Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2017. gadā, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

2017.gadā pensiju plānos tika iemaksāti 77.6 miljoni eiro, kas ir par 8.1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Dalībnieku iemaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8.9%, savukārt darba devēju iemaksas par 4.8%. Gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 434.5 miljonus eiro, gada laikā pieaugot kopumā par 14.1%.

Vidēji iemaksas gadā sasniegušas 435 eiro, bet mēnesī 36 eiro.

No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 35.2 miljoni eiro jeb par 14% vairāk nekā 2016. gadā, t.sk. 97% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gadā bija 3.1% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -7.5% līdz 8.6%. Gada ienesīgums bija negatīvs tikai diviem plāniem, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā saruka par 12.4%.

Gada beigās lielāko daļu, kas ir 54% no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 52% fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos un 42% – uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos . Privāto pensiju fondu portfelī atspoguļojas tendence meklēt augstāku ienesīgumu, proti gada laikā pieauga ieguldījumu fondu apliecību īpatsvars un samazinājās parāda vērtspapīru un termiņnoguldījumu īpatsvars. Parāda vērtspapīri gada beigās veidoja nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējā portfeļa un 68% no tiem bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs 2017. gadā samazinājās par 13%, gada beigās sasniedzot 94,4 miljonus eiro jeb 21.7% no kopējiem ieguldījumiem. Ieguldījumi pārējās EEZ valstīs veidoja 76,5% no visiem ieguldījumiem.

Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits gada laikā pieauga par 14,3 tūkstošiem jeb par 5,3% un gada beigās sasniedza 286 507 jeb. 29,2% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

AS “Rietumu banka” valde pieņēmusi lēmumu par savu turpmāko kontu apkalpošanas bāzes valūtu noteikt eiro, aģentūru LETA informēja bankas pārstāve Eleonora Gailiša.

Līdz ar to bankas klientiem tiek piedāvāts konvertēt savus dolāru aktīvus eiro, kā arī izmantot tos maksājumiem. “Bankas speciālisti sniedz klientiem šajā procesā visu nepieciešamo atbalstu. Atlikušie līdzekļi ASV dolāros tiek konvertēti eiro automātiski,” norādīja Gailiša.

Bankas valde šādu lēmumu pamato ar apgalvojumu, ka ASV dolāru maksājumu funkcionalitātes uzturēšana var būt apgrūtināta Latvijas banku sistēmas reputācijas problēmu dēļ. Gailiša pauda, ka lēmums būs spēkā līdz brīdim, kad tiks atrisināti starptautisko partneru jautājumi attiecībā uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risku Latvijas banku sistēmā.

Tāpat sakarā ar šo lēmumu, ieskaitot klienta kontā ienākošo maksājumu valūtā, kas nav eiro, banka ir tiesīga atteikt ieskaitījuma veikšanu vai veikt ienākošo naudas līdzekļu konvertāciju uz eiro. Klienta kontos glabātos naudas līdzekļus, kas nav eiro, banka ir tiesīga jebkurā brīdī konvertēt uz eiro.

“Rietumu bankas” peļņa 2017.gadā sasniedza 35,451 miljonu eiro, ierindojot to Latvijas banku sektora augšdaļā aiz “Swedbank”, “ABLV Bank” un “SEB bankas”. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA “Esterkin Family Investments” (33,12%), Maltas kompānija “Boswell (International) Consulting Limited” (33,11%), kā arī SIA “Suharenko Family Investments” (17,34%). “Esterkin Family Investments” vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet “Suharenko Family Investments” vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko. Bankas emitētās obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērstpapīru sarakstā.

Kā ziņots, jautājums par Latvijas banku sistēmas reputāciju kļuva īpaši aktuāls šā gada februāra vidū, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

La.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 15. martā no plkst. 11.00 tiešraidē no Satiksmes ministrijas vērot Latvijā unikāla pētījuma “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” prezentāciju un ekspertu diskusiju.

Pētījumu “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksa” prezentēs Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš, fakultātes vadošie pētnieki prof. Irina Arhipova un Aldis Ērglis, un Latvijas Mobilais Telefons prezidents, prof. Juris Binde.

Pēc prezentācijas Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars vadīs diskusiju, kurā piedalīsies pētījuma autori, valsts pārvaldes, pašvaldību un autoceļu jomas eksperti, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” ir vērtīga pētījumu platforma ekonomisko datu analīzei reālā laika režīmā – pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Pētījuma fundamentāls ieguldījums ir pastāvīgi atjaunināms Latvijas reģionu uzņēmējdarbības indekss, kas balstīts mobilo tālruņu zvanu un SMS datu ierakstos u.c. ekonomiski nozīmīgos datos.

Pētījums sniedz precīzu informāciju par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos reālā laika režīmā un nodrošina iespēju pamatoti argumentēt un lemt jautājumus, kas skar arī Satiksmes ministrijas kompetencē esošus jautājumus, piemēram, autoceļu tīkla atjaunošana un investīciju atdeve. Pētījums arī nodrošina iespēju novērtēt un prognozēt ekonomiskās aktivitātes izmaiņas konkrētu pašvaldību līmenī.

Tiešraide no pētījuma “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” prezentācijas un ekspertu diskusijas skatāma arī LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā.

Zāļu lieltirgotavas AS “Recipe Plus” valdē veiktas izmaiņas, liecina informācija “Firmas.lv”. “Recipe Plus” valdē darbu pārtraucis tās loceklis Guntis Zālītis. Līdz ar to uzņēmuma valdē turpina strādāt tās priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs un tās loceklis Aleksejs Udačins.

Izmaiņas “Recipe Plus” valdē reģistrētas trešdien, 14.martā.

Uzņēmumā aģentūrai LETA skaidroja, ka Zālītis darbu “Recipe Plus” valdē turpinās prokūrista amatā, kas tuvākajās dienās tiks reģistrēts Komercreģistrā. Taujājot par minētā lēmuma iemeslu, uzņēmumā plašāki komentāri netika sniegti, vien piebilstot, ka citas izmaiņas “Recipe Plus” valdē pašlaik nav plānotas.

Kā ziņots, “Recipe Plus” apgrozījums 2016.gadā bija 171,287 miljoni eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2015.gadā, bet peļņa 2016.gadā auga par gandrīz 7%, sasniedzot 12,567 miljonus eiro.

”Recipe Plus” dibināta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,64 miljoni eiro. “Recipe Plus” ar medikamentiem un medicīnas precēm nodrošina 750 Latvijas aptiekas un vairāk nekā 100 medicīnas iestādes.

AS “Recipe Plus” pieder holdingam AS “Repharm”, kurā ietilpst arī “Mēness aptieku” zīmola pārvaldītāja un attīstītāja AS “Sentor Farm aptiekas”, AS “Veselības centru apvienība”, kas aptver 12 medicīnas iestādes, un laboratorijas un medicīnisko izmeklējumu veicēja SIA “Centrālā laboratorija”.

Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%, aģentūrai LETA apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

“Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās – ap 5%. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz. Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem,” teica Putniņš.

Viņš arī norādīja, ka šie augstie finanšu stabilitātes rādītāji bankām ir laba iespēja pildīt saistības pret klientiem, piemēram, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai pašām izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā.

“Banku uzrauga turpmākie soļi – jau vērtējam un vērtēsim, cik stratēģiski elastīga tagad ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns – kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru līdz nepieciešamajam,” sacīja FKTK vadītājs.

Putniņš piebilda, ka pieņemamu, ilgtspējīgu risinājumu iedzīvināšana šādā situācijā būs pierādījums Latvijas banku akcionāru spējām un talantam strādāt izaicinājumu pilnos un mainīgos apstākļos. “Būtībā izvairīšanās no riskantu klientu klātbūtnes un apšaubāmu darījumu izskaušana sadarbībā ar uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām ir būtiskākais uzdevums un tāds tas būs arī turpmāk visiem atbildīgiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā,” teica Putniņš.

Žurnāls “Ir” vēstīja, ka pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā pagājušajā nedēļā faktiski ir pārvilkta svītra nerezidentu biznesam – tuvāko mēnešu laikā Latvijai skaidri jādemonstrē reāla rīcība naudas atmazgāšanas izskaušanā. Tostarp pēc iestāšanās OECD paustie solījumi divu gadu laikā samazināt nerezidentu biznesa apmēru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apmēru samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā.

“Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns,” žurnālam sacījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), norādot, ka ļoti īsā laikā ir būtiski jāsamazina ne tikai čaulas kompāniju apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. “5% – tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk,” paudusi ministre. Šī mērķa sasniegšanai esot “daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku”.

Lai gan AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” pārstāvji uzsver, ka jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredz samazināt 95% klientu dabasgāzes sadales cenu par 18 līdz 46%, uzņēmēji aprēķinājuši, ka izmaksas nevis samazināsies, bet palielināsies. Īpaši uzņēmumiem, kas nodarbināti siltumapgādē, jo jaunais tarifs būs atkarīgs ne tikai no reālā gāzes patēriņa, bet arī slodzes jaudas.

Siltumenerģijas piegādātājs “Rīgas siltums”, iepazīstoties ar jauno tarifu projektu, atzina, ka gaida būtisks izmaksu pieaugums. “Ja pieņem, ka dabasgāzes patēriņa apjoms būs līdzīgs kā 2017. gadā, tad esam aprēķinājuši, ka jaunie dabasgāzes sadales tarifi var palielināt AS “Rīgas siltums” izdevumus par dabasgāzes piegādi aptuveni par 0,5 miljoniem eiro gadā,” informē siltumpiegādātāja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnete Bušta.

Viņa arī norāda, ka pašreiz runāt par ietekmi uz siltuma tarifu ir pāragri, jo dabasgāzes sadales izmaksas ir aptuveni 6 – 8% no kopējām dabasgāzes piegādes izmaksām. Kopējos izdevumus lielākā mērā var ietekmēt dabasgāzes cena. “Kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas līdz šim brīdim, tajā skaitā 2018. gada martā, norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju piemērots tarifs 44,39 eiro/MWh bez PVN. Un šis siltumenerģijas tarifs rīdziniekiem ilgstoši ir zemākais gan Baltijas galvaspilsētu vidū, gan arī Latvijas lielo pilsētu vidū,” informē “Rīgas siltuma” pārstāve.

Lauksaimnieki sašutuši

Lauksaimnieki uzskata, ka tik būtisks jautājums kā fiksētas maksas ieviešana par dabasgāzes pieslēgumu neatkarīgi no patēriņa, kas ietekmēs arī katru mājsaimniecību, pirms virzīšanas regulatorā tomēr būtu jāskata valdības līmenī. “Līdz šim par dabasgāzi, kuru izmantojam graudu kaltēšanai, maksājām tik, cik patērējām. Tagad, piesaistot tarifu jaudai, līdzīgi kā tas ir ar elektroenerģiju, mums būs jādomā par ikgadēju jaudu atslēgšanu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem – no novembra līdz jūlija vidum. Pēc pašreizējā projekta mēs maksāsim vairāk gan par mainīgo daļu, gan vēl papildus arī par fiksēto jaudu,” sašutis lauksaimnieku kooperatīva “VAKS” speciālists Romāns Balaņuks.

Viņam pievienojas Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, kurš pārmet atbildīgajām personām slepenību. Par jauno dabasgāzes tarifu projektu lauksaimnieki uzzinājuši no Ekonomikas ministrijas e-pasta šīs nedēļas sākumā. “Mums ir svarīgi nepieļaut tādu pašu kļūdu, kāda bija attiecībā uz elektroenerģiju, kur viss tika izlemts, nepieaicinot lauksaimnieku organizācijas. Tā droši vien ir mūsu kļūda, ka mēs nezinājām, ka jāseko līdzi ne tikai notikumiem ministrijā, Saeimā, kabinetā, bet arī tam, kas tiek iesniegts regulatorā. Pārsteidz, ka tas viss notiek pa kluso.” M. Trons norāda, ka līdztekus graudu kaltēm lieli dabasgāzes patērētāji ir arī vistu un cūku fermas, kurām arī ziemā ir nepieciešamas lielas jaudas, bet vasarā ne.

Jāmaksā arī tiem, kas nepatērē

Kopējo dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu veido mainīgā daļa un fiksētā daļa sadales sistēmas jaudas uzturēšanai un attīstīšanai. Mainīgā daļa ir atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un samazinās salīdzinājumā ar spēkā esošo tarifu, uzskata AS “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

I un II grupas lietotājiem, kam uzstādītā atļautā slodze ir lielāka par 16 m3/h, un III – VI grupas lietotājiem fiksētā daļa tiks rēķināta par katru atļautās slodzes vienību. Piemēram, I un II grupas lietotājiem ar atļauto slodzi lielāku par 16 m3/h fiksētā daļa būs 7,95 eiro gadā par katru m3/h, tādējādi lietotājam, kura slodze ir 20 m3/h, fiksētā daļa būs 159 eiro gadā, 30 m3/h fiksētā daļa būs 238,5 eiro gadā utt.

Saskaņā ar jauno tarifu projektu patērētājiem, kas dabasgāzi izmanto gāzes plītīm vai siltā ūdens nodrošināšanai, kā arī apkurei, plānots noteikt fiksēto maksu 1,77 eiro mēnesī. Tāda būs jāmaksā arī tiem, kuri gāzi nepatērē nemaz, bet viņiem ir dabasgāzes pieslēgums. Šādu klientu ir aptuveni 20 tūkstoši, saskaitījusi I. Pētersone-Godmane.

Ja atļautā slodze ir no 6,1 līdz 10 m3/h, fiksētais maksājums būs 6,63 eiro, ja no 10,1 līdz 16 m3/h – 10,60 eiro.

I un II grupas patērētājiem, pie kuriem pieder mājsaimniecības, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un apkurei, fiksētās un mainīgas daļas proporcija tarifā būs 85 pret 15, savukārt lietotājiem no III līdz VI grupai, kurā ietilpst ražotnes, siltumapgādes uzņēmumi, fiksētā daļa varētu veidot 10 – 15% no tarifa, sabiedriskās apspriešanas laikā SRPK bija spiesta atzīt I. Pētersone-Godmane.

Jaunie tarifi, iespējams, no augusta

AS “Gaso” 19. martā plāno tikties ar siltumapgādes uzņēmumu un zemnieku pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas un to plānoto ietekmi, informēja I. Pētersone-Godmane.

Uz šo tikšanos tarifu jautājumos kopā ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas biedriem – citu Latvijas pilsētu uzņēmumu pārstāvjiem – ieradīsies arī “Rīgas siltums”. Pēc sanāksmes varētu tikt sagatavoti priekšlikumi pārskatīt principus patērētāju sadalīšanai grupās, kā arī izmaiņu kārtību atļautajai slodzei, no kuras ir atkarīga tarifa fiksētā daļa. Arī lauksaimnieki gatavo priekšlikumus par iespēju atteikties no pieslēguma jaudas uz kādu noteiktu periodu pavisam.

Pagaidām vēl nav zināms, kad jaunie dabasgāzes tarifi stāsies spēkā. Šobrīd notiek to apspriešana SPRK. Dabas gāzes lietotāji var iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus. Termiņš priekšlikumu un komentāru iesniegšanai ir vismaz divas nedēļas.

I. Pētersone-Godmane skaidroja, ka fiksētā maksa par gāzes izmantošanu – tā saucamā abonentmaksa – nepieciešama tāpēc, ka gāzes patēriņš Latvijā ir būtiski samazinājies, līdz ar to sadales sistēmas gāzesvadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti, vienlaikus tīkls ir jāuztur un jāatjauno. Gāzes patēriņu ietekmē gan aizvadītās siltās ziemas, gan patērētāju pāreja no dabasgāzes uz alternatīviem kurināmā veidiem (šķeldu, skaidām, granulām). Dabasgāzes patēriņu ietekmē arī ēku siltināšanas pasākumi.

Atbilstoši likumam jauno dabasgāzes tarifu kopējais izvērtēšanas laiks ir 90 dienas, atzina SPRK speciālists Viesturs Kadiķis. Pēc šiem trim mēnešiem regulatoram ir divas dienas lēmuma pieņemšanai vai noraidīšanai. Pēc lēmuma pieņemšanas desmit dienu laikā SPRK lēmums tiek publicēts “Latvijas Vēstnesī”. Jaunie tarifi stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”. Šobrīd dabas gāzes lietotājiem jāmaksā tikai par reālo patēriņu.

Topošie un esošie uzņēmēji – pašnodarbinātie un amatnieki, kas vēlas uzsākt savu ražojumu pārdošanu internetā, – ES Digitālajā nedēļā aicināti apmeklēt bezmaksas nodarbību “Kā sākt pārdot digitālajās platformās? “Etsy” piemērs” 20. martā no plkst. 15 līdz 18.

Praktiskajā nodarbībā varēs uzzināt, kā sākt savu produktu pārdošanu interneta vidē, kā piemēru izmantojot starptautisko platformu “Etsy.com”. Tajā ražotājiem un amatniekiem ir iespēja pārdot pašu radītus produktus ne vien Latvijā, bet praktiski jebkurā pasaules valstī.

Nodarbību vadīs Rasa Spulle, veikala “happyment” īpašniece, “Etsy” Latvijas komandas kapteine. Viņa rādīs un stāstīs, kā atverams un noformējams “Etsy” veikals, kā ievietojamas preces, saņemami maksājumi, izsūtāmas preces. Viņa ieteiks, kā gūt panākumus, optimizējot meklētājprogrammu, izmantojot maksas un bezmaksas reklāmas.

Vēlamas angļu valodas prasmes sarunvalodas līmenī un datorprasmes ikdienas lietotāja līmenī. Ja vēlaties atvērt savu veikalu nodarbības laikā, iepriekš jāsagatavo: veikala nosaukums (vairāki varianti), vismaz vienas preces foto, bankas konta un kartes informācija, ieskanēta ID karte vai pase. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc jāpiesakās iepriekš.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā samazinās, ekonomiski svarīgās nozarēs trūkst darbaroku un iegūtās zināšanas arvien straujāk noveco. Lai risinātu šo problēmu, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) atklāj otro pieteikšanās kārtu Eiropas Savienības fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Projekts paredzēts cilvēkiem no 25 gadu vecuma, kuri vēlas apgūtu jaunas prasmes vai pārkvalificēties, lai arī nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Ne bezdarbnieku projekts

“Mūsu prioritāte ir cilvēki, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši tie, kas strādā zemu atalgotās profesijās,” pērn, izsludinot projektu, akcentēja VIAA direktore Dita Traidās. “Ja neko nedarīsim, šie cilvēki drīz darba tirgum būs zuduši, jo tos izkonkurēs gados jaunie cilvēki. Beidzot ir parādījies projekts jau nodarbinātiem cilvēkiem, nevis bezdarbniekiem.”

Strādājošie un pašnodarbinātie var izvēlēties paaugstināt savu profesionālo kompetenci un konkurētspēju vairāk nekā četrsimt programmās divpa­dsmit dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, būvniecībā, kokrūpniecībā, transportā un loģistikā, drukas un mediju tehnoloģijās.

“Pieteikšanās notiek, iesniedzot dokumentus izglītības iestādēs klātienē, lai šī gada jūnijā varētu sākties grupu komplektēšana un mācības,” norāda VIAA pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs Ingus Zitmanis. Mācībām var pieteikties līdz šā gada 16. aprīlim 68 izglītības iestādēs visā Latvijā. Gan pirmajā projekta kārtā, gan otrajā pieteikšanās nenotiek elektroniski, tādēļ tām personām, kas ar datoru ir “uz jūs”, problēmu nebūs. VIAA informē, ka elektroniskā sistēma, lai mācībām varētu pieteikties attālināti, vēl tiek izstrādāta.

Lai nodrošinātu atbalstu visiem interesentiem, 68 pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori, kuri sniedz informatīvu atbalstu. Savukārt 28 Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs var saņemt karjeras konsultāciju par turpmākās karjeras veidošanu un piemērotāko mācību izvēli. “Ikviens strādājošais vecumā pēc 25 mācīties šajā projektā var tikai vienu reizi, tādēļ aicinām izdarīt pārdomātu izvēli un izglītības iestādē rūpīgi izpētīt izvēlētās izglītības programmas saturu. Tāpat arī iepazīties ar plānoto nodarbību grafiku, pasniedzējiem un noskaidrot, vai izvēlēto mācību apguvē nepieciešamas priekšzināšanas,” aicina I. Zitmanis.

Zemu atalgotajiem priekšroka

Mācību klāsts ir saskaņots ar darba devējiem, apmācības notiks tādās profesijās, kurās akūti nepieciešamas darbarokas. Piedāvāto mācību vidū liekākā daļa ir neformālās izglītības programmas – 302. Iespējams iesaistīties arī profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmās. Apgūt jaunas nozares var ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību – pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību, kam ir nozīme, ja izvēlētajās mācībās nepieciešamas priekšzināšanas. Tomēr, ja pieteikumu skaits būs ļoti liels, priekšrocības uzņemšanā būs iedzīvotājiem vecumā no 45 gadiem, kuri strādā konkrētās profesiju grupās. Aktuālāk apmācīt ir pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekus – konduktorus, pārdevējus, ielu tirgotājus, kasierus, sanitārus, apsargus. Kvalificētus strādniekus un amatniekus – juvelierus, maizniekus, podniekus, kurpniekus. Iekārtu un mašīnu operatorus un izstrādājumu montierus – karjera strādniekus vai transporta līdzekļu vadītājus. Tāpat arī vienkāršo profesiju pārstāvjus – apkopējus, veļas mazgātājus, krāvējus, iesaiņotājus, atkritumu savācējus un šķirotājus, sētniekus.

Apmācības noder ikdienas darbā

“Strādāju jurisprudencē. Arvien vairāk pie manis vērsās klienti, kurus interesēja nianses par personas datu aizsardzību. Sapratu, ka man trūkst šādu zināšanu, lai sniegtu atbildes uz visiem klientu interesējošajiem jautājumiem,” pieredzē dalās jurists Rinalds Freimanis, kurš pirmajā šā projekta kārtā apguva kursu “Personas datu aizsardzība”. “Iegūtās zināšanas varu lietot ikdienā, tās man patiešām noder. Kursus kopumā vērtēju atzinīgi. Pasniedzēji dalījās pieredzē, stāstīja piemērus no dzīves. Tas ļoti palīdzēja, un priecē, ka netika mācīta sausa teorija, kas pēcāk nenoder. Mācījos Rīgā, kursi notika reizi nedēļā vakaros pēc darba laika.”

Mācību izmaksas 90% apmērā sedz ES fondi un valsts, strādājošajam jāveic 10% līdzmaksājums. Neformālās izglītības programmās iedzīvotāja maksājuma apmērs nepārsniedz 36 eiro, savukārt citās programmās tas var būt arī vairāki simti eiro. Šo līdzmaksājumu var segt arī darba devējs, bet bezmaksas mācības ir personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu. Viņiem pieejams arī atbalsts reģionālajai mobilitātei – transporta izmaksu kompensācija, ja šādi izdevumi radušies mācību laikā. Tāpat strādājošie ar invaliditāti var pretendēt uz asistenta vai surdotulka izmaksu kompensāciju.

UZZIŅA

ES projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”

Pirmajā pieteikšanās kārtā 2017. gada novembrī mācībām četrās prioritārajās nozarēs – elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās; būvniecībā; kokrūpniecībā; metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās pieteicās 5565 iedzīvotāji.

No tiem šā gada janvārī un februārī mācības uzsāka 3923 strādājošie.

Otrajā kārtā piedāvāto mācību un izglītības iestāžu saraksts, kā arī pieteikšanās kārtība, dokumenti un cita praktiska informācija pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv.

Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Tas ilgs sešus gadus līdz 2022. gada nogalei, ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Dati: NVA

Saeima ceturtdien, 15.martā, pieņēma lēmumu par atbalstu “Rail Baltica” projekta tālākai virzībai. Lēmumā Saeima aicina Ministru kabinetu (MK) sniegt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta realizācijai, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots plānotajā termiņā, nezaudējot Eiropas Savienības (ES) politisko un finansiālo atbalstu, portāls LA.lv uzzināja Saeimā.

Tāpat Saeima aicina visas projektā iesaistītās puses rast risinājumu domstarpībām, ja tādas radušās, un mudina arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus paust atbalstu “Rail Baltica” projekta izšķirīgai virzībai saskaņā ar Baltijas valstu kopējo vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu ES iekšienē.

„Politiskais atbalsts vienotai projekta realizācijai svarīgs visas Saeimas vārdā, tādēļ Eiropas lietu komisija sagatavoja lēmuma projektu. Tajā aicinām arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus spert līdzīgu soli un paust atbalstu visam Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgajam “Rail Baltica” projektam,” iepriekš sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Apzinoties, ka Latvijas pilnvērtīga integrācija ES transporta tīklā ir komerciāla, sociāla rakstura un Baltijas valstu drošības jautājums, lēmumā uzsvērts, ka “Rail Baltica” ir viens no ES prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā, kura īstenošanai ES ir apņēmusies nodrošināt 85 procentus no kopīgajām 5,8 miljardu eiro lielajām izmaksām, un tas ir vērtējams kā būtisks.

Vienlaikus lēmumā norādīts, ka efektīva, vienota un caurskatāma projekta pārvalde ir bijis viens no priekšnoteikumiem, lai projektam piesaistītu ES investīcijas, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešama atvērta un pastāvīga savstarpējā komunikācija.

Saeimas lēmumā atgādināts, ka kavēšanās stratēģisku un tālejošu lēmumu pieņemšanā ir būtisks apdraudējums projekta veiksmīgai īstenošanai.

Latvijas parlaments uzsver, ka neatkāpjas no iepriekš stingri paustās Baltijas valstu kopīgās apņemšanās atbildīgi īstenot projektu un pilnīgu tā realizāciju noslēgt 2026.gadā, atrodot efektīvākos risinājumus ikviena strīda pārvarēšanai ar projektā iesaistītajām pusēm.

Kavēšanās stratēģisku un tālejošu lēmumu pieņemšanā ir būtisks apdraudējums projekta sekmīgai īstenošanai, uzsvērts lēmumā.

Iepriekš Čigāne uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi, tostarp neskaidrība par kopuzņēmuma „RB Rail” turpmāko vadību, kas saistīti ar nespēju vienoties par vienotu projekta realizācijas modeli, raisa bažas par visa “Rail Baltica” projekta turpmāko attīstību. Politiskais atbalsts nepieciešams, lai kliedētu bažas par Baltijas valstu nespēju rast kopīgu redzējumu par projekta attīstību, pagājušajā nedēļā Eiropas lietu komisijas sēdē uzsvēra deputāti.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2018. gada februārī ir pārvadājusi 215 839 pasažierus jeb par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Šis ir lielākais pasažieru skaits, kādu lidsabiedrība jebkad ir pārvadājusi februāra mēnešos.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Lai uzlabotu mūsu darbības rezultātus vairākus mēnešus pēc kārtas, nepieciešams ieguldīt lielas pūles. airBaltic turpina stabilu izaugsmi, vienlaikus uzlabojot pasažieriem sniegtos pakalpojumus. airBaltic ir pasaulē punktuālākā lidsabiedrība, kas nodrošina patiesi uzticamu un ērtu lidošanas pieredzi.”

Feburārī lidsabiedrība veikusi 3 485 lidojumus, kas ir par 15% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2018. gada februārī bija 66%.

airBaltic lidojumu 15 minūšu punktualitātes rādītājs feburārī sasniedzis 88,8%. Tas norāda, ka vairāk nekā 88 no 100 airBaltic reisiem februārī izlidoja plānotajā laikā, vai ar ne vairāk kā 15 minūšu aizkavēšanos.

airBaltic nodrošina lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. No ikviena no šiem galamērķiem airBaltic piedāvā ērtus savienojumus caur Rīgu uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam airBaltic piedāvā arī tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

Latvijā pagājušajā gadā 43,6% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 51,2% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus pagājušajā gadā sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, bet to mājsaimniecību īpatsvars, kuri ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli, pieauga par 0,2 procentpunktiem un bija 5,3%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, Kurzemē joprojām saglabājās augtākais mājsaimniecību īpatsvars ar pozitīvu vērtējumu savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – 7% kurzemnieku sedz izdevumus viegli vai ļoti viegli (2016.gadā – 7,8%). Rīgā šis rādītājs pagājušajā gadā bija 6,7%, savukārt pesimistiskākais vērtējums iespējām segt ikdienas izdevumus bija Latgalē un Zemgalē – attiecīgi 55,2% un 54,6% mājsaimniecību norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Lielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, kā arī pāriem ar trim un vairāk bērniem. Tostarp 63,2% mājsaimniecību, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un 49,3% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

2017.gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī, kas ir gandrīz tikpat, cik 2016.gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 85,7% no šīs summas, sasniedzot 437 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Pērn mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2.kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai, un tās nosauca būtiski pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai – pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 359 eiro mēnesī, bet otrās kvintiļu grupas mājsaimniecības – 436 eiro mēnesī. Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi būtiski atpalika no minimālās nepieciešamās summas – pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja 42,9% no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 154 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībām situācija bija nedaudz labāka – to rīcībā esošie ienākumi veidoja 61% no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 266 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

2017.gadā 68,3% trūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (piektajā kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija būtiski mazāks – 13,4%. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, turīgākās mājsaimniecības nosauca būtiski lielāku summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2017.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Apsekojumā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) stikla šķiedras ražotāja “Valmieras stikla šķiedra” akcionāriem Heincam Jirgenam Preisam-Daimleram (Heinz Jürgen Preiss-Daimler) un Beatrisei Preisai-Daimlerei (Beatrix Preiss-Daimler) piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, aģentūrai LETA pavēstīja FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Viņa piebilda, ka, nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Preiss-Daimlers un Preisa-Daimlere likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL noteikto pienākumu izteikt pārējiem “Valmieras stikla šķiedras” akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Konstatēts, ka Preiss-Daimlers un Preisa-Daimlere kopš 2005.gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% “Valmieras stikla šķiedras” balsstiesību. FITL redakcija, kas bija spēkā 2006.gada 13.jūlijā, paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tāpat pārbaudes gaitā FKTK konstatējusi pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā no Preisa-Daimlera un Preisas-Daimleres puses.

FKTK, kā arī abi “Valmieras stikla šķiedras” akcionāri ir noslēguši administratīvo līgumu, ar kuru abi kompānijas akcionāri apņēmušies līdz galam veikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas sākts balstoties uz FKTK padomes 2018.gada 20.februārī pieņemto lēmumu.

“FKTK uzraudzīs, vai Preiss-Daimlers un Preisa-Daimlere administratīvajā līgumā noteiktajos termiņos un apjomā izpilda visas līgumā noteiktās saistības,” uzsvēra Līcīte.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Preisa-Daimlera un Preisas-Daimleres izteikto “Valmieras stikla šķiedras” akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu kompānijas akcionāri var pieņemt līdz 27.martam. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir 3,52 eiro.

Obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta parakstīšanas dienā (2018.gada 30.janvārī) piedāvātājiem kopā ar personām, kas rīkojas saskaņoti, piederēja 21 883 589 “Valmieras stikla šķiedras” akcijas, kas veidoja 91,55% no kompānijas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju kopskaita.

“Valmieras stikla šķiedras” kapitālu veido 23 903 205 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā. Šobrīd publiskā apgrozībā ir 11 494 250 kompānijas akciju, taču 2017.gada decembra sākumā kompānijas akcionāri ārkārtas sapulcē atbalstīja pārējo 12 408 955 vārda akciju konversiju par dematerializētām uzrādītāja akcijām, veicot attiecīgus grozījumus statūtos, kā arī konvertēto uzrādītāja akciju iekļaušanu regulētajā tirgū.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2017.gada novembra sākumā “P-D Glasseiden GmbH Oschatz” piederēja 26,07% “Valmieras stikla šķiedras” akciju, “Corvalis GmbH” – 24,52%, “P-D Management Industries-Technologies GmbH” – 23,93%, Beatrisei Preisai-Daimlerei – 7,4%, bet “P-D Composites Handels-und Service GmbH” – 6,28% akciju.

Tāpat ziņots, ka “Valmieras stikla šķiedras” koncerns 2017.gada deviņos mēnešos strādāja ar 97,592 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga par 47,9%, sasniedzot 6,646 miljonus eiro.

“Valmieras stikla šķiedras” akcijas kotē biržas “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā.

Madara kritusi par upuri “draudzenei”, kura kopīgas  atpūtas laikā ieguvusi viņas personas datus, tajā skaitā pases kopiju. Jauniegūtā paziņa, nosaucot Madaras personas kodu, pieslēgusi elektrību savam mājoklim Valkā.

Rēķins par pakalpojumiem gan nosūtīts Madarai nu jau par milzu summu, jo maksājumi ilgstoši netika veikti. Madara par parādu uzzinājusi internetā, jo pret viņu vērsta parāda piedziņa.

Uzņēmumā apstiprina, ka elektrības pieslēgumu var veikt arī attālināti – pa telefonu vai e-pastu.

Šogad ievērojami samazinātas banku un arī citu finanšu institūciju peļņas iespējas, pārvaldot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Līdz ar to nākotnes pensionāri šogad dažādās komisijas maksās tērēs par 26 miljoniem eiro mazāk nekā aizvadītajā gadā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Tie būtu teju 26 miljoni eiro, kas tiks samaksāts no visas sistēmas mazāk pārvaldītājiem komisijās jeb vidēji 20 eiro vienam krājējam,” prognozē “Swedbank” ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pēteris Stepiņš.

Kopumā otrajā pensiju līmenī vairāk nekā 1,28 miljonu cilvēku novirzītās sociālās iemaksas un no tām papildu nopelnītais pensijas kapitāls pārsniedz 3 miljardus eiro, tajā skaitā, pērn pārvaldnieki spējuši palielināt pensiju kapitālu par aptuveni 90 miljoniem eiro. Vienlaikus tie savas darbības nodrošināšanai komisijas naudās saņēmuši vairāk nekā 37 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Šogad situācija ievērojami mainīsies par labu pensijas krājējiem. Tik liels efekts būs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka samazināta fiksētā komisijas maksa – nozarē kopumā no 1% līdz vidēji 0,7%. Jo lielāks pārvaldītājs, jo mazāka komisijas maksa. “Ja plāna dalībniekam uzkrājums ir 10 000 eiro, tad kādreiz, ja bija fiksētā komisija 1%, tad gadā klients samaksāja 100 eiro komisijās. Ja tagad fiksētā komisija samazinās, piemēram, līdz 0,6%, tad viņš maksās vairs tika 60 eiro gadā,” skaidro “SEB Investment Management” vadītājs Jānis Rozenfelds. Tāpat būtiski mainīti nosacījumi tam, kā pārvaldītājs var iekasēt komisijas mainīgo daļu. “Mainīgā ir rezultivitātes prēmija, tātad to var saņemt tikai pie labi padarīta darba. Ja investīciju rezultāts nepārsniedz noteiktus rādītājus, tad mainīgā atlīdzība nepienākas vispār. No šī gada latiņa, kas ir jāpārsniedz, ir kļuvusi daudz, daudz augstāka nekā tā bija agrāk. Ja kāds pārvaldītājs to būs pārsniedzis, tad tas būs izcili padarīts darbs,” saka Rozenfelds.

Piemēram, „Swedbank” pensiju pārvaldītājs šogad rēķinās, ka tā ieņēmumi no komisijām mazināsies par aptuveni 3,6 miljoniem eiro. Tātad šā gada pirmajos trīs mēnešos pensiju krājēju kontos palicis par nepinu miljonu eiro vairāk nekā tas būtu bijis iepriekš. Tajā skaitā mainīgā daļa pensiju pārvaldniekiem šobrīd pat nepienākas. Savukārt „SEB”, kas ir otrs lielākais pārvaldītājs, arī komisiju ieņēmumus paredz par 2 miljoniem eiro mazākus. Kopumā šogad maksimālā kopējā komisijas maksa aktīvajiem pensiju plāniem samazinājusies no 2% uz 1,3%, konservatīvajiem no 1,5% līdz 1,05%, bet nākamgad šie maksājumi kļūs vēl zemāki.

Latvijā būtu jāapsver iespēja ieviest ģimenes nodokļu deklarāciju, kas vienam ģimenes loceklim ļautu aizpildīt datus par visiem, tādējādi paātrinot un atvieglojot procesu, aģentūrai LETA norādīja nodokļu eksperte, biznesa augstskolas “Turība” lektore Anna Medne.

Eksperte atgādināja, ka no 1.marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016.gadu ir atmaksāta pārmaksa 121,44 miljonu eiro apmērā.

Eksperte piebilda, ka šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.
Medne informēja, ka no 2019.gada ir vairākkārt palielināta atmaksājamā summa – izdevumi, kuri tiks ņemti vērā (gan par sevi, gan ģimenes locekļiem) būs līdz pat 600 eiro. Tas nozīmē, ka maksimālā pārmaksa būs minētie 600 eiro reiz 20%, attiecīgi atgūstamā summa varēs sasniegt pat 120 eiro. Salīdzinājumam eksperte atgādināja, ka par 2017.gadu attaisnotie izdevumi par nodokļu maksātāju un katru viņa ģimenes locekli ir 215 eiro.

“Latvijā būtu nepieciešams veidot ģimenes deklarāciju, proti, kad vienam ģimenes loceklim ir tiesības aizpildīt vienu kopēju deklarāciju par visiem ģimenes locekļiem. Tas atvieglotu darbu gan VID, gan pašiem iedzīvotājiem – jau tagad virkne ģimeņu saskaras ar situāciju, kad viens tās loceklis palīdz aizpildīt deklarāciju visiem pārējiem. Ar ģimenes locekļiem šeit domāju laulātās puses un bērnus, par kuriem vēl ir spēkā minētā nodokļu atmaksa, attiecīgi, kamēr bērni ir apgādājamās personas,” skaidroja Medne.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji pārmaksātos nodokļus var atgūt ne tikai par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, bet arī diferencēto neapliekamo minimumu, darba vietās nepiemērotiem atvieglojumiem, pensiju fondiem, dzīvības apdrošināšanu un ziedojumiem vai dāvinājumiem politiskajām partijām.

Būtiski palielinājies Latvijas uzņēmēju iesniegto pieteikumu skaits preču zīmju reģistrācijai – pērn iesniegti pieteikumi par 1798 preču zīmju reģistrāciju, no tām reģistrētas 1189, liecina Patentu valdes statistika.

Tā Ceraukstes uzņēmums “Agitis” kā preču zīmi reģistrējis vārdkopu “Kaķīša dzirnaviņas” kartupeļu, rauga, plāno un citu pankūku ražošanai, maizes un maizes izstrādājumu, cepumu ražošanai. SIA “Cido grupa” kā preču zīmi reģistrējusi vārdkopu “Staburags” izmantošanai uz alus, augļu dzērienu, augļu sulu u. c. produkcijas, bet apgāds “Zvaigzne ABC” kā preču zīmi reģistrējis saukli “Bankrota cenas”.

Kultūras ministrija kā preču zīmi reģistrējusi Latvijas valsts simtgades piederības zīmi, kuru veido uzraksts “Latvija”, valsts karogs un skaitlis “100” ar integrētu bezgalības simbolu. Reģistrēta arī preču zīme “Es esmu Latvija”.

Arī mūsu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis pērnajā februārī reģistrējis savu vārdu kā preču zīmi. Preču zīme “KRISTAPS PORZIŅĢIS” reģistrēta lietošanai audzināšanā, apmācībā, izpriecās, sporta un kultūras pasākumos. Savukārt pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš reģistrējuši preču zīmi “SAM ŠMĒ” izmantošanai uz iespiedprodukcijas, rakstāmlietām, apģērbiem, galvassegām, minerālūdeņiem, augļu dzērieniem un sulām, apmācībai, sporta un kultūras pasākumiem, sporta sacensību rīkošanai un vadīšanai.

Patentu valdē pērn reģistrēta preču zīme “Ušakova kepka” trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Krievu valodā preču zīme reģistrēta gan ar latīņu burtiem, gan kirilicā. Preču zīmi reģistrācijai kā privātpersona pieteicis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, bet kā viņa pārstāvis norādīts partijas biedrs no “Saskaņas” Vadims Baraņņiks. Preču zīme “Ušakova kepka” reģistrēta lietošanai uz ceļasomām un čemodāniem, lietussargiem un saulessargiem, maisiņiem, apģērbu, apaviem, galvassegām, vingrošanas un sporta precēm, spēlēm, rotaļlietām, reklāmā, sporta un kultūras pasākumos.

Preču zīmju skaits Latvijā

2017. gadā pieteiktas 3203 preču zīmes, kas ir par 26% vairāk nekā 2016. gadā.

Par 28% ir pieaudzis arī reģistrēto preču zīmju kopskaits, starp kurām 41,1% ir Latvijas izcelsmes preču zīmes.

2017. gada beigās Latvijā kopumā spēkā bija 71 789 preču zīmes, neieskaitot apmēram 1 milj. Eiropas Savienības preču zīmju.

Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina uzņēmējus līdz šā gada 23. martam pieteikties konkursam “Gada preču zīme 2017” nominācijās – “Gada preču zīme – Latvijai” un “Gada preču zīme – pasaulei”.

Avots: Patentu valde

Likteņdārzam veltītā piecu eiro kolekcijas monēta taps Nīderlandē “Koninklijke Nederlandse Munt”, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publiskotā informācijā.

Konkursā par Likteņdārzam veltītās kolekcijas monētas izgatavošanu un piegādi pieteicās kopumā trīs pretendenti, bet iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirtas “Koninklijke Nederlandse Munt”.

Prognozēt kopējā līgumcena par monētu izgatavošanu un piegādi ir 55 142,76 eiro.
Monētas tirāža plānota 3000 eksemplāru. Monētas paredzētas ar divu krāsu uzdruku aversā. Monētas diametrs būs 38,61 milimetrs, bet svars – 31,47 grami.

Eiro kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā samazinās, ekonomiski svarīgās nozarēs trūkst darbaroku un iegūtās zināšanas arvien straujāk noveco. Lai risinātu šo problēmu, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) atklāj otro pieteikšanās kārtu Eiropas Savienības fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Projekts paredzēts cilvēkiem no 25 gadu vecuma, kuri vēlas apgūtu jaunas prasmes vai pārkvalificēties, lai arī nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Ne bezdarbnieku projekts

“Mūsu prioritāte ir cilvēki, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši tie, kas strādā zemu atalgotās profesijās,” pērn, izsludinot projektu, akcentēja VIAA direktore Dita Traidās. “Ja neko nedarīsim, šie cilvēki drīz darba tirgum būs zuduši, jo tos izkonkurēs gados jaunie cilvēki. Beidzot ir parādījies projekts jau nodarbinātiem cilvēkiem, nevis bezdarbniekiem.”

Strādājošie un pašnodarbinātie var izvēlēties paaugstināt savu profesionālo kompetenci un konkurētspēju vairāk nekā četrsimt programmās divpa­dsmit dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, būvniecībā, kokrūpniecībā, transportā un loģistikā, drukas un mediju tehnoloģijās.

“Pieteikšanās notiek, iesniedzot dokumentus izglītības iestādēs klātienē, lai šī gada jūnijā varētu sākties grupu komplektēšana un mācības,” norāda VIAA pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs Ingus Zitmanis. Mācībām var pieteikties līdz šā gada 16. aprīlim 68 izglītības iestādēs visā Latvijā. Gan pirmajā projekta kārtā, gan otrajā pieteikšanās nenotiek elektroniski, tādēļ tām personām, kas ar datoru ir “uz jūs”, problēmu nebūs. VIAA informē, ka elektroniskā sistēma, lai mācībām varētu pieteikties attālināti, vēl tiek izstrādāta.

Lai nodrošinātu atbalstu visiem interesentiem, 68 pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori, kuri sniedz informatīvu atbalstu. Savukārt 28 Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs var saņemt karjeras konsultāciju par turpmākās karjeras veidošanu un piemērotāko mācību izvēli. “Ikviens strādājošais vecumā pēc 25 mācīties šajā projektā var tikai vienu reizi, tādēļ aicinām izdarīt pārdomātu izvēli un izglītības iestādē rūpīgi izpētīt izvēlētās izglītības programmas saturu. Tāpat arī iepazīties ar plānoto nodarbību grafiku, pasniedzējiem un noskaidrot, vai izvēlēto mācību apguvē nepieciešamas priekšzināšanas,” aicina I. Zitmanis.

Zemu atalgotajiem priekšroka

Mācību klāsts ir saskaņots ar darba devējiem, apmācības notiks tādās profesijās, kurās akūti nepieciešamas darbarokas. Piedāvāto mācību vidū liekākā daļa ir neformālās izglītības programmas – 302. Iespējams iesaistīties arī profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmās. Apgūt jaunas nozares var ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību – pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību, kam ir nozīme, ja izvēlētajās mācībās nepieciešamas priekšzināšanas. Tomēr, ja pieteikumu skaits būs ļoti liels, priekšrocības uzņemšanā būs iedzīvotājiem vecumā no 45 gadiem, kuri strādā konkrētās profesiju grupās. Aktuālāk apmācīt ir pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekus – konduktorus, pārdevējus, ielu tirgotājus, kasierus, sanitārus, apsargus. Kvalificētus strādniekus un amatniekus – juvelierus, maizniekus, podniekus, kurpniekus. Iekārtu un mašīnu operatorus un izstrādājumu montierus – karjera strādniekus vai transporta līdzekļu vadītājus. Tāpat arī vienkāršo profesiju pārstāvjus – apkopējus, veļas mazgātājus, krāvējus, iesaiņotājus, atkritumu savācējus un šķirotājus, sētniekus.

Apmācības noder ikdienas darbā

“Strādāju jurisprudencē. Arvien vairāk pie manis vērsās klienti, kurus interesēja nianses par personas datu aizsardzību. Sapratu, ka man trūkst šādu zināšanu, lai sniegtu atbildes uz visiem klientu interesējošajiem jautājumiem,” pieredzē dalās jurists Rinalds Freimanis, kurš pirmajā šā projekta kārtā apguva kursu “Personas datu aizsardzība”. “Iegūtās zināšanas varu lietot ikdienā, tās man patiešām noder. Kursus kopumā vērtēju atzinīgi. Pasniedzēji dalījās pieredzē, stāstīja piemērus no dzīves. Tas ļoti palīdzēja, un priecē, ka netika mācīta sausa teorija, kas pēcāk nenoder. Mācījos Rīgā, kursi notika reizi nedēļā vakaros pēc darba laika.”

Mācību izmaksas 90% apmērā sedz ES fondi un valsts, strādājošajam jāveic 10% līdzmaksājums. Neformālās izglītības programmās iedzīvotāja maksājuma apmērs nepārsniedz 36 eiro, savukārt citās programmās tas var būt arī vairāki simti eiro. Šo līdzmaksājumu var segt arī darba devējs, bet bezmaksas mācības ir personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu. Viņiem pieejams arī atbalsts reģionālajai mobilitātei – transporta izmaksu kompensācija, ja šādi izdevumi radušies mācību laikā. Tāpat strādājošie ar invaliditāti var pretendēt uz asistenta vai surdotulka izmaksu kompensāciju.

UZZIŅA

ES projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”

Pirmajā pieteikšanās kārtā 2017. gada novembrī mācībām četrās prioritārajās nozarēs – elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās; būvniecībā; kokrūpniecībā; metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās pieteicās 5565 iedzīvotāji.

No tiem šā gada janvārī un februārī mācības uzsāka 3923 strādājošie.

Otrajā kārtā piedāvāto mācību un izglītības iestāžu saraksts, kā arī pieteikšanās kārtība, dokumenti un cita praktiska informācija pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv.

Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Tas ilgs sešus gadus līdz 2022. gada nogalei, ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Dati: VIAA

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu. Tā liecina eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju – uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, – skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse – 48% jeb 733 uzņēmumu – eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.

Kā liecina pētījums, starp vairāk nekā 95 tūkstošiem ekonomiski aktīvo uzņēmumu Latvijā 2016. gadā par lielajiem eksportētājiem uzskatāmi 1529 jeb 1.6%, kuru gada eksporta apgrozījums pārsniedza 1 miljonu eiro. Lielo eksportētāju pulks divu gada laikā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājies par 179 uzņēmumiem un kopējais valsts preču un pakalpojumu eksports – par 4%. Lielāko izaugsmi uzrāda pakalpojumu eksportētāji – loģistikas, būvniecības un informāciju un komunikācijas tehnoloģiju jomā. IKT nozari šogad pārstāv 23 uzņēmumi (iepriekš tie bija tikai 13 uzņēmumi), kas arī norāda uz nozīmīgu jomas eksporta attīstību pēdējo gadu laikā. Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un 2016. gadā veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības.

Ieskandinot Latvijas simtgades gadu, eksporta atbalsta kustība “The Red Jackets” ir nākusi klajā ar apjomīgu pētījumu par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā. Pētījums veikts, padziļināti aplūkojot pašmāju veiksmīgākos uzņēmumus, kas ar saviem produktiem un pakalpojumiem pārliecinoši nes valsts vārdu pasaulē. “The Red Jackets” un “The Rising stars” titulus, ko pasniedz Latvijas eksporta izcilākajiem zīmoliem, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē, līdz šim saņēmis 101 Latvijas uzņēmums. Šo izcilnieku eksports pielīdzināms 20% Latvijas kopējā eksporta, un uzņēmumi kopā veido vairāk nekā 33 tūkstošus darba vietu. To vidū ir gan sevi jau pierādījuši zīmoli, kuru apgrozījums gadā sasniedz vairākus miljonu eiro, gan arī “uzlecošās zvaigznes”, kas vel ir tikai ceļā uz to.

Pērnā gada 20 eksporta izcilnieku kopējais apgrozījums 2016. gadā bija 1 miljards eiro, un kopējais eksporta apjoms pārsniedza 634 miljonus eiro, kas pielīdzināms 4% no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta. Savukārt uzņēmumu kopējie maksājumi valsts kopbudžetā sasniedza 277.7 miljonus eiro, kas ir gandrīz 5% no visu reģistrēto uzņēmumu kopējiem maksājumiem. Titula ieguvēji vidēji eksportē 72% no sava kopējā apgrozījuma (deviņi no viņiem eksportē vairāk nekā 90%). Uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi diversificēt tirgus un vidēji strādā ar klientiem no 15 valstīm. Eiropas Savienība ir galvenais noieta galamērķis, taču lielāko eksporta tirgu vidū ir arī Krievija un ASV, turklāt vairākiem uzņēmumiem ir izdevies iekarot arī tālākus un neierastākus eksporta tirgus kā piemēram, Filipīnas, Turciju, Keniju, Nigēriju, Indiju un Austrāliju.

Zīmolu auditā nozaru griezumā pirmo vietu apskatītajā laika periodā pārliecinoši ieņem finanšu un apdrošināšanas sektora uzņēmumi, savukārt vislabākos finansiālos rezultātus uzrāda elektrisko iekārtu ražotāji un finanšu un apdrošināšanas uzņēmumi. Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā, un 2016. gadā veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Tas atspoguļojas arī pērnā gada The Red Jackets rezultātos – puse no apbalvotajiem TOP 20 uzņēmumiem ir tieši pakalpojumu eksportētāji. Starp laureātiem atrodami gan IT pakalpojumu sniedzēji, gan loģistikas uzņēmumi un universitātes, gan arī finanšu pakalpojumu eksportētāji.

Arī šogad kustība “The Red Jackets” ir ieplānojuši turpināt aizsāktās aktivitātes, iedvesmojot Latvijas eksportētājus izstrādāt savus zīmolus, kā arī veidot materiālus par Latvijas izcilākajiem uzņēmumiem. 2018. gadā ir ieplānoti gan pieredzes un iedvesmas semināri un informatīvas iniciatīvas par jomas aktualitātēm kopā ar pieredzes bagātu uzņēmumu pārstāvjiem, gan arī mentoringa un apmācību cikls jaunajiem uzņēmējiem. Tāpat plānota arī grāmatas “Treasures of Latvia” trešā sējuma izstrāde, kurā tiks apkopoti 2017. gada laureāti, kā arī aprakstītas dažādas Latvijas vietas un pilsētas, tādējādi paplašinot mūs valsts dārgumu sarakstu. Bez tam šī gada iecerēs ietilpst papildināt arī jaunizveidoto platformu www.treasuresoflatvia.com, tajā ieviešot dažādus papildu elementus, kā piemēram kultūras un radošo nozaru eksportu.

Kustība “The Red Jackets” ir radīta 2013. gadā ar mērķi veidot Latvijas tēlu caur eksportspējīgo uzņēmumu prizmu. Kustības lieldraugs “Luminor”, atbalstītāji Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eco Baltia, ALTUM un GatewayPartners. Kustības sadarbības partneri ir DDB Latvia, LTRK, LDDK, Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija, Latvijas Institūts.

Biežāk uzdotie jautājumi par “Altum”

Martā uzsākta jauna mājokļu garantiju programma jaunajiem speciālistiem ar attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstu – aizdevums mājokļa iegādei vai būvei ar garantiju līdz 20%. Tas nozīmē, ka jaunajiem profesionāļiem būtiski samazinās pirmā iemaksa jeb nauda, kas mājokļa iegādes brīdī ir jāiegulda pašam, uzsver “Swedbank”.

Līdz šim jauno speciālistu vidū vērojama liela interese par mājokļa iegādi, secina banka, kas apkopojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par “Altum” mājokļu atbalsta programmu jaunajiem speciālistiem..

Kādi ir kritēriji garantijas summai jaunajiem speciālistiem?

Iedzīvotājam ir jābūt vecumā līdz 35 gadiem ar augstāko vai profesionālo izglītību. Ar nepabeigtu augstāko vai profesionālo izglītību šajā gadījumā nebūs iespēja kvalificēties atbalsta programmai. “Altum” garantijas apmērs ir līdz 20% no aizdevuma, bet ne vairāk kā 50 000 eiro. Tas, cik liels katrā gadījumā būs garantijas apmērs, ir atkarīgs no trūkstošās pirmās iemaksas summas.

Jāatceras, ka minimālajai paša pirmajai iemaksai ir jābūt 5% no kopējās darījuma summas.

Jāpievērš uzmanību, ka garantija tiek piešķirta daļai no aizdevuma, nevis no iegādes maksas, tādēļ, ja, piemēram, bankas finansējums ir 85% un garantijas apmērs būs 10%, tad pirmā iemaksa nebūs tieši 5%, bet gan 5.5%.

Piemēram, iegādājoties dzīvokli par 70 tūkstošiem eiro un saņemot garantiju 10% apmērā, paša līdzdalībai būs nepieciešami 3890 eiro jeb 5,5% pirmā iemaksa. Bez garantijas paša līdzfinansējums būtu 10 500 eiro (bankas prasītā 15% pirmā iemaksa). Pārējo pirmās iemaksas daļu nosegs Altum piešķirtā garantija, par kuru klients maksā garantijas izmantošanas maksu 4,8% gadā no garantijas atlikuma.