Belēviču atdotas 213 balsis, bet Rostovskis saņēmis 637 balsis, līdz ar to tika ievēlēts šajā termiņā uz nākamajiem trim gadiem.

Rostovskis aģentūrai LETA pauda gandarījumu par iepriekšējos trīs gados paveikto padomes prezidenta amatā, par ko esot pateicīgs arī LTRK biedriem, padomei, valdei, kolektīvam, kā arī LTRK sadarbības partneriem un ģimenei. “Šajos trijos iepriekšējos gados prezidenta amatā biju izvirzījis mērķi dubultot biedru skaitu, ko arī man arī izdevās izdarīt. Nospraustie mērķi ir sasniegti, par ko ir gandarījums. Lielā mērā tas arī noteica biedru balsojumu. Biedri kopumā redz, ka organizācija aug un ik dienu kļūst jaudīgāka. Patlaban LTRK ir pilnīgi citādāka nekā pirms trim gadiem un biedri to jūt,” uzsvēra LTRK padomes priekšsēdētājs.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 600 saņemto balsu skaits par viņu kā LTRK prezidentu uz nākamo termiņu ir liels mandāts, bet arī milzu atbildība turpināt iesākto attīstību. Pēc viņa teiktā, LTRK balsojums liecina par biedru vēlmi turpināt iepriekšējo LTRK politiku, nevis atbalstīt radikālas pārmaiņas, kādas piedāvāja viņa konkurents uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu.

Rostovskis piebilda, ka iecerējis turpināt LTRK stratēģiju, kura paredz arī tuvāko piecu, sešu gadu laikā audzēt LTRK biedru skaitu līdz 5000, kā arī panākt, lai Latvijā ir viena no TOP 10 labākajām biznesa vidēm Eiropas Savienībā, kurā attīstās daudzi konkurētspējīgi un eksportspējīgi uzņēmumi. Tāpat LTRK stratēģija ir nodrošināt, ka biedriem dalība šajā organizācijā ir saimnieciski izdevīgs lēmums. “Gribas, lai mēs augam ne tikai kvantitatīvi, bet arī mazliet ielikt akcentus kvalitātes ziņā. Šobrīd mums resursi sāk atļaut mazliet vairāk investēt papildus darbiniekos, lai, piemēram, uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, nodrošinātu interaktīvu saziņu ar biedriem,” teica LTRK padomes priekšsēdētājs.

Otrdien vēl tiks ievēlēti LTRK padomes locekļi.

Jau ziņots, ka Rīgas Latviešu biedrības namā šodien notiek LTRK biedru kopsapulce.

Uz LTRK vēlētājiem padomes locekļu amatiem ir pieteikušies 23 kandidāti, no kuriem tiks ievēlēti astoņi.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība. LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju – intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums “Smart Stahl GmbH”, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu “Smart Stahl GmbH” ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti – bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA “Tolmets” un SIA “FeLM”.

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”, atsaucoties uz “TV Kurzeme”, ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem “KVV Liepājas metalurga” darbiniekiem. “Smart Stahl Gmbh” menedžeris Peters Foltins “TV Kurzeme” gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Austrijas resursā “firmenabc.at” pieejamā informācija liecina, ka “Smart Stahl GmbH” dibināta 2017.gada aprīlī ar 35 000 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētā kompānija “Segoa Ventures Limited”. “Smart Stahl Gmbh” raksturota kā holdinga uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu, tirdzniecību, vadības un datoru pakalpojumiem.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās arī elektroniskā izsole maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai – cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 26.februārī sākās izsoles Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar adresi Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B. Šo četru nekustamo īpašumu kopējā sākumcena ir 313 000 eiro.

Izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv”. Tās tiks slēgtas 28.martā, plkst.13.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem šodien ievēlēti “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un “ABLV Bank” lielākais akcionārs Oļegs Fiļs, aģentūra LETA uzzināja LTRK.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, “Deloitte Latvia” nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

Par LTRK kompetenču padomes locekļiem apstiprināti visi izvirzītie kandidāti, tostarp LTRK Zināšanu un ekonomikas padomē – Biznesa augstskolas “Turība” līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, bet Mazo un vidējo uzņēmēju padomē – grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja “PROinvest.lv” īpašniece Lienīte Skaraine, Nacionālās Stratēģijas padomē – “Lattelecom” nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Eksporta padomē – brokastu pārslu ražotāja SIA “Milzu!” īpašnieks Enno Ence, Tirdzniecības padomē – datortehnikas tirgotāja “Baltic Data” līdzīpašnieks Aivars Arums, Pakalpojumu padomē – SIA “Dati Group” valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis, Rūpniecības padomē – Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet Lauku uzņēmējdarbības padomē – SIA “Lauku izaugsmes grupa” vecākais konsultants Edgars Zalāns.

LTRK biedru kopsapulci kopumā apmeklēja 850 uzņēmumu.

LETA jau ziņoja, ka LTRK padomes priekšsēdētāja amatā uz nākamo trīs gadu termiņu ievēlēts līdzšinējais LTRK prezidents Aigars Rostovskis, kurš saņēmis 637 balsis. Viņa konkurents, bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs ieguva 213 balsis.

Jau ziņots, ka Rīgas Latviešu biedrības namā šodien notiek LTRK biedru kopsapulce.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība. LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju – intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, kurš tagad atbildīgs par jauno netīrās naudas apkarošanas cēlienu, otrdien sniedza interviju “LA” un cita starpā atbildēja par izskanējušo informāciju, ka Krievijas prezidenta Putina meitām esot slepeni konti Latvijas bankās.

ASV žurnāls “Mother Jones” publicēja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Tajos minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Vai to pārbauda FKTK?

Mūsu funkcija ir reaģēt uz jebkuru šādu signālu. Vai būtu jāreaģē tikai mums? Lai katrs iestādes vadītājs, uz kuru attiecas naudas atmazgāšanas novēršana Latvijā, padomā, vai nav jārīkojas līdzīgi. Mēs painteresēsimes par to. Protams, grāmata nav tas labākais informācijas avots, bet jāpārbauda ir.

Tai pat laikā – jebkuram cilvēkam Latvijā, ja vien tā nav sankciju sarakstā esoša persona, ir tiesības atvērt kontu. Nevienu nedrīkstam diskriminēt. Cita lieta, ja tie ir slēpti konti, vai ja patiesā labuma guvēji nepareizi uzrādīti u.t.t., tad gan mums varētu būt jautājumi. Kāda starpība no kāda avota nāk signāls – pārbaudīsim, vai tā ir taisnība.

Ja tā nebūs taisnība, vai jūs paziņosiet?

Jā, ja reiz tas tik skaļi ir izskanējis.

Bet, ja tā būs taisnība, arī paziņosiet?

Tad tā situācija būs sarežģītāka. Mums nav tiesību publiski atklāt klienta vai banku informāciju. To solīt nevaru. Tādā noliedzošā formā to varam izdarīt.

Bet, ja caur šiem kontiem būs notikuši aizdomīgi darījumi?

Kā parasti, rutīna. Ja mēs to konstatēsim, pārbaudīsim, vai banka ziņojusi Kontroles dienestam. Ja nav ziņojusi, paši noziņosim. Tālākais jau būs Burkāna kunga rokās. Mūsu ziņā paliek dialogs ar banku, ja banka kaut ko ir slēpusi. Vai arī nav spējusi šo situāciju nokontrolēt un ir tikusi izmantota. Tas ir uzraudzības darbs, kas lasītājiem nav interesants.

Otrdienas “Latvijas Avīzē” publicēts, ka prezidenta amata kandidāts Krievijā no komunistu partijas bija miljonārs Pāvels Grudiņins…

Viņam ir konts Šveicē, kā bija rakstīts presē.

Bet jautājums ir par viņa dēlu, kuram Latvijā piederot dārgi īpašumi. Atbildot uz pārmetumiem, komunistu kandidāts taisnojies: “Es vispār nesaprotu, ko te pārmet. Latvija taču ir mūsu republika, tā ir krieviska!” Varbūt, ka viņam ir arī konti kādā Latvijas bankā. Vai šo informāciju varat pārbaudīt?

Ja tas ir noticis likumiskā kartā, vaicāšu: un tad?

“LA” nav amerikāņu žurnāls, mūsu informāciju nepārbaudīsiet, ja?

Nē, ne tas. Ir atšķirība starp Krievijas prezidentu un viņa radiniekiem un to komunistu līderi, ar kuru mēs dzīvojam dažādās valstīs, lai ko viņš neteiktu. Bet… nepareizi būtu ierādīt, ka Latvijā ir tāda sistēma, ka kaut kas tiek uzrakstīts par kādu cilvēku, un mēs auļos pārbaudīsim, kā tas noformēts bankā. Ja ir informācija, ka ir notikusi nelikumība, lūdzu, ziņojiet. Bankām ir pienākums savus klientus pārzināt. Izņemot atsevišķus ekstra gadījumus, mēs reaģējam tikai uz tādiem signāliem, kuros ietverta tāda informācija, ka, vai nu mūsu noteikumi nav tikuši ievēroti, vai likuma prasības tikušas pārkāptas. Ja kāds intereses pēc vēlas noskaidrot, vai tādai un tādai personai un tās radiniekiem Latvijā ir konts, mēs neesam uzziņu dienests 1188.

Visu interviju ar Pēteru Putniņu lasiet ceturtdienas, 22. marta, laikrakstā “Latvijas Avīze”.

Video – Karīna Miezāja

Vairāki kabeļtelevīzijas operatori Kurzemē atteikušies no Krievijas Pirmā Baltijas kanāla, “RenTV” un “NTV” pārraidīšanas pieaugošo izmaksu dēļ, par to portālu “La.lv” informēja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) vadītājs Ilmārs Muuls.

Muuls uzsvēra, ka telekanālu “piegādātājs” SIA “TEM TV” esot piedāvājis nesamērīgus noteikumus jaunajā līgumā par retranslāciju. Piemēram, izmaksas kabeļtelevīzijas operatoriem esot pieaugušas par vidēji 30 – 40 procentiem, bet atsevišķiem operatoriem pat trīs reizes.

“Lielai daļa no Kurzemē esošajiem kabeļtelevīzijas operatoriem iepriekšējie līgumi ar “TEM TV” beigušies pērn un šā gada sākumā. Sākumā piedāvāja cenas, kas bija katastrofāli lielākas, kā arī parādījās prasība, ka signāls jāņem no interneta, kas daļai operatoru ir neizpildāma prasība. Līgumā parādījās arī manipulācijas riski ar reklāmu izvietošanu,” skaidroja Muuls.

No Krievijas kanālu retranslācijas esot atteikušies operatori SIA “Lagzdiņas” Saldū, Brocēnos SIA “ARTS”, kā arī SIA “MCK”, kas sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus Kuldīgā, Talsos, Brocēnos un Saldū.

SIA “ARTS” vadītājs Māris Kalniņš “La.lv” sacīja, ka viņa uzņēmumam pakalpojums piedāvāts par 40 – 50 procentiem dārgāk. “Mēs esam mazs tīkls, vidēji aptveram 300 māju Brocēnos. Bet tādēļ, ka tagad vairs neraidām, neviens apkārt ar karogiem nestaigā,” piebilda Kalniņš.

Pietam Muuls norādīja, ka atteikšanās no Krievijas kanālu raidīšanas saistāma ar kabeļtelevīzijas operatoru nespēju izpildīt starpnieka piedāvātos jaunos līguma nosacījumus, bet ne ar kādu politisku iemeslu.

Toties “Lattelecom” līgums ar kanālu piegādātāju beidzoties vēlāk, un tur saistībā ar Krievijas kanālu pārraidīšanu pagaidām nav nekādu izmaiņu.

Rīgā Ropažu ielas 21. nama iedzīvotāji nav mierā ar apsaimniekotāja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pieprasīto apsaimniekošanas maksu par vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetriem zemes, kas nama izmantošanai, viņuprāt, nav nepieciešama un kas pieder kopīpašumā diviem pilnīgi svešiem ar namu nesaistītiem cilvēkiem. Nama iedzīvotāji nesaprot, kāpēc viņiem jāmaksā par citiem īpašniekiem piederošas zemes apkopšanu.

Kuri plāni ir īstie?

“Namam piegriezti klāt lieki 1006 kvadrātmetri, kuri mums nama izmantošanai nemaz nav vajadzīgi. Bet par tiem kopš pagājušā gada apsaimniekošanas rēķini iedzīvotājiem palielinājušies par 10 līdz 12 eiro mēnesī,” apgalvo nama vecākais un diplomēts mērnieks Ilmārs Kundziņš. “Kad pērn par to pieprasīju paskaidrojumus “Rīgas namu pārvaldniekam”, uzņēmuma toreizējais valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis man atbildēja, ka, pēc zemesgrāmatas datiem, mūsu nams esot sasaistīts ar diviem zemes gabaliem 2316 kvadrātmetru kopplatībā. Bet 2006. gadā Valsts zemes dienestā sagatavotajā zemes robežu plānā namam iemērītā un privatizācijai nodotā platība ir tikai 1310 kvadrātmetri. Kuri plāni tad ir īstie, tā arī nav skaidrs.”

Uz jautājumu, kāpēc namam nepieciešamās zemes platībā iekļauti šie 1006 kvadrātmetri, Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane atsaucas uz pirms divdesmit gadiem apstiprināto kārtību, kā privatizējamiem daudzdzīvokļu namiem nosaka tiem nepieciešamo zemes gabalu platību. Pēc tās starp namiem izveidotie bērnu rotaļu, sporta, atpūtas laukumi, autostāvvietas, piebraucamie ceļi ietilpst nama vai vairāku namu koplietošanas platībā. Savukārt apsaimniekošanai nepieciešamās teritorijas platības noteikšanā ņem vērā apbūves blīvumu atbilstoši namu stāvu skaitam.

Balstoties uz šo kārtību, pirms divdesmit gadiem Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļas zvērināts mērnieks arī bija izgatavojis zemes robežu plānu 2316 kvadrātmetru kopplatībā, šī Ropažu ielas nama izmantošanai pieķerot klāt jau pieminētos 1006 kvadrātmetrus no diviem citiem īpašniekiem piederoša zemes gabala. Pēc tam tos kā nama izmantošanai piesaistītus reģistrēja Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatā.

“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns uzskata, ka apsaimniekotājam pašlaik neesot tiesiska pamata samazināt namam piesaistītās un apsaimniekojamās teritorijas platību, tādējādi samazinot apsaimniekošanas rēķinus iedzīvotājiem.

“Dzīvojamajam namam funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu veido ne tikai tā zemes daļa 1310 kvadrātmetru platībā, kas agrāk bija pašvaldības, bet tagad ir nama iedzīvotāju īpašumā, bet arī daļa no diviem privātīpašniekiem piederošas zemes 1006 kvadrātmetru platībā,” viņš saka.

Zemei divi robežu plāni un divas zemesgrāmatas

Lai pirms divdesmit gadiem Valsts zemes dienestā un Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā ievārītā putra būtu vēl biezāka, namam piesaistītā zeme 2316 kvadrātmetru kopplatībā tagad reģistrēta divās zemesgrāmatās. Balstoties uz tām, 2016. gadā pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” pasūtījuma mērniecības uzņēmums “Metrum” noteicis sanitārās kopšanas platību dzīvojamām mājām. No Ropažu ielas nama 26 dzīvokļiem 15 dzīvokļu īpašnieki, kuri jau paguvuši privatizēt pašvaldības zemi pēc privatizācijai nodotās platības 1310 kvadrātmetru apmērā, tagad dzīvo neziņā, kāds īsti ir viņu privatizētajiem dzīvokļiem piesaistītās domājamās daļas apmērs. Tāpat iedzīvotājiem nav skaidrs, vai namam piesaistītie 1006 kvadrātmetri būs jāizpērk no diviem šīs zemes kop-īpašniekiem, ja Saeimā tomēr pieņemtu dalīto īpašumu izbeigšanas likumu, vai tā būs no viņiem piespiedu kārtā jānomā, maksājot 5% no zemes kadastrālās vērtības. Pašlaik nama iedzīvotāji par nomu nemaksā. Bet, ja zemes īpašnieki to pieprasīs, tad tā būs jāmaksā papildus apsaimniekotāja jau pieprasītajai maksai par zemes kopšanu.

“Ar namam piesaistītajām zemes platībām un reģistriem ierēdņi ir visu salaiduši galīgā grīstē!” uzskata Ilmārs Kundziņš. “Šā jucekļa nebūtu, ja Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā būtu laikus pamanījuši šo aplamību, reģistrējot zemesgrāmatā tikai 1310 kvadrātmetrus atbilstoši 2006. gadā izgatavotajam zemes robežu plānam, nevis pirms divdesmit gadiem Valsts zemes dienestā izgatavoto, pieķerot klāt daļu no diviem citiem īpašniekiem piederoša zemes gabala,” viņš piebilst.

Pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvja skaidrotā, vienīgais, ko pašlaik nama dzīvokļu īpašnieki varot darīt, – lūgt Rīgas pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas komisiju samazināt nama izmantošanai nepieciešamā zemes gabala platību. Bet, tā kā iedzīvotāji par to neesot vienojušies savā starpā, namam piesaistītā un apsaimniekojamā platība ir tā, kas oficiāli reģistrēta.

Līdz atrisinājumam jāgaida pusgads

“Tā nav tiesa, nama iedzīvotāju vārdā šādu lūgumu komisijai esam iesnieguši,” saka Ilmārs Kundziņš. “Komisijas priekšsēdētājas vietnieks N. Beinarovičs mums rakstiski atbildējis, ka namam nepieciešamā zemes gabala platību un robežas vērtēšot. Bet pagaidām nekāda lēmuma nav. Tā vietā no apsaimniekotāja saņemam rēķinus par divreiz lielākas zemes platības apsaimniekošanu.”

Uz jautājumu, kāpēc nav lēmuma, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane atbild, ka pašvaldība lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par pārskatīšanas ierosināšanu.